Automašīnas dabiskais nolietojums un veidi kā to uzlabot

Automašīnas dabiskais nolietojums un veidi kā to uzlabot

Automašīnai tās lietošanas laikā parādās daudz vizuālu defektu, kas ir saistīti ar vairākiem faktoriem, kā piemēram:

1) Mazgāšana automazgātuvēs ar automātiskajām birstēm

Kā zināms šādas birstes skrāpē automašīnas virsbūvi un nespēj saudzīgi nomazgāt to. Iedomāsimies situāciju, ka automašīnas virsbūve pirms mazgāšanas ir pārklāta ar lielu daudzumu sāls, smiltīm un dubļiem. Ja viss šis liekais slānis netiek nomazgāts ar aktīvo priekš mazgātāju un lielu daudzuma ūdens, tad rezultātā automātiskās birstes iznēsās šīs smiltis pa visu automašīnu. Automašīnas virsbūves laka ir salīdzinoši mīksta un jebkurš lieks pieskāriens tai var atstāt nospiedumus un iegriezumus.

2) Līdzīga veidā virsbūve tiek bojāta rokas automazgātuvēs, kurās lieto zemas kvalitātes švammes un mazgā automašīnu bez divu spaiņu metodes. Lai mazinātu smilšu nokļūšanu uz virsbūves mazgāšanas laikā, ir nepieciešams švammi attīrīt no smiltīm un netīrumiem, izskalojot to otrā tīrajā spainī. Arī automašīnas žāvēšanai nepieciešams dvielis, kas ir speciāli tam paredzēts un ir ļoti mīksts. Auto žāvēšanu veikt ar papīra salvetēm ir kategoriski aizliegts. Arī zamša lupatas var nodarīt kaitējumu.

3) Kā nākamais svarīgais punkts ir sniega un ledus tīrīšana no automašīnas virsbūves. Ļoti bieži virsbūves tiek saskrāpētas mēģinot nokasīt ledu un sniegu līdz pēdējam no jumta, dzinēja pārsega un visas virsbūves. Rezultātā, virsbūves krāsa un laka var tikt neatgriezeniski sabojāta un savilktas dziļas švīkas, kas rodas no asiem slotiņas sariem, plastmasas un gumijas skrāpējamiem. Tā darīt nav pareizi. Pareizi ir notīrīt tikai sniega augšējo segumu un atstāt apakšējo slāni neskartu. Apakšējais slānis nokusīs pats, vai tiks nopūsts ar vēju.

4) Kā nākamais ir defekti, kas rodas auto stāvvietās, brīžos, kad citi autovadītāji bezatbildīgi noliek savas automašīnas ļoti tuvu un verot vaļā durvis atsit tās pret blakus stāvošo transporta līdzekli. No šādiem atsitumiem rodas dažādi defekti lakā un krāsojumā, kurus pēc tam ir nepieciešams pulēt, vai vienīgais veids, kā likvidēt defektu, pārkrāsojot detaļu. Bieži arī citas automašīnas aizķer ar bamperiem, automašīnas sāniem un tad iespējamie defekti ir daudz apjomīgāki un lielāki.

5) Vēl viens ļoti svarīgs punkts ir automašīnas īpašnieka paša rūpes par auto virsbūvi, taču ir jāņem vērā fakts, ka ir ļoti jāpievērš uzmanība atbilstošas kopšanas ķīmijas izvēlei, kas nenodarīs kaitējumu automašīnas plastmasām, stikliem, gumijai un lakojumam. Bez tam, ja Jūs paņemsiet zemākās kvalitātes mikro šķiedras dvieli vai parastu lupatu un sāksiet berzt jebkādu vasku uz automašīnas virsbūves, tad rezultātā šāda veidā beržot Jūs tikai vēl vairāk saskrāpēsiet virsbūvi. Kā jau iepriekš rakstījām, tad laka ir ļoti jūtīga pret dažāda veida pieskārieniem un skrāpējumiem.

Ir jāpiebilst arī ka lielveikalos nopērkamie vaski ir zemas kvalitātes un to noturīgums ir pāris nedēļas un tas nomazgāsies ļoti ātri, tieši tāpēc ir ari radīti keramiskie pārklājumi, kuru noturība ir vairāk par gadu, atkarībā no uzklāto slāņu skaita.

6) Pie dabiskā nolietojuma noteikti var pieskaitīt arī ārējo faktoru iedarbību, piemēram saules UV starojums, kā rezultātā virsbūves krāsa var izbalēt, it sevišķi komerctransportam, vai vecāka gada ražojuma automašīnām, kuras ir krāsotas ar akrilu. Virsbūvei arī vizuālo iespaidu negatīvā veidā atstāj asfalta daļiņas un bitums, kas atdalās no ceļa asfaltētās daļas un pielīp automašīnas virsbūvei, diskiem, plastmasas detaļām. Bituma noņemšanai ir paredzēta speciāla ķīmija. Svarīgi ir arī attīrīt virsbūvi no dažādiem reaģentiem, eļļām, kaļķa pārpalikumiem, skābā lietus nogulsnēm, kā arī putnu izkārnījumiem, koku sveķiem un ziedputekšņiem. Viena no visvairāk neredzamām lietām ir dzelzs un rūsas putekļi, kas nonāk no bremžu uzlikām un bremžu diskiem uz šosējam, citu automašīnu virsbūvēm un apkārtējo vidi. Šīs metāla putekļu daļiņas nav redzamas un saskatāmas ar aci, bet var mēģināt sataustīt uz tausti, kā arī ir speciāli paņēmieni un attīrīšanas ķīmija, kas neitralizē dzelzs putekļus. Pārsvarā gadījumu šai ķīmijai iedarbojoties parādās sarkana krāsa, tas nozīmē, ka reakcija ir sākusies. Ļoti bieži tiek izmantoti lieto disku tīrīšanas līdzekļi, kas ir abrazīvi un nav saudzējoši priekš krāsas lakas. Rezultātā tas var radīt krāsas un lakas defektus vai noēst krāsu pilnībā. Tā darīt nedrīkst. Savlaicīgi arī nepieciešams attīrīt virsbūvi no putnu izkārnījumiem, pretējā gadījumā tie var saēst automašīnas laku un krāsu. Bieži vien ielās var redzēt automašīnas, kurām ir jau izēsti pleķi automašīnas krāsojumā. Tas rodas dēļ fakta, ka laicīgi netiek noņemti putnu izkārnījumi. Ja Baltijas kaija apēd dzelzs naglu, nagla 2 nedēļu laikā pārstrādājas kunģī un tiek izvadīta no organisma jau šķidrā veidā.

7) Ikdienā ir vērts aizdomāties arī par labas kvalitātes logu šķidruma lietošanu, kas nebojā gumijas slotiņas, plastmasas detaļas, kā arī nekaitē polikarbonāta priekšējiem lukturiem, kas no rūpnīcas ir jau pārklāti ar UV pārklājumu. Ja šie lukturi ir ksenona un tiem ir luktura apmazgātāji, tad pastāv liels risks sabojāt lukturu stiklus, lietojot zemas kvalitātes mazgāšanas šķidrumu, kurš tiek smidzināts arī uz lukturiem. Jebkura kvalitatīva ķīmija maksā dārgāk, nekā zemas kvalitātes produkcija.

8) Nozīmīga lieta auto apkopē ir arī braukšanas paradumi un ikdienas lietošana. Piemēram, vai Jūs daudz brauciet pa grants ceļiem, cik daudz akmeņi var lidot pa automašīnas virsbūvi, ka arī vai no tā cieš automašīnas priekšējie lukturi? Ņemot vērā, ka automašīnas lukturi ir kā acis, tad ja lukturi ir sliktā stāvoklī, būs slikti redzams arī ceļš. Slikta ceļa redzamība apdraud satiksmes drošību. Diennakts tumšajā laikā lukturiem ir jāspīd gaiši, lai pietiekošā apmēra izgaismotu ceļu un vadītājs redzētu gan ceļu, gan ceļa nomali, sadalošo līniju, bedres, meža zvērus, citus transporta līdzekļus un kājām gājējus. Redzamība sliktos laika apstākļos pasliktinās, kā piemēram intensīva lietus, vai sniegputeņa laikā. Saules izstaroto UV staru iedarbības rezultātā lukturu aizsargpārklājums nolietojas, lukturi sāk dzeltēt, slānis sadalīties un sprēgāt. Vienīgais veids, kā atrisināt situāciju nemainot pašu lukturi uz jaunu, ir lukturu pulēšana. Lai pasargātu nopulētos lukturus no tālākās vides iedarbības ir nepieciešams tos pasargāt. Kā viens no veidiem ir keramiskais pārklājums, ko var uzklāt vairākos slāņos, taču keramiskam pārklājumam nav stipras mehāniskās aizsardzības. Kā oltra alternatīva ir lukturu aplīmēšana ar aizsardzības plēvi. Aizsardzības plēve pasargās pret virspusējiem skrāpējumiem, UV stariem, dažādiem reaģentiem un ķīmijām, kā arī sāli, ūdeni, skābā lietus. Ja uz luktura plēves parādīsies kāds skrāpējums, no tā varēs ātri atbrīvoties uzlejot karstu ūdeni vai pasildot ar fēnu. Švīka pazudīs. Šai plēvei ir spēja sevi salabot.

Mūsdienās ir pieejami ļoti daudz veidu kā uzlabot automašīnas salona un ārpuses izskatu, kā pasargātu virsbūvi no apkārtējās vides iedarbības un kā paildzināt auto kalpošanas mūžu. Rūpējoties par savu automašīnu, Jūs ilgāk saglabājiet tā vērtību un radiet sev prieku par auto perfekto stāvokli.

Pelēkie zirņi – ne tikai svētku laikam

Pelēkie zirņi – ne tikai svētku laikam

Pelēkie zirņi ir viens no ēdieniem, ko Latvijā ierasts ēst Ziemassvētkos un gadumijā. Šajā laikā zirņu ēšanu saista ar dažādām tradīcijām un ticējumiem, piemēram, tiek uzskatīts, ka to notiesāšana nākamajā gadā atnesīs naudu, veselību un pasargās no asarām. Lai arī saujiņa zirņu diez vai spēs atnest milzu bagātības, zināma daļa patiesības šajos ticējumos ir, jo veselībai pelēkie zirņi patiešām nāks par labu. Kāpēc tos vajadzētu ēst ne vien svētkos, bet arī ikdienā – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Latviešu tradicionālais ēdiens – pelēkie zirņi – ir veselīgs un uzturvielām bagāts produkts, kas satur daudz šķiedrvielu un olbaltumvielu. Tāpat tajos ir daudz vitamīnu, īpaši B1. Zirņos ir arī daudz antioksidantu un vielu, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība.Tas ir unikāls, mūsu valstij raksturīgs produkts. Jāpiebilst, ka pelēko zirņu šķirne “Retrija” pat ir iekļauta Eiropas Savienības Nacionālo produktu reģistrā. Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi. Svarīgas ir gadiem izstrādātās prasmes šī kultūrauga audzēšanā un ievākšanā, lai nodrošinātu gan kopražas pieaugumu, gan produkta kvalitāti. 

Pelēkie zirņi, tāpat kā jebkuri citi pākšaugi, ir piemērots produkts cilvēkiem, kas vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem un uzturēt sevi formā. Tajos esošās olbaltumvielas, šķiedrvielas un saliktie ogļhidrāti rada sāta sajūtu uz ilgāku laiku, palīdzot izvairīties no nevajadzīgu kaloriju uzņemšanas. Tāpat pākšaugos esošās šķiedrvielas mazina aizcietējumus, palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, kā arī samazināt holesterīna līmeni. Šīs īpašības piemīt dažādiem pākšaugiem, ne tikai pelēkajiem zirņiem. Pākšaugi ir vērtīgs dzelzs avots. Tāpat tajos ir varš, magnijs, mangāns cinks un fosfors.

Lai zirņi lieliski garšotu un tos ar lepnumu varētu likt svētku galdā, nepietiek ar apziņu par to, ka tie ir veselīgi. Zirņi pareizi jāizvāra.

Tas, ka neesi vienkārši izvārītu pelēko zirņu cienītāju vidū, kā arī nemīli tos ēst ar žāvētu gaļu vai speķi, nebūt nenozīmē, ka nevari baudīt šo vērtīgo produktu citos veidos. Piedāvājam iepazīties ar vairākām receptēm, kas ļaus atsvaidzināt svētku mielastu, pasniedzot tos citādāk, nekā ierasts, kā arī pavērs iespējas dažādot ikdienas ēdienkarti un ēst latviešu tradicionālo pākšaugu daudz biežāk, no tā nenogurstot.

Pēcsvētku pelēkie zirņi ar rīsiem un lazdu riekstiem

Latviešu ticējumi vēsta, ka Ziemassvētku vakarā un Jaunajā gadā jāizēd visi pelēkie zirņi, kas ielikti šķīvī, citādi nākamajā gadā birs asaras un nebūs naudas. Tomēr, ja svētku galdā celta tik prāva bļoda zirņu, ka visus gribēdams nevar apēst, tos var likt lietā kādā citā maltītē, piemēram, pievienojot rīsiem. 

Nepieciešamās sastāvdaļas

100 g pelēkie zirņi

100 g rīsi

200 g dažādas sēnes

1 sīpols

1 ķiploka daiviņa

 timiāns

 jūras sāls

 pipari

1 laims

 olīveļļa

30 g Parmezāna siers

30 g lociņi

2 ĒK lazdu rieksti

Uzvāra sālsūdeni un izvāra rīsus. Sagriež sēnes nelielos gabaliņos, bet sīpolus un ķiplokus griež plānās šķēlēs.

Sasilda pannu, uzlej olīveļļu un apcep sīpolus un ķiplokus. Pievieno sēnes un cep līdz zeltaini brūnas. Tad pievieno sāli, piparus un timiānu.

Iejauc sagatavotos rīsus un zirņus, kā arī olīveļļu un laima sulu.

Pasniedz ar rīvētu Parmezāna sieru, sakapātiem lociņiem un apceptiem lazdu riekstiem.

Pelēkie zirņi ar speķi un ceptiem sīpoliem

Pelēkie zirņi ar speķi un ceptiem sīpoliem ir latviešu nacionālās virtuves klasika. Tie ir piemēroti ne tikai, lai tos celtu galdā ikdienā, bet arī latviskos godos.

Nepieciešamās sastāvdaļas

250 ml pelēkie zirņi

500 ml ūdens

1 sīpols

2 žāvētas krūtiņas šķēles

pēc garšas sāls

pēc garšas melnie pipari

Pelēkos zirņus pa nakti liek mērcēties aukstā ūdenī. Nākamajā dienā no zirņiem nolej ūdeni un tos noskalo tekošā ūdenī.

Katlā lej tīru ūdeni, ieber zirņus un vāra apmēram 40-50 minūtes, līdz tie gatavi. Sāli pievieno, kad zirņi gandrīz gatavi. Ik pa laikam noņem putas, kas veidojas, zirņiem vāroties katliņā. Ja ūdens izvārās, tad pievieno papildu vārošu ūdeni.

Kamēr zirņi vārās, sīpolus un žāvētās krūtiņas šķēles smalki sagriež.
Sakarsē pannu bez eļļas un dažas minūtes apcep gaļu, tad pievieno sīpolus. Cep, līdz sīpoli un gaļa kļuvuši zeltaini brūni. Beigās pievieno svaigi maltus melnos piparus.

Gataviem zirņiem nolej ūdeni, tos nokāšot sietā. Tos ieber atpakaļ karstajā katlā, uzliek vāku un ļauj zirņiem 5 minūtes atpūsties.

Pasniedzot uz zirņiem liek karoti ar sacepto gaļu un sīpoliem.

Zirņu zupa ar tomātiem un sīpoliem

Zirņu zupa ar tomātiem, iespējams, nav izplatītākā kombinācija, tomēr reizēm der izmēģināt arī ko jaunu! 

Nepieciešamās sastāvdaļas

½ glāze zirņi

2 gab. nelieli burkāni

1 gab. tomāts

1 gab. mazs sīpols

1 TK sviests

Zirņus iemērc aukstā ūdenī uz 1 stundu.

Burkānus nomizo un sarīvē.

Tomātus sagriež šķēlītēs, sīpolu – gredzenos un liek vārīties kopā ar zirņiem, līdz gatavs.

Pirms pasniegšanas pievieno sviestu.

Zirņu pikas

Ļoti laba recepte, ja kartupeļu vietā gribas izmantot ko citu. Var ēst gan ar salātiem, gan dažādām mērcēm. Ļoti labi garšo vienas pašas ar rūgušpienu, pienu vai paniņām. Sātīgs un tradicionāli gards ēdiens.

Nepieciešamās sastāvdaļas

200 g pelēko zirņu

100 g kartupeļu, nomizoti

60 g žāvēta speķa, sagriezts mazos kubiņos

30 g sīpolu, smalki sasmalcināti

50 g kaņepju sviesta

Sāls

Mērcētus zirņus un nomizotus kartupeļus atsevišķi vāri mīkstus, nokās un divas reizes samal gaļas mašīnā. Samaisi kopā.

Sakarsētā pannā liec cepties sīpolu un speķi, līdz tie gatavi. Pieliec kartupeļu un zirņu masai. Pievieno kaņepju sviestu, sāli un samīci.

Masu sadali gabaliņos un savel pikās. Liec dziļā vai lēzenā traukā.

Trīs zirņu ēdieni Ziemassvētkiem

Ziemassvētki tradicionāli asociējas ar gardu maltīti ģimenes lokā, kad galdā tiek celti dažādi kārumi. 

Zirņu salāti

Nepieciešamās sastāvdaļas:

Pelēkie zirņi – 200 g

Kūpināta gaļa – 100 g

Gurķis (garais) – 1 gab.

Sarkanā paprika – 1 gab.

Sarkanais sīpols – 1 gab.

Mērcei:

Skābais krējums – 200 g

Lociņi – 100 g

Mārrutki – 1 tējk.

Sāls, pipari – pēc garšas

Novāri zirņus.

Papriku, sīpolus, gurķi un kūpināto gaļu sagriez zirņu lieluma kubiciņos, sajauc un pievieno atdzesētus zirņus.

Pagatavo mērci:

Sagriez lokus, sajauc ar skābo krējumu un mārrutkiem.

Pēc garšas pievieno sāli un piparus.

Salātus pārlej ar mērci.

Pelēko zirņu zupa

Nepieciešamās sastāvdaļas:

Žāvētas cūkgaļas ribiņas – 500 g

Pelēkie zirņi – 200 g

Miežu putraimi – 100 g

Sīpols – 1 gab.

Ķiploks – 1 gab.

Burkāns – 1 gab.

Sviests – 2 ēdamk.

Ūdens – 2 l

Lauru lapa – 1 gab.

Sāls, pipari – pēc garšas

 Sagriez sīpolus, ķiplokus un burkānus kubiņos, apcep sviestā.

Ribiņas sadali pa vienai un pievieno dārzeņiem, sautē 3 minūtes.

Pielej dārzeņiem un gaļai ūdeni, sāc vārīt zupu.

Pievieno pelēkos zirņus un vāri līdz zirņi kļūst mīksti.

Pieliec lauru lapu un miežu putraimus un vāri vēl 10 minūtes.

Ja nepieciešams, pieber sāli un piparus.

Asumiņam var pievienot arī čili pulveri.

Pasniedz siltu ar vai bez krējuma un zaļumiem.

Pelēko zirņu sviests

Nepieciešamās sastāvdaļas:

Sviests – 180 g

Pelēkie zirņi – 100 g

Baziliks – 1 sauja

Ķiploks – 2 – 3 daiviņas

Čili pulveris – ½ tējk.

Baltvīna etiķis – ½ tējk.

Sāls, pipari – pēc garšas

Izkausē sviestu un lej blendera krūzē.

Pievieno vārītus pelēkos zirņus, kā arī ķiploku, čili, baziliku un etiķi.

Samal viendabīgā masā, pieliec sāli un piparus.

Lielisks sviests, ko smērēt uz grauzdētas maizes.

Kā mazināt gāzu veidošanos pēc pākšaugu lietošanas uzturā

• Mērcējot pupas vai zirņus, pamaini ūdeni un pirms vārīšanas tos noskalo.

• Lieto tos nelielā daudzumā, lai zarnās nonāk neliels daudzums nesagremojamo ogļhidrātu.

• Pākšaugu sagremošanu atvieglos pienskābi saturoši produkti, piemēram, raudzēts piens pie pelēkajiem zirņiem būs tieši laikā.

• Pievieno pākšaugu ēdieniem ķimenes, kas mazina gāzu veidošanos.

• Lieto pietiekami daudz ūdens un nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm – tā palīdzēsi zarnu traktam tik vieglāk galā ar lielo šķiedrvielu daudzumu.

• Lieto alfa – galakatozidāzi saturošus preparātus (ferments, kas šķeļ pākšaugos esošos oligosaharīdus), kas palīdzēs sagremot ogļhidrātus un mazinās to rūgšanu zarnu traktā. 

Kas ir eņģeļi?

Kas ir eņģeļi?

Tuvojas Ziemassvētku laiks. Ziemassvētku laikā daudz tiek runāts par eņģeļiem un citiem debesu spēkiem. Mēs viņus redzam Ziemassvētku eglītēs, skatlogos, vitrāžās, baznīcās, lielveikalos, būdiņās un pilīs. Tā tas ir kopš neatminamiem laikiem. Cilvēki bez eņģeļiem nevar dzīvot, tāpat kā eņģeļi bez cilvēkiem. Ko mēs patiesībā zinām par eņģeļiem? Par eņģeļiem ir dažādi uzskati – kāds tos uztver kā pasaku būtnes, cits savukārt tos pazīst kā varenus Dieva sūtņus. Kas gan ir šīs noslēpumainās būtnes? Par to šajā rakstā.

Mūsu dzīvē dažreiz notiek lietas, kurām nav izskaidrojuma. Varam to saukt par veiksmi, vai vienkārši par sagadīšanos, bet varam arī šos notikumus vērot un mēģināt izprast. Šie notikumi ved pie atziņas, ka blakus ir kāda enerģija, kura vada un aizsargā. Protams, ne vienmēr katrs cilvēks tiek pasargāts un bieži gadās, ka cilvēkam ir jāgūst kāda mācība. Piemēram, cilvēks dzīvo pāri saviem līdzekļiem un tērē vairāk kā var atļauties. Tas noved pie tā, ka tiek paņemts ātrais kredīts un nopirkts tas, ko šobrīd nevarēja atļauties. Par šādu steigu un kaprīzēm ir jāmaksā dārgāk un dažkārt par ļoti dārgi. Un šeit tā enerģija, kura mūs pasargā, nav pametusi, bet gan dod tādu kā iespēju iegūt pieredzi.

Iespējams, ka esam šo enerģiju sajutuši kā gaismas būtnes sev blakus. Varbūt pat dažreiz saskatījuši, vai kādu zīmi saņēmuši no tām. Šīs gaismas būtnes ir mūsu eņģeļi. Eņģeļi ir tie, kas seko mums līdzi no dzīves uz dzīvi un apzinīgi pilda savu uzdevumu – rūpēties par mums. Viņi ir tie, kas mūs uzklausa un palīdz, kas brīdina un aizsargā, tie, kas mūs mīl bez kādiem nosacījumiem.

Kas tad īsti ir eņģeļi? Atbildes uz šo jautājumu varam atrast dažādos avotos. 

Ziņas par šīm būtnēm vispirms ir sastopamas dažādu reliģiju tekstos – kristietības, islāma, jūdaisma un citu ticību svētajos rakstos.

Budismā eņģeļa analogs ir bodistava, zoroastrismā Ameša Spenta vai jazats. Islāmā, tāpat kā kristietībā, eņģeļi ir Dieva radītas bezdzimumu ēteriskas būtnes. Islāma eņģeļiem nav brīvas gribas, jo tie radīti ar vienīgo uzdevumu akli kalpot visaugstākajam Allāham. Korānā teikts, ka eņģeļiem ir divkārši, trīskārši un vairāk spārnu.

Eņģeļu tēli caurstrāvo daudzas senās kultūras un civilizācijas. Tomēr pirmie tēli ar spārniem parādījās ēģiptiešu faraonu laikā vairākus gadu tūkstošus pirms Kristus. Ēģiptiešu kapenēs redzami spārnoti tēli, kas mirušos pacēla gaisā un nogādāja citā pasaulē. No Tuvajiem Austrumiem spārnotie simboli pārcēlās arī uz citām zemēm un laikiem. Grieķu un romiešu kultūra mudž no pusdievu tēliem, kas ļoti līdzinās eņģeļiem. Dievu vēstnesim Hermejam bija spārnotas sandales, spārnota bija uzvaras dieviete Nīke, skaisti, balti spārni bija kaislības un mīlestības dievam Erotam.

Vārds “eņģelis” cēlies no grieķu valodas un nozīmē “vēstnesis”. Eņģeļi nav piesaistīti kādai konkrētai reliģijai – tās ir gaismas būtnes, kas apņēmušās palīdzēt cilvēcei. Taču viņi ciena mūsu brīvo gribu un neiejaucas mūsu dzīvēs bez atļaujas, izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, kad sargeņģelim jāglābj cilvēks no dzīvībai bīstamas situācijas, ja viņa “laiks vēl nav pienācis”. Bet arī tad tas notiek saskaņā ar cilvēka paša izvēlēto scenāriju.

Kā izskatās eņģeļi?

Cilvēki ar gaišredzības spējām, kuri ir redzējuši šīs būtnes, raksturo tās kā gaismas bumbiņas dažādās krāsās. Taču bieži vien eņģeļi parādās mums pierastajā klasiskajā izskatā kā cilvēki ar spārniem. Viņi paši saka, ka dara to tādēļ, lai cilvēki viņus atpazītu.

Eņģeļiem nav dzimumu atšķirību tā, kā mēs to saprotam, taču katram eņģelim parasti dominē vai nu sievišķā vai vīrišķā enerģija.

Katram sava pārvaldības joma

Pastāv dažādi labo eņģeļu tipi – ķerubi, serafimi, sargeņģeļi, erceņģeļi utt. Un, līdzīgi kā cilvēkiem, arī atšķirīgiem eņģeļiem ir atšķirīgas jomas, kuras viņi pārvalda labāk. Ir eņģeļi, kas darbojas dziedniecības jomā, ir aizsardzības eņģeļi, ir dabas eņģeļi, mīlestības eņģeļi, skaistuma eņģeļi un citi. Un katru šo grupu pārvalda virseņģeļi jeb erceņģeļi. Tie ir spēcīgāki par vienkāršajiem eņģeļiem un aktīvi palīdz Zemes iedzīvotājiem.

Erceņģeļi ir daudz un dažādi, īsumā apskatīsim dažus zināmākos un jomas, kurās viņi ir gatavi mums palīdzēt.

  • Erceņģelis Mihaēls ir jaudīgs aizsardzības eņģelis. Kad vajag fizisku vai enerģētisku aizsardzību, sauc viņu.
  • Erceņģelis Rafaēlsirdziedniecības eņģelis. Palīdz dziedināt gan fiziskas, gan emocionālas, gan mentālas problēmas. Palīdz arī ārstiem un dziedniekiem.
  • Erceņģele Gabriēlapalīdz rakstniekiem, žurnālistiem, kā arī var asistēt visos jautājumos, kas saistīti ar bērniem, – ieņemšanā, iznēsāšanā, dzemdībās, audzināšanā.
  • Erceņģele Ariēlaatbild par dabu, vides jautājumiem un pārticību. Ja darbojies vides aizsardzības jomā vai vēlies atbrīvot blokus, kas traucē pārpilnības straumei brīvi plūst tavā dzīvē, tad pieaicini Ariēlu.
  • Erceņģelis Šamuēlspalīdz atrast lietas un cilvēkus, ko meklējam. Viņš arī palīdz harmonizēt attiecības ar citiem un vieglāk piedot.
  • Erceņģelis Raziēls palīdz risināt karmiskās saistības un dziedinātpagātnes emocionālās traumas.
  • Erceņģelis Uriēlspalīdz studijās, kā arī atrast atbildes un risinājumus sarežģītām situācijām
  • Erceņģelis Metatrons darbojas ar sakrālo ģeometriju, palīdz sensitīviem cilvēkiem, īpaši bērniem, kurus dēvē par indigo un kristāliskajiem.

Kas ir ļaunie eņģeli?

Ļaunie eņģeļi (kritušie eņģeļi) arī ir garīgas būtnes. Dievs radīja viņus sākotnēji par labiem, bet tie krita grēkā, un Dievs noliedza tos uz mūžību. Ļaunie eņģeļi ir viltīgi, spēcīgi un savā ļaunumā izveicīgi. Arī viņu ir daudz. Tie ir Dieva un cilvēka visniknākie ienaidnieki, labā un visa patiesā noliedzēji, kas cenšas samaitāt un izpostīt Dieva darbus. Sevišķi tie grib aizkavēt cilvēku pestīšanu, aizraujot tos sev līdzi mūžīgajā pazušanā. To pārvaldītājs ir velns, ko Bībele sauc par sātanu jeb apsūdzētāju, kārdinātāju, pretinieku un ļaunumu. Ļaunie eņģeļi Bībelē tiek saukti arī par nešķīstiem un ļauniem gariem.

Kā var sazināties ar eņģeļiem, un kādas zīmes viņi mums dod?

Pasaukt eņģeļus var jebkurš cilvēks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš tic viņiem vai nē, vai viņš ir labs vai slikts. Viņi atsaucas vienmēr un palīdz tik, cik tas ir harmoniski, lai neiejauktos karmas likumos.

Eņģeļi neatrodas fiziskā ķermenī, tāpēc viņi var būt vairākās vietās vienlaikus, un mums nav jāsatraucas, ka kaut kur citur viņi pašlaik ir vairāk vajadzīgi.

Populārākie veidi saziņai ar šīm gaismas būtnēm ir svārstiņš, kārtis, „čenelings” un dažādu zīmju pamanīšana, kuras viņi mums dod.

Neapzināti mēs jau esam savā dzīvē kontaktējušies ar savu sargeņģeli, kādu citu eņģeli vai garīgo pavadoni. Parasti tas notiek kā pēkšņa doma vai ideja, kas iešaujas prātā. Bet, ja vēlamies apzinātāku kontaktu, varam sākumā izmantot palīglīdzekļus, piemēram, svārstiņu: tas ir diegā iekārts atsvars, kas var būt vienkārši gredzens vai arī īpaši šim nolūkam veidots akmens, metāls vai koks. Plašāka informācija par to, kā darboties ar svārstiņu, ir pieejama gan grāmatās, gan internetā.

Vēl viens veids, kā kontaktēties ar eņģeļiem, ir kārtis. Mūsdienās ir izdotas daudzas kārtis par eņģeļu tematiku, kuras paredzētas tieši kontaktam ar viņiem. Parasti tām līdzi nāk arī pamācība, kurā ir paskaidrots, kā kārtis lietot.

Nākošais veids ir tiešā saziņa jeb „čenelings”. Tādējādi var saņemt skaidru un precīzu informāciju. Apgūt šo metodi var jebkurš, tikai kādam tas sanāks ātri un dabiski, bet citam nāksies ilgāk trenēties. Liela loma šeit ir savu vibrāciju celšanai un spējai atbrīvoties no savām bailēm un blokiem. Arī Latvijā ir parādījusies iespēja apgūt „čenelingu” kursos.

Izmantojot šos saziņas veidus, jāpatur prātā, ka kontaktēties var ne tikai ar gaismas būtnēm, bet arī ar zemo vibrāciju radījumiem, tādēļ vienmēr palūdz savam augstākajam Es un erceņģelim Mihaēlam (viņš ir spēcīgs aizsardzības eņģelis), lai viņi gādātu par to, ka tu sazinies tikai ar tīrām gaismas un mīlestības būtnēm. Svarīgi ir arī nodomi un tas, cik lielas šaubas, bailes un neticība sev tevī mīt. Un vienmēr atceries – eņģeļu ziņas un klātbūtne ir patīkama, iedvesmojoša un pozitīva. Ja komunikācijas laikā sajūti bailes, tad, visticamāk, šīs domas nāk no tava ego vai arī no kādām zemāko vibrāciju būtnēm. Esi uzmanīgs, taču nebaidies.

Eņģeļiem patīk dot mums arī norādes un zīmes. Bieži viņi izmanto skaitļu virknējumus, kas atkārtojas, piemēram: 1111, 1414 un tamlīdzīgi. Ja ikdienā sāc ievērot vienādus skaitļus, iespējams, šīs gaismas būtnes cenšas tev ko pateikt.

Eņģeļi mūsdienās

Mūsdienās eņģeļu industrija ir visai racionāla un pelnoša. Eņģeļi ir visur – sākot ar kino, literatūru un mākslu, turpinot ar interjera priekšmetiem, tērpu un aksesuāru modi un beidzot ar suvenīriem, kas ir populāri visās pasaules malās. Katram taču mājās ir kaut viens eņģelis! Eņģelis ir arhetipisks tēls, ko visi atpazīst, tas ir teju vai gēnos ierakstīts, tāpēc nav brīnums, ka ir radušās dažādas eņģeļu reliģijas, medicīna, skolas, terapijas, lūgšanas, meditācijas, tiek rīkoti semināri, konferences un izveidota pat zinātne – angeloloģija.

Tikmēr eņģeļu kritiķi apgalvo: lai gan ideja par sargeņģeļiem ir visās kultūrās, tas nav tāpēc, ka eņģeļi ir visur, bet gan tāpēc, ka eņģeļi ir zemapziņas kolektīvie tēli. Tas savukārt nozīmē, ka eņģeļi ir tikai cilvēku galvās, nevis reālajā pasaulē un ikviens eņģelis ir tikai zemapziņas radošās domāšanas produkts.

Tikai katra paša ziņā ir tas, vai izturēties skeptiski pret eņģeļu eksistenci vai arī ļaut šīm gaismas būtnēm ienākt savā dzīvē. Raksts tapis sadarbībā ar naudas aizdevumu salīdzinātāju NAUDASKOKS.LV.

Kā izvēlēties piemērotas ziemas riepas?

Kā izvēlēties piemērotas ziemas riepas?

Ziema braukšanas apstākļu ziņā, nenoliedzami, ir sarežģītākais un potenciāli bīstamākais gadalaiks autobraucējiem. Lai šajā gadalaikā tu justos droši un tavas automašīnas vadāmība būtu prognozējama, nepieciešams to aprīkot ar piemērotām ziemas riepām. Turpmākajā rakstā uzzināsi par ziemas riepu veidiem, to atšķirībām, lietošanas apstākļiem un tavām prasībām atbilstošāko risinājumu.

Primārais faktors, lai ceļu satiksme būtu droša, ir pareizs aprīkojums. Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad temperatūra svārstās no -30°C ziemā līdz +30°C vasarā, viens riepu komplekts nespēj nodrošināt nepieciešamo saķeri ar ceļu un līdz ar to arī drošību tik labi, kā divi dažādiem laikapstākļiem piemēroti komplekti.

Kas jāzina par ziemas riepu lietošanu Latvijā?

Galvenais, ar ko ziemas riepas atšķiras no vasaras riepām – gumijas sastāvs un lameļu zīmējums, kas īpaši piemērots, lai ne tikai saglabātu labu vadāmību uz piesnigušiem un apledojušiem ceļiem, bet arī uz slapjiem ceļiem ziemā. Protams, tā atšķiras arī pēc cenas, tāpēc ir jāplāno savs pirkums tā, lai nebūtu jāņem ātrais kredīts jeb kā to sauc igauņi, laen maksehäirega ilma tagatiseta. Tāpat ziemas riepai ir platas centrālās rievas (trīs vai četras), kas paredzētas ātrai lietus vai sniega novadei no kontakta virsmas, tādējādi uzlabojot saķeri. Protektoram ir vairāk rievu un lielāks skaits ribu, kas nodrošina daudz labāku vadāmību ziemas apstākļos.

  • Ziemas riepas drīkst uzlikt, jau sākot no 1. oktobra.
  • Laikā no 1. decembra līdz 1. marta visiem transportlīdzekļiem (pilna masa līdz 3,5 t) obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.
  • Minimālais riepu protektora dziļums ir 4 mm.
  • Vasarā, no 1. maija līdz 1. oktobrim, ir aizliegts braukt ar radžotām riepām.
  • Maksimālā ziemas riepu lietošanas temperatūra ir +5 °C.
  • Ja ziemas riepas nenomaina un turpina lietot vasaras sezonā, tās dilst daudz straujāk, slikti turēsies uz sausa ceļa, palielinās degvielas patēriņu un būs skaļākas.
  • Vidēji viens riepu komplekts ir paredzēts aptuveni 50 tūkstošiem kilometru, taču to ietekmē ceļu kvalitāte un braukšanas stils (strauja bremzēšana, strauja kustības uzsākšana).

Kas jāņem vērā, mainot ziemas riepas?

Īstais brīdis. Ja plāno riepas mainīt servisā, rēķinies, ka tur būs garum garās rindas gan uzsniegot pirmajam sniegam, gan pāris dienas pirms 1. decembra, kad ziemas riepas būs obligātas. Tādēļ iegādājies riepas laikus un izvēlies nomaiņai brīdi, kad citi potenciālie mainītāji būs aizņemti ar citiem darbiem un neveidos rindu servisā.

Kāds ir tavs auto?

Ziemai paredzētās auto riepas obligāti jāpielāgo tava auto markai un modelim. Šo informāciju tev vislabāk spēs sniegt riepu izplatītājs, tādēļ nebaidies uzdot visus nepieciešamos jautājumus. Pievērs uzmanību, ka vieglajiem automobiļiem, džipiem, sporta auto un mikroautobusiem tiek radīti dažādi riepu modeļi. Izvēlies gudri! 

Vai tavam auto ir oriģinālie diski?

Katra auto ražotājs norāda, kāds ir piemērotākais riepas izmērs – to vari apskatīties degvielas bākas vāciņa iekšpusē vai pie vadītāja durvju sliekšņa. Ziemai paredzētās riepas obligāti jāizvēlas atbilstoši šim izmēram, taču, ja tavam auto ir uzstādīti neoriģinālie diski, riepas pielāgo disku izmēram. Nekādā gadījumā vienai automašīnai nelieto dažāda izmēra vai dažāda tipa riepas. 

Ziemas riepu iedalījums

Ziemas riepas iedalās: radžu, mīkstā sastāva, cietā sastāva un vissezonas.

  • Radžotas riepas

Radžotām riepām ir lieliskas saķeres īpašības uz sniegota vai ledaina ceļa seguma. Tās ir paredzētas cilvēkiem, kuriem ir svarīgi bārgos ziemas apstākļos justies uz ceļa maksimāli droši. Šis produkts ir piemērots cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus pilsētas un bieži saskaras ar grūti izbraucamiem, retāk tīrītiem ceļiem. Braucot ar radžotām riepām pa sauso vai slapjo ceļu atklājas sekojošas nepilnības: troksnis no radzēm, braucot ar lielu ātrumu auto uz ceļa paliek nestabils. Ekspluatējot ziemas riepas ar radzēm vajag zināt, ka viņas ir aizliegtas dažās valstīs (Polija, Zviedrija, Vācija u.c.), tāpēc, plānojot ceļojumu, vajadzētu pārliecināties, vai dotajā valstī nav aizliegts lietot šādas ziemas riepas.

  • Mīkstā sastāva ziemas riepas

Mīkstā sastāva riepām piemīt labas saķeres īpašības uz sniega un uz ledus ceļa virsmām. Nodrošina maksimālu drošību tajos gadījumos, ja radžu riepu lietošana ir aizliegta. Mīkstā sastāva riepas salīdzinājumā ar radžotām riepām ir klusākas un viņas var lietot bez ierobežojumiem. Uz slapjas vai sausas ceļa virsmas: ātri nolietojas, nav stabilas lielajā ātrumā, garš bremzēšanas ceļš. Riepas ar mīkstu sastāvu var identificēt pieskaroties tām vai pēc ātruma indeksa. Jo mazāks ātruma indekss, jo mīkstāks riepas sastāvs.

  • Cietā sastāva ziemas riepas

Cietā sastāva riepas ir domātas tiem cilvēkiem, kuri vairāk brauc pa asfaltētiem, neapledojušiem ceļiem. Tādus ceļus biežāk tīra. Cietā sastāva riepas pazīstamas ar maksimālu saķeri pārvietojoties pa slapju, sausu ceļu vai slapjdraņķiī, viņas ir stabilas lielos ātrumos un ilgāk kalpo. Radžotām un mīkstā sastāva riepām piekāpjas tikai uz sniegotā un ledaina ceļa.

  • Universālās jeb vissezonas riepas

Lielākā daļa no mums skatoties uz nosaukumu domā, ka universālās riepas ļoti labi kalpo gan ziemas apstākļos, gan vasaras sezonā, bet tā nav patiesība. Universālās riepas rekomendējam tiem pircējiem, kuri ziemas periodā brauc maz, lēni un ļoti uzmanīgi, jo lielākā daļa šo riepu īpašību ir pielīdzināmas vasaras riepām. Šo produktu var identificēt pēc speciālā apzīmējuma uz riepas sānu malas: AW (Any Weather – jebkuros laika apstākļos) vai AS (All Seasons – visi sezoni).

Riepas ar radzēm, mīksto un cieto sastāvu, universālās riepas var būt ar atšķirīgu protektora tipu, kas dažādos apstākļos ietekmē riepas īpašības.

Protektora zīmējums

Klasisks un sen zināms protektora zīmējums – simetrisks. Tam piemīt vidējās pakāpes saķeres īpašības uz sausa seguma, pagriezienos. Riepas ar simetrisku protektora zīmējumu ir daudz klusākas. Saķeres īpašības uz slapja ceļa ir apmierinošas.

Riepām ar orientētu (norādītu kustības virzienu) protektora zīmējumu piemīt labāks ūdens un slapja sniega izspiešanas efekts. Viņas ir pietiekami stabilas lielos ātrumos. Runājot par trūkumiem, var piebilst, ka riepas ar šāda tipa protektoru pārāk skaļas uz ceļa un nevienmērīgi nodilst, bet biežāk nevienmērīgs nodilums ir atkarīgs no auto piekares elementiem un pārāk agresīva braukšanas stila.

Nesen parādījās riepas ar asimetrisku protektora zīmējumu. Viens no šāda veida riepu priekšrocībām – minimālais troksnis. Šis protektora tips ir izveidots tā, lai riepām būtu ļoti laba saķere ar ceļu. Tas ietekmē riepas vienmērīgu nodilumu un stabilitāti līkumos. No vājām pusēm var minēt to, ka asimetriskas riepas sliktāk izvada ūdeni.

Kā glabāt ziemas riepas?

Gan nomainītās vasaras riepas (ja plānots tās lietot vēl vienu sezonu), gan ziemas riepas ir pareizi jāglabā starp sezonām, lai tās nezaudētu savas īpašības un labi kalpotu. Daži servisi, kas piedāvā riepu nomaiņu, par maksu piedāvā arī riepu uzglabāšanu līdz nākamajai sezonai. Ja nav piemērotas vietas garāžā, pagrabā vai šķūnī, tas ir labs risinājums. Ja tomēr ir vieta, kur ziemas riepas paglabāt, jāņem vērā daži nosacījumi:

  • Riepas glabājot ir jānovieto tā, lai tās nedeformētos. Ja tās tiks glabātas veidā, kas ietekmē to formu, šī deformācija var saglabāties neatgriezeniski un riepas slikti kalpos un pat radīs bīstamas situācijas.
  • Riepas jānovieto vismaz nojumē, tās nedrīkst glabāt zem klajas debess, kur tās ir pakļautas tiešai saules, lietus, sala un sniega ietekmei. Tā kā arī nojumē riepas var sasalt, piemērotāka glabāšanas vieta tomēr būs garāža, pagrabs vai labs šķūnis.
  • Nomainītās riepas un diski ir jānomazgā. Lai nodrošinātu to, ka riepas pēc glabāšanas laika ir piemērotas lietošanai, gan riepas, gan diski ir jānomazgā, lai atbrīvotos no netīrumiem un novērstu disku koroziju. Īpaši tas attiecas uz ziemas riepām, ko pavasarī sagatavo glabāšanai – ziemā izmantotie pretslīdes līdzekļi nelabvēlīgi ietekmē riepu gumiju, tādēļ svarīgi tos nomazgāt.

Kā pagarināt riepu kalpošanas laiku?

Par riepām ir jārūpējas, lai iztērētā nauda nebūt izmesta vējā. Ir vairāki svarīgi padomi, ko ikviens var ievērot, lai pagarinātu savu riepu mūžu un nodrošinātu pēc iespējas labāku kalpošanu:

  • Ražotājs ir paredzējis, ka vienas riepas mūžs ir aptuveni 10 gadi pēc ražošanas vai ne vairāk kā 6 gadi pēc uzlikšanas.
  • Pēc 8 tūkstošiem nobrauktu kilometru jāsamaina vietām priekšējās un aizmugurējās riepas. Priekšējās riepas ir pakļautas daudz lielākai slodzei, ko rada stūrēšana un bremzēšana, tādēļ, lai vecinātu vienmērīgāku nodilumu un attiecīgi pagarinātu visa riepu komplekta mūžu, tās ir laiku pa laikam jāsamaina vietām. Speciālisti apgalvo, ka šāda rīcība var pagarināt riepu mūžu pat par 10–15%.
  • Jāseko līdzi gaisa spiedienam riepās. Tas jādara vismaz reizi mēnesī, kad riepa vēl nav uzsilusi. Ja riepā būs pareizs gaisa spiediens, riepas protektors dils daudz vienmērīgāk, kā arī būs mazāks degvielas patēriņš, kas tuvāk atbildīs riepas ražotāja norādītajam.
  • Pievērs uzmanību riepu ražošanas gadam – tas ir četrciparu skaitlis, kuru var atrast uz riepas, ovālā rāmīti aiz DOT marķējuma. Pirmie divi cipari norāda uz ražošanas nedēļu, pēdējie divi – pēdējos divus ražošanas gada ciparus. Ja tās nav vecākas par 5 gadiem un ir pareizi uzglabātas, uztraukumam nav pamata.
  • Vienlaikus ar riepu maiņu, vajadzētu pārbaudīt automašīnas ritošo daļu un savirzi – nepareiza savirze nozīmē sliktākus riepas veiktspējas rādītājus un ātrāku gumijas nodilšanu.
  • Ja viens riepu pāris ir labāks par otru, tas vienmēr jāuzstāda priekšā – neatkarīgi no piedziņas veida.
  • Atceries, ka lietotas riepas ir lētākais, bet arī riskantākais variants. Lietotas riepas parasti ir atjaunotas, nodrošinot nepieciešamo protektora dziļumu. Ja apsver lietotu riepu iegādi, meklē tās uzņēmumā, kurā tās varēsi atgriezt gadījumā, ja konstatē tām kādu būtisku defektu. Lietotas ziemas riepas ātrāk dils, kalpos īsāku laiku, kā arī var būt nedrošākas un sliktāk turēties uz ceļa.

Avots: starcred.ee

Kā cīnīties ar klepu?

Kā cīnīties ar klepu?

Latvijas klimatiskajos apstākļos saaukstēšanās un no tās izrietošais klepus nav nekāds retums. Kāpēc rodas klepus, kā to ārstēt un kādām pazīmēm pievērst īpašu vērību – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Tas ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Kad elpceļi (rīkle, traheja, bronhi) tiek kairināti, signāls nonāk klepus centrā, kas atrodas galvas smadzenēs. Tādējādi klepojot elpceļi tiek attīrīti no mehāniskiem šķēršļiem, kas traucē gaisa plūsmai – gļotām, putekļiem, ziedputekšņiem, baktērijām, elpceļos iekļuvušām ēdiena daļām un tml.

Klepus cēloņi – dažādi

Visbiežākais klepus cēlonis ir saukstēšanās slimības ar augšējo elpceļu iekaisumu, kad klepus pastiprinās naktī. Tas izskaidrojams ar to, ka iekaisuma gadījumā pastiprinās gļotu sekrēcija augšējos elpceļos. Kad gļotas nonāk aizdegunē un tālākos elpceļos, tās darbojas kā kairinātājs, izraisot klepus refleksu. Parasti šie simptomi pazūd aptuveni 1-2 nedēļu laikā, taču, atšķirībā no iesnām vai iekaisuša kakla, klepus var ieilgt – sākot ar dažām nedēļām, līdz pat vairākiem mēnešiem. Vēloties pēc iespējas ātrāk izveseļoties, cilvēki steidzas iegādāties dažādus medikamentus, tomēr tos ilgstoši lietot nav ieteicams.

Klepus sākas kā dziļa ieelpa, kam seko strauja izelpa ar raksturīgu skaņu. Šajā brīdi gaiss no plaušām tiek izgrūsts ar līdz pat 480 km/h lielu ātrumu. Ar šo gaisa plūsmu no elpceļiem tiek izgrūstas krēpas un gļotas, kā arī sīkāki svešķermeņi, ja tie tur iekļuvuši. Taču pēc dziļas un spēcīgas izelpas klepus laikā, seko dziļa ieelpa, kas no jauna kairina elpceļus, tāpēc seko nākamā klepošana. Tā rodas klepus lēkme.

Klepus var parādīties arī ar saaukstēšanos nesaistītu slimību gadījumā, piemēram, kā alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem vai mājdzīvniekiem. Klepus cēlonis var būt arī, piemēram, emocionāls sasprindzinājums.

Atklepošana

Krēpas jeb gļotas veidojas baltajiem asinsķermenīšiem (leikocītiem) cīnoties ar infekciju. Tās uzkrājas elpceļos un ar klepus palīdzību tiek izvadītas ārā. Jo ātrāk elpošanas sistēma atbrīvojas no krēpām, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta.

Klepus veidi:

  • Sauss jeb neproduktīvs klepus.

Sauss, kairinošs klepus bez krēpām visbiežāk rodas slimības sākumā un rada palielinātu slodzi balss saitēm un kaklam, kas parasti ir iekaisis. Šāds klepus mēdz pastiprināties uz nakti, traucējot veselīgu miegu. Neproduktīvu klepu bieži izraisa gļotas jeb tā dēvētās iesnas, kas pil no deguna aizdegunē, pēc tam nonāk rīklē, tādā veidā radot kairinājumu un klepu.

  • Mitrs jeb produktīvs klepus.

Mitrs klepus liecina par ilgāku slimības gaitu. Šāda klepus rezultātā atdalās un tiek izvadītas ārā gļotas jeb krēpas, kas bija uzkrājušās elpceļos. Gļotas jeb krēpas veidojas balto asinsķermenīšu jeb leikocītu darbības rezultātā – tie cīnās ar infekciju. Jo ātrāk elpošanas sistēma atbrīvojas no krēpām, jo ātrāk uzlabojas pašsajūta.

  • Reflektors klepus.

Reflektors klepus nav saistīts ne ar saaukstēšanos, ne ar citām elpošanas sistēmas slimībām. Šāda klepus cēlonis var būt, piemēram, iekaisums citur organismā vai sirds un asinsvadu sistēmas slimība. Šāds, sākumā neskaidras izcelsmes, klepus var izpausties dažādi – gan kā krekšķis, gan kā mitrs klepus ar krēpām u.c.

Ūdens

Pavisam vienkārši – ja tu vēlies efektīvi izārstēt saaukstēšanos, un it īpaši ilgstošu klepu, organisms ir jānodrošina ar pietiekamu ūdens daudzumu, lai uzturētu tam nepieciešamo šķidruma līmeni.

Ir svarīgi dzert daudz ūdens, jo, kad mēs ciešam no augšējo elpceļu infekcijām, šķidrums no deguna kanāliem caur rīkli nokļūst plaušās, tādējādi izraisot klepošanu. Uzturot augstāku ūdens balansu organismā, var izvairīties no šī šķidruma nokļūšanas plaušās, kā rezultātā samazinās saslimšanas risks. Nodrošinot organismu ar lielu ūdens daudzumu, tiek mitrināta gļotāda, tādējādi samazinot sausa klepus rašanās risku.

Silta duša

Nav nekā patīkamāka par siltu, patīkamu un ilgstošu dušu aukstā ziemas dienā. Karsta duša efektīvi palīdz ilgstoša, sāpīga un kairinoša klepus gadījumā. Kāpēc? Jo siltais tvaiks palīdz mitrināt rīkli un plaušas, atvieglojot klepošanu, atbrīvot aizlikto degunu, kā arī nomierināt sauso, apsārtušo ādu zem tā.

Jāpiebilst, ka daudzos mājokļos ziemas laikā gaiss kļūst manāmi sausāks, jo telpas uzsildīšanas nolūkos mēs mēdzam turēt logus un durvis aizvērtus. Ilgstoša, karsta duša palīdz atgriezt novājinātajam organismam nepieciešamo mitrumu, tādējādi cīnoties pret slimības simptomiem.

Inhalācijas

Klepus gadījumā ļoti labi noder inhalācijas – kumelīšu tējas un sodas, kā arī tādu ēterisko eļļu kā timiāna, dižegles, eikalipta, kadiķa un lavandas. Tvaiku elpošana īpaši palīdz aizsmakuma, rejoša klepus gadījumā, kad iekaisusi balsene. Sagatavojot inhalācijas bērnam, uzmanies, lai tvaiks nav pārāk karsts – tādējādi viegli var notikt applaucēšanās. Ja bērns ir alerģisks, nevajadzētu ieelpot ēterisko eļļu tvaikus. Labāk ar kādu piemērotu eļļiņu sasmērēt krūtis un inhalācijām izmantot, piemēram, kartupeļu novārījumu.

Gaisa mitrinātājs

Daži cilvēki spēj baudīt dušu vairāk nekā 10 vai 20 minūtes, taču pozitīvā dušas iedarbība ilgs tikai stundu vai divas. Lai nodrošinātu ilgstošāku atvieglojumu, ir vērts iegādāties gaisa mitrinātāju, kas efektīvi uzturēs optimālu mitruma līmeni gaisā. Lielākā daļa gaisa mitrinātāju ir paredzēti 8 līdz 12 stundām pirms to atkārtotas uzpildīšanas, kas ir noderīgi, lai atvieglo pašsajūtu un mazinātu klepu miega laikā. Ir ļoti svarīgi periodiski attīrīt gaisa mitrinātāju, pretējā gadījumā tiks radīta labvēlīga vide tādu mikroorganismu kā sēnītes attīstībai, kas tikai veicinās slikto pašsajūtu.

Svaigs gaiss

Garajos un aukstajos ziemas mēnešos ne vienmēr ir viegli elpot svaigu gaisu, bet tas var radīt brīnumus, kad ciešat no saaukstēšanās un sāpīga klepus. Ziemas laikā lielākā daļa cilvēku pavada laiku iekštelpās, kur viņi ir pakļauti pārstrādātam, sausam gaisam, kas var izraisīt kairinājumu un novājināt organismu.

Ja laikapstākļi ir īpaši nežēlīgi un gaiss it sevišķi auksts, visticamāk tu nevēlēsies pavadīt daudz laika ārā. Taču īsa un ātra pastaiga kaut vai apkārt mājai var būtiski attīrīt ar gļotām aizliktos elpceļus, atvieglojot elpošanu un dodot iespēju dažas reizes dziļi ieelpot, neizraisot sāpīgu klepu.

Ananass

Ja kādreiz saaukstēšanās laikā esi ēdis ananasu, tad noteikti pamanīji, ka tas uz neilgu laiku atvieglo klepu. Tas saistīts ar to, ka eksotiskie augļi satur tādu fermentu kā bromelaīnu, kas ir pierādījis savu pozitīvo iedarbību, nomācot klepu un mazinot gļotu daudzumu rīklē un plaušās. Vēsā un mitrā sajūta svaiga ananasa ēšanas laikā var palīdzēt nomierināt rīkles gļotādu.

Labāku rezultātu iegūsi, iegādājoties svaigu ananasu vietējā pārtikas veikalā. Ja neesi ananasu fans, pamēģini pievienot to augļu smūtijam ar pienu, grieķu jogurtu un svaigām ogām, kas satur ļoti daudz veselīgu antioksidantu. Pievieno smūtijam dažus zaļumus, piemēram, spinātus vai lapu kāpostus, kas būtiski uzlabos tavu imunitāti.

Deviņvīru spēks

Šo augu diezgan plaši izmanto tautas medicīnā dažādu slimību ārstēšanai. Deviņvīru spēku ļoti bieži izmanto tējas pagatavošanai, lai nomierinātu sāpošu kaklu, atkrēpotu un palīdzētu cīnīties pret ilgstošu klepu, bronhītu un pneimoniju.

Mērcējot deviņvīru spēka auga ziedus karstā ūdenī, no tā izdalās vērtīgas sastāvdaļas, kas izveido uz rīkles sieniņām aizsargkārtu, tādējādi mazinot klepus izraisīto kairinājumu. Ja tēja tomēr nepalīdz, tad jāapsver iespēja iegādāties šo augu saturošus medikamentus klepus ārstēšanai.

Mežrozīšu augļu tēja

Augstais C vitamīna saturs ir pamats pretinfekciju un saaukstēšanās slimību profilaktiskajam pielietojumam. Šī tēja uzlabo pašsajūtu un paātrina atveseļošanos. Ieteicamā dienas deva ir 6g.

Islandes ķērpju tēja

Palīdzēs sausa klepus gadījumā. Tas nomierina rīkles gļotādu un atvieglo nepatīkamās sajūtas kaklā, kā arī stiprina dabiskās organisma aizsargspējas. Pārdozējot šo drogu, var rasties caureja, kas samazināsies, no organisma izvadoties aktīvajām vielām.

Ceļteku tēja

Šo tēju lieto lai ārstētu drudzi un elpošanas ceļu infekcijas. Lapu droga ietilpst dažādu zāļu tēju sastāvā, kuras lieto kā atkrēpošanas veicinošo līdzekli, kā arī labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu un asins recēšanu.

Liepziedu tēja

Ieteicams lietot, lai stiprinātu imunitāti un organisma dabiskās aizsargspējas saaukstēšanās un gripas gadījumā. Šo drogu var lietot gan iesnu, gan klepus gadījumā. Liepu ziediem piemīt sviedrējošas un baktericīdas īpašības. Ieteicamā dienas deva 2 – 4 g.

Priežu skuju tēja

Priede daudziem asociējas ar ziemu un svētkiem, bet tikai daži iedomājas to izmantot ārstniecības nolūkos, piemēram, klepus vai iekaisuša kakla ārstēšanai, kas ir bieža parādība šajā aukstajā gadalaikā.

Patiesībā priežu skujas spēj ļoti efektīvi nomierināt mokošus iekaisumus. Izmēģini šo dabīgo ārstniecisko līdzekli, pagatavojot priežu skuju tēju. Pagatavošana: ieber tasē 1/4 austrumu baltās priedes skujas un pārlej ar karstu ūdeni. Lai samazinātu priežu skuju savdabīgo garšu, pievieno tējai nedaudz dabīga, neapstrādāta medus.

Timiāns

Timiāns ir viens no populārākajiem augiem ēdienu pagatavošanā, ko var pievienot visu veidu ēdieniem – sākot ar ceptu gaļu, beidzot ar ceptiem kartupeļiem un dārzeņu sautējumu. Tas piešķir ēdienam unikālu garšu. Tikai neliela daļa cilvēku zina, ka timiāns patiesībā ir spējīgs nomākt mokošu klepu.

Klepus ārstēšanai pagatavo timiāna tēju: 1 ēdamkaroti timiāna (kas pieejams lielākajā daļā pārtikas veikalu) aplej ar karstu ūdeni un pievieno dabīgu, neapstrādātu medu. Ļauj tējai dažas minūtes ievilkties.

Klepus sīrups

Tie ir divu veidu – dabiskie un sintētiskie. Dabiskie, salīdzinot ar sintētiskajiem, iedarbojas maigāk, taču uz efektu jāgaida ilgāk.

Dabisko sīrupu gatavošanai izmanto priežu pumpurus, lielās ceļteku lapas, efeju u. c., kas palīdz atkrēpot un stiprina imunitāti. Sīrups pastiprina atkrēpošanos, no tā nav jābaidās, tādam efektam ir jābūt, un tas nozīmē, ka izvēlēts pareizais sīrups un sākusies atveseļošanās.

Sintētiskie sīrupi, protams, iedarbojas ātrāk. Ja izvēlies pati, der zināt, ka sīrupus dala divās grupās: vieni domāti sausam klepum un vairāk nomāc klepošanu, otri – mitram klepum, tie šķidrina krēpas, palīdz tās izvadīt no organisma.

Sildošas procedūras

Der ļoti siltas kāju vanniņas, tikai uzmanies, lai ūdens nav par karstu un neapplaucē kājas; kāju ādai jābūt sārtai. Pēc tam uzvelc vilnas zeķes un liecies gulēt. Tas labi der pret bronhītu.

Vari izmantot sinepju plāksterus – liec uz krūtīm plaušu rajonā (ievēro instrukcijā norādīto ilgumu!). Šos plāksterus nedrīkst likt sirds apvidū.

Kādreiz tik populārās bankas tagad ir kategoriski aizliegtas, jo no tām plaušās var veidoties saaugumi. Der ēteriskas eļļas ar sildošu iedarbību. Var izmantot arī sintētiskos preparātus, dažādas ziedes, piemēram, terpentīnu, tikai jāuzmanās, lai nav par daudz, jo ādai nepatiks, turklāt ziedi pilnībā var noņemt tikai ar eļļu.

Sildīšanai var izmantot sakarsētu sāls maisiņu, ko liek uz krūtīm (bet ne uz sirds!) virs plāna kokvilnas dvielīša, lai nerastos apdegumi. Uz krūtīm var likt novārītus kartupeļus, ko labāk pirms tam samīcīt vai sablendēt līdz biezenim. Sagatavoto masu ieliec polietilēna maisiņā un ietin plānā kokvilnas dvielī, lai nav tieša kontakta ar ādu.

Ja vēlies izmantot termoforu ar karstu ūdeni, tad jānoguļas uz vēdera un termofors jāliek uz muguras, tam apakšā paklājot dvielīti. Gan sāls maisiņu, gan kartupeļus, gan termoforu turi aptuveni 20–30 minūtes. Procedūru var atkārtot vairākas reizes dienā. Siltums pastiprina vielmaiņu, lokāli noņem sāpes, taču nešķidrina krēpas.

C vitamīns

Ja tu ciet no mokoša klepus, kas, šķiet, tik drīz nepāries, tad ir pienācis laiks palīdzēt savai imūnsistēmai cīnīties pret šo infekciju. Labs sākums ir C vitamīns, kam ir izšķiroša nozīme cīņā pret saaukstēšanos.

Labākie dabīgie C vitamīna avoti ir atrodami jebkurā pārtikas veikalā, sākot ar dažādām ogām – mellenēm, avenēm un kazenēm, beidzot ar citrusaugļiem, piemēram, apelsīniem, mandarīniem, greipfrūtiem, citroniem un laimu. Ja esi dārzeņu fans, tad ņem vērā, ka arī kāposti un sarkanie pipari nodrošina lielu C vitamīna daudzumu.

Miers un atpūta

Dabīgākais un, neapstrīdami, efektīvākais līdzeklis cīņā pret mokošu klepu ir miers un atpūta. Tikai pilnvērtīgs miegs spēj nodrošināt organismam laiku un resursus, kas nepieciešami, lai pārvarētu elpceļu slimības.

Ņem vērā, ka daudzi mākslīgie bezrecepšu medikamenti klepus ārstēšanai satur kofeīnu un citas sastāvdaļas, kas sniedz tikai ilūziju, ka sāc izveseļoties. Nereti tas noved pie tā, ka cilvēki pārāk ātri atsāk savu ikdienas dzīves stilu, kaut gan patiesībā organisms vēl nav gatavs šādam izaicinājumam. Rezultātā, visticamāk, saaukstēšanās un klepus var ieilgt. Īsumā sakot, pat ja tu sāc justies labāk, pārliecinies, ka katru nakti velti miegam vismaz 8 stundas, neskatoties uz to, ka slimība šķietami sāk atkāpties.

Izvairies no gaisā cirkulējošiem kairinātājiem

Ja tu strādā telpās, kur ir pastiprināta putekļu un mikrobu cirkulācija, tad tas ir vērā ņemams iemesls palikt mājās ilgāku laiku un līdz galam izārstēt klepu. Tādi gaisa kairinātāji kā tīrīšanas līdzekļi un cigarešu dūmi var paildzināt klepu un apgrūtināt organisma atveseļošanos no elpceļu slimībām.

Paturi to prātā, kad apsver iespēju atgriezties darbā vai domā par dažādu tīrīšanas līdzekļu, piemēram, balinātāju, izmantošanu mājās.

Ja ir arī augsta temperatūra

Ja ir augsta temperatūra, gan bērniem, gan pieaugušiem palīdz mitrās kompreses – tās liec vietās, kur ir lielie asinsvadi: uz pieres, padusēs, cirkšņos. Tām izmanto komfortablā temperatūrā (kādā tiek mazgātas rokas) samērcētu dvielīti, ko uz minūti pieliec pie ķermeņa, pēc tam vari vēlreiz samitrināt un atkārtot.

Slimības laikā, bet jo īpaši, ja ir temperatūra, nevajadzētu ģērbties silti, kā arī nevilkt mugurā no dzīvnieku spalvām vai kažokiem gatavotas drēbes. Ķermenim ir sava termoregulācija – ja ir temperatūra un slimnieks uzvelk siltas drēbes, viņš temperatūru patur sevī un organisms nespēj ar slimību cīnīties.

Siltas drēbes var vilkt mugurā vienīgi tad, kad ir drudzis un kāpj temperatūra, bet, lai to nodzītu, siltās drēbes jāvelk nost.

Kam jāpievērš īpaša uzmanība klepus gadījumā?

• Pavērtējiet, vai dzīvojamās telpās nav pārāk sauss gaiss, kas ir biežs klepus iemesls. Jo īpaši jūtīgi pret sausu gaisu ir mazi bērni. Tādā gadījumā nepieciešams vienkārši mitrināt gaisu, nevis ārstēt klepu.

• Ja klepus ilgst vairāk par 5 dienām, dodieties pie ārsta, lai novērtētu savu veselības stāvokli. Vīrusa saslimšanai var būt nācis klāt bakteriāls iekaisums, kad nepieciešams veikt kādas ārstēšanas korekcijas.

• Nekad nelietojiet antibiotikas bez konsultēšanās ar ārstu!

Ko darīt, ja sāp kakls?

Ko darīt, ja sāp kakls?

Kakla sāpes diemžēl ir biežas un ļoti izplatītas sabiedrotās ziemas laikā. Lai kā mēs censtos, reizēm šķiet, ka no tām izvairīties nav iespējams. Kas mums būtu jāzina par kakla sāpēm un kā rīkoties, ja sāp kakls – par to šajā rakstā.

Ja ir pārliecība, ka kakla sāpēs vainojams vīruss, turklāt slimo arī apkārtējie, vari mēģināt ar šo problēmu cīnīties saviem spēkiem. Tomēr ņem vērā, ka kakla sāpes var būt saistītas ar daudzām vainām, sākot ar vienkāršu saaukstēšanos līdz pat tādai nopietnai saslimšanai kā infekciozā mononukleoze.Kakla sāpju ārstēšana jāuzsāk uzreiz, neļaujot, slimībai iet dziļumā.

Kas ir kakla sāpju izraisītāji?

Kakla iekaisumu var izraisīt daudzi faktori: vīrusi, baktērijas, sēnīšu infekcijas, kā arī ar atvilni saistītas slimības un sīkas mehāniskas traumas.

* Visbiežākie kakla iekaisuma un tā izraisīto kakla sāpju cēloņi ir vīrusi – adenovīruss un rinovīruss (jo īpaši bērniem). Abiem raksturīgs apsārtums rīklē, skrāpējoša sajūta kaklā, arī mandeļu iekaisums un pietūkums.

* Smagāku kakla iekaisumu izraisa baktērijas – streptokoki un stafilokoki, radot paaugstinātu ķermeņa temperatūru un kakla sāpes. Tie parasti ir arī angīnas ierosinātāji.

* Sāpošs kakls un sāpīgas mandeles var liecināt par citu infekcijas slimību, piemēram difteriju. Difterija ir ļoti bīstama slimība, kas parasti skar mandeles, un tai raksturīgs liels organisma vājums.

* Arī sēnīšu infekcijas izraisa kakla iekaisumu. Tām raksturīgs balts mutes dobuma gļotādu aplikums. No šādām kakla infekcijām bieži cieš bērni un pieaugušie ar novājinātu imūno sistēmu.

* Kuņģa – barības vada atvilnis, kam raksturīgs kuņģa skābes izraisīts kakla gļotādas kairinājums, var izraisīt durošas sāpes kaklā, kasīšanās un kairinājuma sajūtu.

* Stipra balss pārpūle, gadījumos, kad daudz runāts, dziedāts. Bet šajā gadījumā raksturīgāk, ka balss vienkārši pazūd un nav iespējams izdvest ne skaņu vai arī iepriekš skanīgā balss pārvēršas klusā šņākšanā.

Kā ārstēt dažādas kakla sāpes?

  • Ja vainīgs vīruss. Labā ziņa – 94 procentos gadījumu kakla sāpes izraisa tieši kāds no vīrusiem un, par laimi, šīs kaites parasti ir pašierobežojošas. Tas nozīmē, ka infekcija pāriet nedēļas līdz divu laikā arī bez specifiskas ārstēšanas. Šādu situāciju var atpazīt pēc vīrusiem raksturīgās slimības gaitas: sākumā ir nogurums, nespēks, pirmie saaukstēšanās priekšvēstneši kaklā un degunā, kuri trešajā vai ceturtajā dienā sasniedz kulmināciju: ir temperatūra, stiprākas sāpes vai skrāpējoša sajūta kaklā, tas strauji paasinās, un šķiet, ka kļūst arvien sliktāk. Bet jau piektajā dienā vīruss pēc kulminācijas sāk rimties un ir jūtams pēkšņs uzlabojums. Labākā ārstēšanās metode šādā reizē ir palikt mājās, pārāk nenoslogot balsi un pārējo kakla gļotādu runājot, lietot daudz šķidruma, lai vīruss no organisma ātrāk izskalojas, un mazināt nepatīkamās sajūtas ar simptomātiskiem līdzekļiem. Tiesa, piecās sešās dienās parasti pāriet vīrusa izraisītās infekcijas simptomi – tas izdzīvo visas savas attīstības stadijas un nepatīkamās sajūtas mazinās, taču šūnu līmenī imunitātes atjaunošanās process turpinās arī pēc tam. Tāpēc nemeties ar joni darbos un fiziskās aktivitātēs, tiklīdz šķiet, ka jūties labi, sargies no nosalšanas, jo, tiklīdz kāds uzšķaudīs, vīruss var atkal pacelt galvu. To medicīniski sauc par superinfekciju – atkārtotu saslimšanu. Īpaši pēc akūto vīrusa izpausmju beigām kādu laiciņu vēl jāpasaudzē sevi tiem, kuriem jau ir kādas hroniskas elpceļu kaites, piemēram, astma.
  • Ja vainīga baktērija. Kakls parasti sāk sāpēt pēkšņi, nereti sāpes izstarojas uz ausīm, ir balti strutu korķi aukslēju mandelēs, var būt augsta temperatūra. Te, visticamāk, būs jāņem talkā nopietnāki recepšu medikamenti, kuri sliktās baktērijas vienkārši iznīcina. Populārākās un iedarbīgākās – penicilīna grupas antibiotikas. Un obligāts noteikums – miera režīms.
  • Ja pārslogota balss. Līdzās aizsmakumam varētu būt skrāpējoša sajūta rīklē, kasīšanās, kņudināšana, tūska, jo balss saišu gļotāda pārslodzes rezultātā kļuvusi sausa un trausla. Biežāk šo sajūtu uz sevi var attiecināt skolotāji, lektori, koru dziedātāji. Diemžēl īpašu medikamentu, ar kuriem mazināt pietūkumu un iekaisumu rīklē, nav, un labākās zāles tādās reizēs ir miers un klusums. Parasti balss saišu un rīkles gļotāda pēc pārslodzes pašizdziedinās aptuveni trīs dienu laikā ar noteikumu, ka ļauj balsij atpūsties un dzer daudz šķidruma, kas mitrina arī kakla gļotādu.

Kādu līdzekli izvēlēties?

Izvēloties līdzekļus pret kakla sāpēm, pievērs uzmanību divām vienlīdz svarīgām niansēm: vai sastāvā ir kaut kas sāpju mazināšanai un vai preparāts mitrinās gļotādu. Ja tev raksturīgas alerģijas, jāraugās arī, lai sastāvā nav kāds spēcīgs alergēns. Tāda slava ir, piemēram, smiltsērkšķim.

Vēl viena būtiska nianse, kas jāņem vērā, ir mēra sajūta. Ik pēc divām stundām pūst kaklā vai sūkāt stipras iedarbības medikamentus (tādus, kuros iekšā kas vairāk par dabas vielām) kombinācijā ar pastiprinātu medus, ķiploku un citu aso un kairinošo labumu ēšanu – tas jau tā trauslajai gļotādai ir īsts trieciens, tāpēc ir risks iedzīvoties čūlās, gļotādas apdegumos un citās ligās. Dziedējot kaklu, labāk ievēro principu – mazāk ir vairāk.

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piemēram, ibuprofēna vai paracetamola) lietošana ir efektīvs veids, kā remdēt kakla sāpes, turklāt šie līdzekļi var arī mazināt drudzi. Vienmēr izlasiet zāļu lietošanas instrukciju un, ja rodas jautājumi, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Sūkājamās tabletes ar pretiekaisuma, antibakteriālu un vietēji anestezējošu iedarbību ir piemērota palīdzība sāpošam kaklam.

Ir pieejami dažādi aerosoli kakla iekaisuma ārstēšanai.

Kaklam patīk mitrums!

Tad gan balss saites labāk strādā, gan gļotāda ir mitrināta un pie tādas grūtāk piesaistīties vīrusiem un baktērijām, kuri izraisa dažādas kakla kaites. Tāpēc lūko, lai apkures sezonā gaiss telpās tiek mitrināts.

Tautas metodes pret kakla sāpēm

  • Sīpols ar medu

Nomizo sīpolu un smalki sagriez. Samaisi ar medu. Proporcija – 1 pret 1. Dabisks, organismu spēcinošs pretsaaukstēšanās līdzeklis gatavs! Pagaidi, līdz tas sāk suloties, un ēd vesels! Vislabāk notiesāt visu maisījumu vienā reizē, nevis glabāt vairākām. Svaigs tas ir efektīvāks. Izmanto pret klepu un kakla sāpēm. Līdzekļa efektivitātei rodams arī skaidrojums – sīpola, gluži tāpat kā ķiploka sula, satur fitoncīdus jeb tā dēvētās dabiskās antibiotikas, kas iznīcina nelabvēlīgās baktērijas un kavē to vairošanos.

  • Ķimeņu eļļa

Melno ķimeņu eļļai piemīt kā antibakteriālas, tā kakla gļotādu dziedējošas īpašības. Ja sāp kakls, īsi pirms gulētiešanas iedzer ēdamkaroti ķimeņu eļļas un dažas minūtes nenorijot paturi rīklē. Mazliet paskalini. Ķimeņu eļļa iznīcina iekaisumu izraisošos mikroorganismus un nomierina iekaisušo gļotādu. Ja noķer pašu slimības sākumu, no kakla iekaisuma var tikt vaļā pat ar vienu šādu procedūru. Ja ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas kakla sāpju gadījumā nav nekāds retums, vari pagatavot krūzi spēcinoša dzēriena, kurā viena no sastāvdaļām ir ķimeņu eļļa. Uzvāri melno tēju un, pirms likt klāt pārējos komponentus, nedaudz atdzesē. Ja tās temperatūra būs augstāka par 40 grādiem, ies bojā vairums vērtīgo bioloģiski aktīvo vielu, kas ir pārējos komponentos, kas jāpievieno tējai. Ja nav vaļas gaidīt, atvēsināšanai pielej drusciņ piena. Pievieno tējai divas tējkarotes medus un septiņus pilienus ķimeņu eļļas. Samaisi un dzer uz veselību. Šādu dzērienu ieteicams izdzert divas trīs reizes dienā.

  • Krustnagliņas

Krustnagliņas satur antibakteriālas un pretiekaisuma vielas, tādēļ kakla sāpju gadījumā vari sūkājamo tablešu vietā gluži vienkārši pazelēt krustnagliņu. Tā atsvaidzinās arī elpu.

  • Ķiploks

Ja nekur nav jāiet un nebiedē ne visai tīkama smaka no mutes, cīņā pret kakla sāpēm vari ņemt talkā veco, labo ķiplociņu, kas satur jau minētos fitoncīdus, kuri nonāvē patogēnos mikrobus. Ja sāp kakls, ik pa laikam iemet mutē ķiploka daiviņu, kārtīgu sakošļā un norij. Atkārto šo procedūru ik pēc dažām stundām. Ja košļāt ķiploku šķiet par traku, vari pagatavot ķiploku ūdeni: 100 gramus ķiploku sasmalcini, aplej ar pusglāzi istabas temperatūras ūdens, sešas stundas ļauj nostāvēties, tad izkās. Ar iegūto uzlējumu skalo kaklu.

  • Medus ūdens

Medus ne tikai satur vērtīgas vielas, bet tam arī piemīt antibakteriālas īpašības, tādēļ tas lieliski noder kakla infekciju ārstēšanai. Ieliec glāzē ar siltu (ne karstu!) ūdeni četras ēdamkarotes medus, kārtīgi samaisi un izdzer. Procedūru atkārto 2–3 reizes dienā.

  • Silts piens ar medu

Uzsilda glāzi piena aptuveni līdz 40 grādiem, pievieno divas tējkarotes medus un kārtīgi izmaisa. Pienu svarīgi nepārkarsēt, citādi, pievienojot medu, ies bojā liela daļa tajā esošo vērtīgo vielu. Vēl pievieno nedaudz sviesta un naža galu sodas, kam ir antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. Dzēriens palīdz pret kakla sāpēm un klepu, mazinot iekaisumu, mīkstinot un nomierinot iekaisušo kakla gļotādu.

  • Novārījums ar ķimenēm un konjaku

Stāsta, ka, lietojot šīs pēc tautas receptes gatavotās zāles, kakla sāpēm vajadzētu ievērojami mazināties un rīšanai kļūt vieglākai jau pēc divām stundām. Kafijas dzirnaviņās samaļ pusglāzi melno ķimeņu (var arī nemalt, bet no maltām ķimenēm līdzeklis sanāks efektīvāks), pārlej ar pusotru glāzi ūdens un 15 minūtes vāra. Sanāks kafijas biezumiem līdzīga masa. To izkāš caur sietiņu, iegūto novārījumu atšķaida ar ceturtdaļglāzi ūdens un atkal uzkarsē. Noņem no uguns, pievieno novārījumam ēdamkaroti konjaka, un zāles ir gatavas. Tās jādzer ik pēc pusstundas pa vienai ēdamkarotei. Zālēm vajadzētu palīdzēt tikt galā ar kakla sāpēm četru stundu laikā. Ja efekta nav, visticamāk, kakla iekaisums jau ir pārāk nopietns un jākonsultējas ar ārstu.

  • Dzērveņu uzlējums

Paņem saujiņu dzērveņu, ieber krūzē, ar stampiņu sastampā, uzlej ne pārāk karstu ūdeni, samaisa un dzer. Dzērvenes satur benzoskābi, kas iznīcina gan baktērijas, gan vīrusus un nomāc to attīstību. Tajās ir arī vērtīgais C vitamīns, kas spēcina imūno sistēmu. Lielisks dzēriens arī saaukstēšanās profilaksei. Dzērvenes var arī samīcīt ar medu. Paņem ēdamkaroti šāda maisījuma un kādu laiku patur mutē, ļaujot tam iedarboties. Šādu procedūru atkārto divas trīs reizes dienā.

  • Kurkumas maisījums

Šī garšviela, iespējams, ir baciļu ļaunākais bieds, tādēļ to plaši izmanto Indijā, kur ir problēmas ar sanitāro normu ievērošanu. Pustējkaroti kurkumas samaisa ar tējkaroti medus un trīs reizes dienā dažas minūtes patur mutē šo maisījumu, lai tas labāk iedarbojas.

  • Skalošana ar sāls vai kurkumas ūdeni

Viens no labi pārbaudītiem un visai efektīviem veidiem, kā tikt galā ar kakla sāpēm, ir skalošana. Ar regulāru skalošanu ik pēc stundas vai divām no mutes dobuma un rīkles tiek izskaloti iekaisuma izraisītāji. Tomēr jāatceras, ka pārspīlēt nedrīkst, un jau tā iekaisušo gļotādu pārlieku kairināt nebūtu vēlams, tāpēc šķidrumus, ar ko skalot kaklu, nevajadzētu taisīt pārlieku stiprus vai karstus vai skalot kaklu pārāk bieži. Klasisks līdzeklis no vecmāmiņu krājumiem ir skalošana ar sālsūdeni. Pusglāzē remdena ūdens izšķīdina pustējkaroti sāls, un ar šķīdumu pāris minūtes cītīgi skalo rīkli.

Efektīvs līdzeklis pret kakla sāpēm ir arī kurkumas pulveris, kas atrodams veikalu garšvielu plauktos. Tas darbojas gluži kā dabas dota antibiotika, nonāvējot iekaisumu izraisošos baciļus. Kakla skalošanai glāzē ūdens ieteicams izšķīdināt tējkaroti sāls un tikpat kurkumas.

3 situācijas, kad labāk doties pie ārsta:

1. Ja nevar norīt pat siekalas, kakls stipri sāp.

2. Ja vairākas dienas nekrītas temperatūra.

3. Ja ap rīkli un mandelēm ir balts aplikums vai arī ir izsitumi mutē vai uz ādas.

4. Ja kakla iekaisuma iemesls varētu būt bakteriāla infekcija.

5. Ja jūs neatlabstiet pēc septiņām dienām.

6. Ja jums ir sūdzības par ausu sāpēm.

7. Ja jums ir sūdzības par kakla stīvumu, nevis tikai sāpēm rīklē.

8. Ja jums ir citas patoloģijas, kas ietekmē organisma spēju pašam sevi izārstēt, piemēram, diabēts vai imūnās sistēmas darbības traucējumi.

9. Uztraukties vajadzētu par aizsmakumu, ja tas turpinās ilgāk par divām nedēļām.

Ja esi saskāries ar kakla sāpēm, tās tomēr nevajadzētu ignorēt, bet gan ārstēt. Bakteriālas infekcijas gadījumā palīdzēt var kakla skalošana ar siltu salvijas tēju vai furasola šķīdumu, ne vairāk kā divas līdz trīs reizes dienā. Izvēloties sūkājamās tabletes vai aerosolu kakla sāpju mazināšanai, būtiski novērtēt, vai kakla sāpēm nav piebiedrojies sauss kairinošs klepus, jo tad atšķiras medikamentu izvēle noteiktajā situācijā. Aptiekā pieejami dažādi līdzekļi no dabas vielām, kas mazinās vieglu simptomātiku, kā arī ķīmiski medikamenti, kas pielietojami smagu gadījumu ārstēšanai. Ja kakla sāpes izraisījusi vīrusa infekcija, tad tomēr ieteicams mājas režīms, jo pēc izstaigātas vīrusa infekcijas ir sagaidāmas komplikācijas.

Ko apskatīt Smiltenes novadā?

Ko apskatīt Smiltenes novadā?

Smiltene ir maza un jauka Vidzemes pilsētiņa ar sakoptu vidi, senu vēsturi un daudziem skaistiem apskates objektiem. Smilteni katrā ziņā ir vērts apmeklēt tās mierpilnās atmosfēras, dabas krāšņuma un tradīciju dēļ.Smiltenes novada, tāpat kā visas Latvijas neskartā daba, ir viena no vērtībām, ar ko vietējie iedzīvotāji lepojas, bet viesi – prot novērtēt. Šajā rakstā apskatīts interesantākais Smiltenes un Smiltenes novada piedāvājums tūristiem.

Nedaudz no vēstures

Smiltene ir skaista Ziemeļvidzemes mazpilsētiņa, Vidzemes augstienes ziemeļu malā, no kuras pakalniem paveras plašs skats uz Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu. Kopš seniem laikiem te krustojušies tirgotāju ceļi, kuri kalpoja ne tikai pilsētas attīstībai, bet bija viegli sasniedzami svešzemju iebrucējiem.

Smiltenes novads ietilpa latgaļu Tālavas zemē. Pēc krustnešu iekarojumiem un Tālavas sadalīšanas Smiltenes novadu ieguva Rīgas bīskaps, kura ordeņa mestrs Freiersheims 1359.gadā stāvajā Abula krastā uzcēla pili. Vēstures avotos 1427.gadā pirmo reizi pie pils pieminēta tirgotāju un amatnieku apmetne – Smiltesele, bet kopš 1523.gada tā jau dēvēta par pilsētiņu. Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu divas reizes (1559. un 1560.gadā) nopostīja Ivana Bargā karaspēks. Poļu laikos Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārosta (pilskunga) Kaspara Mlodecka rokās. Ziemeļu kara sākumā, 1702.gada 9.augustā krievu karaspēks nodedzināja Smilteni. Pelnos pārvērta baznīcu, muižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. Pēc kara novadu galīgi izpostīja bads un mēris, izmira daudzas lauku sētas. Zviedru valdība 1708.gadā, tagadējās baznīcas vietā, uzcēla jaunu baznīcu un gādāja par Smiltenes miesta atjaunošanu.

Jauns un ievērojams periods Smiltenes vēsturē aizsākās ar 1760.gadu, kad Krievijas imperatore Katrīna II Smiltenes muižu uzdāvināja ģenerālgubernatoram G.Braunam. Tajā laikā tika atjaunota Smiltenes muiža, no 1763.-1771.gadam uzceltas muižas ēkas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Pēc Brauna nāves mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J.S.Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. 1893.gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens, kurš zemi sadalīja gruntsgabalos, tādējādi likdams pamatus tagadējai Smiltenes pilsētai. Pirmo reizi elektrība iespīdējās Smiltenes muižā 1901.gadā no Līvena spēkstacijas Vidusezera krastā. Par Līvena naudu 1903.gadā uzcēla slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu, elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera, 1913.gadā, tiem laikiem modernu, hidroelektrostaciju ar derevācijas kanālu. Pēc P.Līvena ierosinājuma un ar viņa finansiālu atbalstu izbūvēja (1911) šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru. Latvijas Republikas laikā turpinājās pilsētas izaugsme, Smiltenei 1920.gadā piešķīra pilsētas tiesības.

Aktīvais, dabas, rekreatīvais un sporta tūrisms

Smiltenes novads ir viens no mežainākajiem Latvijā. Bagātīgo mežu resursu un plašo lauku teritoriju dēļ to var dēvēt par “zaļu” novadu, kas ir pamats aktīvā, dabas, rekreatīvā un sporta tūrisma attīstībai. Mežus iecienījuši arī viena no Latvijā populārākā un iecienītākā sporta veida jeb īsta tautas sporta pārstāvji – orientieristi, gan treniņu nolūkiem, gan vietēja un starptautiska mēroga sacensību rīkošanai.

Smiltenes apkārtnes meži ir bagāti ar ogām un sēnēm. Neviena veikalā vai tirgū pirkta oga, sēne vai rieksts nav tik garšīga kā pašu lasīta. Vietējie par to ir pārliecinājušies, tādēļ par aizraujošu brīvā laika pavadīšanu dabā ģimenēm ir kļuvusi gan sēņošana, gan ogošana.

Meži ir tā vieta, kur iespēja ne tikai baudīt dabu, bet arī aktīvi atpūsties visos gadalaikos. Platie, līdzenie, ērti izbraucamie Smiltenes apkārtnes ceļi, kā arī kalnainie, smilšainie un vietām pat purvainie meža celiņi ir piemēroti braukšanai ar velosipēdu gan sportiskiem treniņiem un sacensībām, gan aktīvai atpūtai un dabas baudīšanai. Smiltenē un tās apkārtnē izveidots aptuveni 32 kilometrus garš maršruts ar dažādu garumu un sarežģītības pakāpju marķētām velotakām, kas padarījusi Smilteni par vienu no velosipēdistu iecienītākajām pilsētiņām. Šīs takas ir piemērotas arī nūjošanai, ziemā – slēpošanai. Takas ved gar interesantām apskates un atpūtas vietām.

Ekskursiju piedāvājums Smiltenes novadā

  • Viesnīca “Park hotel Brūzis” piedāvā nelielu ekskursiju, kuras laikā interesentiem ir iespēja degustēt no Latvijas dabas veltēm Smiltenē darītu vīnu un sidru, kā arī, iepazīties ar tā pagatavošanas tehnoloģiju.
  • Savukārt, viesnīca “Kalna Ligzda” piedāvā ekskursiju par garšīgo maizi no firsta Līvena ceptuves. Ekskursijas laikā iespēja iepazīties un piedalīties maizes cepšanas procesā pēc sentēvu metodēm.
  • ZS “Muižnieki” ikvienu interesentu piedāvā aizvest uz pāris stundām kazu un tikai kazu valstībā. Šī ir viena no lielākajām šķirnes kazu audzētājām Latvijā, kur apskatāmas pasaules līmenī modernākās kazu slaukšanas un piena uzglabāšanas tehnoloģijas. Apmeklētājiem iespējams samīļot kazlēnus, parunāties ar kazām un izrādīt cieņu ragainajiem ciltstēviem – āžiem. Iepriekš vienojoties, saimniece sasies sieru degustācijai un līdzņemšanai.
  • ZS Rožkalni” aizvedīs jūs apskates un izziņas ekskursijā par lauksaimniecību. Ekskursijas laikā uzzināsiet interesantas lietas par rapšu, rudzu, miežu, kviešu, ķimeņu, un āboliņa sēklu audzēšanu. Turpat, drosmīgākiem būs iespēja doties lidojumā kopā ar pilotu, lai aplūkotu burvīgus Smiltenes pilsētas un novada panorāmas skatus, bet tiem, kas baidās no augstuma, varēs jauki pavadīt laiku turpat saimniecības labiekārtotā atpūtas vietā.
  • ZS “Ezerlejas” var iepazīties ar vismaz 50 un vairāk dažādu šķirņu eksotiskiem un vietējiem putniem un dzīvniekiem. Kolekcija nepārtraukti tiek papildināta, tāpēc ciemos var braukt katru gadu. Ir iespējams izmantot arī gida pakalpojumus un uzzināt daudz interesantu faktu par zoodārza iemītniekiem. Daudzus zoodārza iemītniekus iespējams arī paglāstīt un pabarot ar saimniecības veikaliņā iegādāto speciālo barību, kas nekaitēs putnu un dzīvnieciņu puncīšiem. Pēc ekskursijas saimniecības veikaliņā var iegādāties suvenīrus, saimniecībā ražotas preces un iegādāties arī saimniecībai piederošo Latvijā ražoto dabīgās kosmētikas līniju “Evita”.
  • Lauku mājas “Kalbakas” piedāvā izzinošu programmu grupām no 10 līdz 40 cilvēkiem. “Kalbakās” iespējams:
    * Kopīgi izzināt garo piena ceļu – no gotiņas līdz pusdienu galdam;
    * Līdzdarboties piena malšanā, sviesta kulšanā, biezpiena gatavošanā;
    * Spēlēt atraktīvas spēles;
    * Kopīgi cept pankūkas ar paša izvēlētu pildījumu un baudīt piparmētru tēju.
  • Dzirkstošo bērzu sulu ražotne “BIRZĪ” piedāvā “BIRZĪ” produkcijas degustāciju un ekskursiju dzirkstošo bērzu sulu ražotnē. Labanovsku ģimenē jau sen dzer bērzu sulas. Garšīgas ir svaigas, taču, lai tās saglabātu ilgstoši atspirdzinošas un vērtīgas, daudzu gadu laikā ir izstrādātas jaunas receptes. Atsakoties no tradicionālajām garšvielām, dzērienam pievienoja piparmētras, kas sulu padarīja atspirdzinošu, ilgstoši svaigu ar patīkamu aromātu. Ir plašas ražošanas telpas ar pagrabu, kur tiek izgatavotas un glabātas dzirkstošās bērzu sulas. Viena telpa ir paredzēta arī apmeklētājiem, kuriem tiek stāstīts par ražošanas procesu (video projekcijas, bildes – materiāli no pavasara tecināšanas), iespējams nogaršot bērzu sulas no svaigām līdz dzirkstošām ar dažādām garšām. Šobrīd tiek ražotas 5 garšas – ar piparmētru, ar upeņu pumpuru, ar citronu, ar apelsīnu, ar karkadē un krustnagliņas garšu. Tāpat arī būs iespēja nogaršot unikālo bērzu sulas sīrupu, kura iegūšana ir ilgstošs un ietilpīgs process. Degustējot “BIRZĪ” produkciju, tiks piedāvāti arī kādi latviski našķi uzkodai. “BIRZĪ” produkcija ir bioloģiski sertificēta. Visu “BIRZĪ” produkciju būs iespējams iegādāties līdzi ņemšanai.
  • Ērikas Trifanovas flokšu dārzā Grundzāles pagastā ir iespēja apskatīt vairāk nekā 150 dažādu nokrāsu flokšu šķirņu to ziedēšanas laikā (vasaras vidū no jūlija līdz augustam), lielākā daļa ir saimnieces pašas selekcionēta. Iespējams iegādāties stādus.
  • Maizes muzejā “Kukaburrā” divas reizes nedēļā – sestdienās un svētdienās – ap pusdienlaiku apmeklētāji var redzēt, kā muzeja saimnieks cep rudzu maizi: kā tiek mīcīta mīkla, veidoti kukulīši un ar lizi iešauti ar malku kurināmā maizes krāsnī. Kamēr maizīte cepas iespēja ieturēt kafejnīcā gardu maltīti vai nesteidzīgi aplūkot saimnieka izveidotu kolekciju, kas tapusi ilgākā laikā. Saimnieks Jānis Krieķis sakrājis dažādus senus etnogrāfiskus priekšmetus, kas bija raksturīgi latviešu lauku sētai 19.gadsimta nogalē un 20.gadsimta sākumā. Kolekcijā aplūkojamas oriģinālas tā laika mēbeles, lauksaimniecības darbarīki, virtuves piederumi, apģērbs, apavi, rokdarbi un citas lietas. Izcepto kukulīti ir iespēja iegādāties līdzņemšanai.
  • Atpūtas kompleksā “Trīssaliņas” apmēram 400 m garajā dabas takā “Meža draugu birztaliņa” izvietotas dažādas zvēru koka skulptūriņas. Apmeklētājiem tiek izsniegta takas karte, ar kuras palīdzību var atrast ne vien visus zvēriņus, bet arī kontrolpunktus, kas jāatzīmē kartē. Šeit ir arī liela lapene ar dažādām spēlēm visai ģimenei.
    Kad dabas taka izbaudīta, ceļojums turpinās uz skatu torni, kur Trīssaliņu plašumu un skaistumu var apskatīt no augšas. Bet pie skatu torņa atrodas dažādas spēles, vingrošanas stieņi un nobrauciens ar trīsi. Un tos, kuriem spēks vēl atlicis, noslēgumā gaida bērnu rotaļu un sporta laukumi. Atpūta lieliski piemērota ģimenēm ar bērniem, kā arī pirmsskolas un 1.-5.klašu skolēniem.
  • Dzintarferma Variņu pagastā piedāvā ekskursiju veida izglītojošus pasākumus smiltsērkšķu dārzu apvidū, iekļaujot izzinošas tēmas par smiltsērkšķu audzēšanas, pārstrādes un produkcijas niansēm. Ekskursija sastāv no ceļojuma pa Dzintarfermas dabas takām ar zinošu gidu lekcijām un apmeklētāju iesaisti izzinošā procesā par dabu, augiem, dzīvniekiem, audzēšanu, kopšanu un produkcijas ražošanu. Ekskursijas – amberfermera skolas noslēgumā ir iespēja iegādāties Amberfarm produkciju un veikt ražojumu degustācijas, kā arī iegūt Amberfermera skolas absolvēšanas sertifikātu.
  • Z/s “Veccepļi” piedāvā ekskursijas grupām pa savu 7,26 ha plašo ābeļdārzu, pavasaros piedāvājam izbaudīt neatkārtojamo ābeļziedu smaržu, kam līdztekus saklausāma bišu sanēšana un rosīšanās. Rudenī piedāvājam izbaudīt neatkārtojamo gatavo ābolu smaržu dārzā un saimniecības telpās piedāvājam vērot ābolu pārstrādes procesu.
  • Metālkalēja Jāņa Keiseļa darbnīcā iespējams vērot kalšanas procesu un pašam iemēģināt roku kalšanā. Gatavo darbu apskate un iegāde. Jaunlaulātajiem- Laimes pakava kalšana kalēja darbnīcā.
  • Valda Paegļa un Gundegas Strazdiņas saimniecība, kas atrodas Smiltenes pilsētā, klusā meža ielokā, piedāvā ekskursiju un stāstījumu par bišu dzīvi “Kur bites, tur medus”. Saimniecība piedāvā iespēju gulēt virs bišu stropiem. Guļot namiņā var sajust medus un stropu īpašo smaržu, dzirdēt nomierinošo bišu sanēšanu.
  • Lauku sēta “Riņģi” piedāvā izjādes ar zirgiem, izbraucienu zirga pajūgā, izbraucienu ar karieti kāzām un citām svinībām kā arī aktīvu atpūtu pie zirgiem grupām un kolektīviem.
  • Smiltenes pagasta Lejas Varicēnos skolēnu un jauniešu grupas aicinātas:

1) uzzināt par permakultūras principiem;
2) iegūt pieredzi par alternatīvu, ekoloģisku dzīvesveidu;
3) kopt un mīļot mājdzīvniekus – kazas, vistas, cūku, suni un kaķi;
4) mācīties pagatavot sieru no kazu piena, spiest sulu, gatavot ievārījumu;
5) pie ugunskura gatavot štokmaizes, cept desiņas;
6) braukt ar ketkariem, trīsi, spēlēties štābiņā;
7) atkarībā no gadalaika varam piedāvāt aktivitātes dārzā – pavasarī sēja,
vasarā augu kopšana, iepazīšana, rudenī ražas vākšana;
8) būvēt, izmantojot dabas materiālus – hobitu māju, raķetes krāsni, picas
krāsni vai vasaras virtuvi;
9) muzicēt kopā ar folkloras kopu “Rudzupuķe” kā arī pašiem iemēģināt roku
tautas instrumentu spēlē. Iet rotaļās, dejot dančus, dziedāt dziesmas pie
ugunskura;
10) nakšņot pirmajā siena hotelī Latvijā;
11) Ekspedīcijas uz tuvējo mežu. Lasīt ogas, sēnes. Sasliet būdu mežā, labāk iepazīt sevi, savus draugus un dabu, nakšņojot mežā.

  • Viesu namā “Oāze” var apskatīt vāveres un pacienāt tās ar kārumu. Vasarā var aplūkot saimnieku veidoto košumdārzu un par papildus samaksu izklaidēties ūdens bumbu atrakcijā.
  • Atpūtas komplekss ”Silmači” piedāvā 13 kempinga mājiņas , 10 viesnīcas numuriņus un laivu māju. Šeit ir iespējams izguldīt 175 personas, kā arī, kompleksa teritorijā ir iespējams noorganizēt pasākumus ar dalībnieku skaitu līdz 1500 personām. Sporta laukumos ir iespējams spēlēt futbolu, basketbolu, volejbolu, pludmales volejbolu, tenisu, badmintonu, kā arī organizēt vieglatlētikas disciplīnas stadionā, tam izmantojot atpūtas bāzē iznomāto sporta inventāru. Atpūtas komplekss ”Silmači” atrodas Lizdoles ezera krastā. Tas ir slavens ar daudzajām ūdens izklaidēm – laivas, katamarāni, makšķerēšana, ūdens batuts, brauciens ar “Jautro banānu” aiz kutera un ūdens velosipēdi.
  • Matuļu dabas taku kopējais garums 1250m, aplūkojami ap 150 veidojumiem, taka sadalīta 8 mazākās tematiskajās takās – Fantāziju taka, Milžu taka, Klucis Konstantīns, Saknīšu taka u.c. Iespēja izmantot labiekārtotas piknika un telšu vietas, skatu torni, spēļu laukumu u.c.
  • Palsmanes dabas izziņas un piedzīvojumu apļveida taka Palsas upes krastā (kopējais garums – aptuveni 2,2 kilometri) mērojama dažādos maršrutos, tikai jāseko norādēm un informācijai uz stendiem. Iespēja iepazīties ar apkārtnes dabas vērtībām (uzzināt informāciju par Palsas upi, upes un tās apkārtnes iemītniekiem, aplūkot dabas dizaina objektus), kā arī iespēja izklaidēties, pārvarot “dubļu vannu”, “zirnekli”, trošu ceļu, labirintu un citus piedzīvojumu elementus.
  • Lauku mājas “Donas” apmeklējums ikvienam radīs māju sajūtu. Saimnieces viesmīlīgums, aizraujošais stāstījums un līdzdarbošanās maizes cepšanas procesā, ļaus jums piedzīvot neaizmirstamus mirkļus. Turpat iespēja nobaudīt pašu izcepto maizīti ar īstu lauku sviestu, speķīti un medu, piedzerot klāt īstu lauku pienu vai zāļu tēju. Pirms Ziemassvētkiem iespēja darboties rūķu piparkūku darbnīcā.

Ko vēl apskatīt Smiltenes novadā

Smiltenes novadā, tāpat kā citviet Latvijā, ir neaprakstāmi krāšņas lauku ainavas, kurās atrodams bagātīgs kultūras mantojums, kas liecina par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām.

Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Ikviens interesents variepazīties ar Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas stāstu no tās pirmajiem darbības gadiem 14. gadsimtā līdz pat mūsdienām – visu šo laiku dievnams spējis pulcēt ļaudis, un arī mūsdienās te notiek aktīva darbība, bet ceļotāji var apskatīt ekspozīciju par nama vēsturi.Šī ir vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā (1895.gadā) un tai piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Smiltenes draudzes baznīcas zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu.

Tagadējā baznīcas ēka pārbūvēta 1859. gadā. Logi ir gotiskā stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ērģeles būvējuši Racmanis un Rollers. Tām ir 20 balsu un izmaksājušas 3400 zelta rubļu.

Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem to atjaunojis J. Rozentāls.

Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana.

Baznīcas draudzē darbojušies mācītāji, kas bijuši ievērojamas personības, kalpodami Dievam un tautai. Svante Gustavs Dīcs pazīstams ar savām garīgajām dziesmām. Jēkabs Lange sarakstījis pirmo vācu – latviešu vārdnīcu. Kārlis Kundziņš savu dzīvi Smiltenē par tās iedzīvotājiem un draudzi apkopojis grāmatā “Mana mūža gājiens”.

Piemineklis “Sašķeltā ģimene”

Esot Smiltenes centrā, vēl var apskatīt pieminekli “Sašķeltā ģimene”. Piemiņas akmens atklāts 1990.gada 11. novembrī, 1941.-1949.gadā uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās uz kura tēlnieks, Indulis Ranka, atveidojis mātes un bērna tēlus, parādot to, ka ģimene ir sašķelta gluži kā šis akmens.Turpat netālu atrodas tautas lietišķās mākslas studija „Smiltene” ar iespēju pašam piesēsties pie stellēm un iemēģināt roku šajā senajā arodā.

Smiltenes Tūrisma informācijas centrs

Pa ceļam var iegriezties SmiltenesTūrisma informācijas centrā, kur iespējams iegādāties arī dažāda veida suvenīrus ar Smiltenes pilsētas un novada simboliku – krūzītes, tējiņas, pildspalvas, nozīmītes, krāsu zīmuļus koka penālī, ziepes, magnētiņus, atslēgu piekariņus, auskarus un matu sprādzes, aproču pogas, dāvanu maisiņu un citas jaukas lietas.

Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca

Vēl iespējams apskatīt 1903.g. Smiltenes muižas īpašnieka firsta P.Līvena uzcelto slimnīcu, ko viņš dāvājis pilsētai.Slimnīca tika veidota kā ķirurģiskā slimnīca ar modernu aprīkojumu, 25 gultas vietām, divām zālēm – vīriešiem un sievietēm. Paralēli slimnīcas būvei tika veidots parks. 1903.g. 14.septembrī notika svinīga ēkas atklāšana. Pēc 1.Pasaules kara Latvijai iegūstot Brīvvalsts statusu valsts nacionalizēja Smiltenes muižu un slimnīca pārgāja Sarkanā Krusta paspārnē.

2003. gadā slimnīcas simtgades jubilejā atklāja piemiņas plāksni firstam Paulam Līvenam.

Šobrīd slimnīcā darbojas dienas stacionārs, kā arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļa.

Bērensa kapliča

Bērensa kapliča atrodas Luterāņu kapsētā Smiltenē. Tā ir Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes muižas pārvaldnieka Bērensa dzimtas kapliča. Kapličas iekšpusi rotā igauņu tēlnieka A. Ludviga Veiceberga veidotais Kristus tēls, bet pašas kapličas arhitekts ir Pēkšēns.

Smiltenes muižas komplekss

Svarīga apskates vieta ir Smiltenes muižas komplekss, kurš atrodas Vidusezera krastā. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu. Muižas ēkas celtas no 1767.-1771. gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G.Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1893.gadā muižu nopirka firsta Līvena māte, lai to uzdāvinātu savam dēlam Paulam Līvenam. Ar šo laiku sākās firsta Paula Līvena valdīšanas gadi, kad Smiltene ļoti strauji attīstījās.
Kalnamuižā ir saglabājušās vairākas ēkas: muižas pārvaldnieka māja, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, skābbarības tornis, klēts ar seniem vejrāžiem, Vācu ordeņa pilsdrupas ar siera namiņu – sierūzi (1763.g.).

1922.gadā Latvijas valsts pārņēma muižas īpašumu un ierīkoja lauksaimniecības mācību izstādi. Līdz pat šai dienai muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums, kurā izglītību iegūst jaunieši no visas Latvijas.

Vācu ordeņa pilsdrupas

Pils celta 1370.g., tā piederējusi Rīgas arhibīskapam. Mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti stāvā Vidus ezera krasta nogāzes augšdaļā.

Tepera ezera promenāde un Vecais parks

Dodoties lēnā pastaigā, var labi izbaudīt skaisto ainavu Vecajā parkā līdz Tepera ezera promenādei. Tepera ezers izveidots, aizsprostojot Abula upi. Senāk ezeru sauca par Kalnezeru, un tā ūdeņi darbināja ūdens ratu, kas bija savienots ar āmura pacelšanas vārpstu. Lielā āmura dēļ ezeru kādreiz dēvēja par Ēmuru.Tepera ezera krastā vasaras sezonā tiek piedāvāti dažādi aktīvas atpūtas piedāvājumi SUP dēļi, kajaki, skrituļslidas, skreijriteņi, kartingi u.c. Šeit labiekārtotas peldvietas un atpūtas vietas, pludmales volejbola laukumi, vieglatlētikas un futbola stadions, kartingu un auto trases, atklātais ledus laukums, tenisa laukumi, brīvdabas trenažieri.Tālāk vēl dodoties uz priekšu, nonāksiet līdz ūdenskritumam, kas no Tepera ezera ietek Abula upītē. Pie ūdens krituma labiekārtota atpūtas vieta, mierīgai dabas baudīšanai.

Abula upes skaistie loki un reljefs īpaši izceļas Smiltenes ainavā.

Smiltenes HES

Smiltenes HES atrodas Vecajā parkā pie viesnīcas Park hotel ‘’Brūzis’’. Šobrīd apskatāma jaunā privātā HES, kas uzcelta 1999.gadā.

Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens 1901.gadā pirmo reizi elektrībā pārvērta Abula upes ūdens spēku, ierīkojot vecā muižas ēkā ūdens ratu ar ģeneratoru, kas atradās Vidus ezera krastā. 1913. gadā Līvens uzbūvēja tā laika modernāko HES Baltijā.

Niedrāja ezers

Arī Niedrāju ezers ir skaista vieta ar jaukām pastaigu takām un celiņiem nūjošanai. Ezera vidējais dziļums ir četri metri, bet lielākais dziļums – 8,5 metri. Tas ir savienots ar sešiem mežezeriem (Mellūzi, Salaini, Niedrīti, Bezdibeni, Zummeru, Bezvārdi). Interesants ir Salaiņa ezers, kurš atgādina Latvijas kontūru.

Zauskas priede

Smiltenes pagastā, šosejas, kas ved uz Valmieru, pašā malā atrodas Zauskas priede, kura līdz 1951. gadam tika uzskatīta par Latvijas dižāko priedi. Tās stumbra apkārtmērs bija sasniedzis 4,63 m. Vēlāk koks nokalta, un 1958. gadā to nozāģēja un sadalīja vairākos gabalos. Pēc speciālistu domām koka vecums bija 370 gadu.

Cērtenes pilskalns

Apskates vērta vieta ir arī senais Cērtenes pilskalns. Tas ar savu skaisto un mierpilno apkaimi aicina izjust tā cēlās virsotnes, stāvās nogāzes un pastaigu takas. Pilskalna augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25m augstumu. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Cērtenes pilskalns ir senākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Latviešu svētvietu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem – tā ir jauka atpūtas vieta, kur iekārtotas dabas takas, izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Dodieties pastaigā pa Veselības taku, kas aprīkota ar koka un trošu elementiem, tā ļoti patiks bērniem.

Smiltenes novada muzejs

Smiltenes novada muzejs atrodas Mēru muižā, Bilskas pagastā, kurā ir aplūkojama novadpētniecības ekspozīcija un Birzuļu pamatskolas muzeja ekspozīcija. Muzeja izstāžu zālē regulāri apskatāmas jaunas izstādes.

Muižā nesen atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta novada medicīnas vēsturei. Ekspozīcija ar nosaukumu “Smiltenes novada medicīnas vēsture un muzeja pirmsākumi” tapusi, godinot un novērtējot dakteru Krūmalu ieguldījumu Smiltenes kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšanā, vākšanā un saglabāšanā, radot priekšnosacījumus Smiltenes novada muzeja izveidošanai.

Mēru muižas pils celta 1905. gadā romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem, kas tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gada vasarā pārbūvēta skolas vajadzībām, kas šobrīd vairs nedarbojas.

Muižas skaistumu vairo ap to izveidotais parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem ozoliem Latvijā, bet pēc vainaga lieluma (30x30m) lielākais Baltijā.

Senlietu privātkolekcija “Lejas Kleperi”

Senlietu privātkolekcija “Lejas Kleperi” Launkalnes pagastā ir tradicionāla lauku saimniecība Vidzemē, kur senči saimniekojuši vairāk kā 350 gadus. Saimniecībā apskatāma meža, medību un senlietu privātkolekcija. Iespēja iepazīt arī dabu un tās daudzveidību – augus un kokus to dabiskajā vidē, jo šī ir demonstrācijas saimniecība par nenoplicinošas mežsaimniecības metodēm.

Pagalmā atrodas viens no dižākajiem Latvijas ošiem — valsts nozīmes dabas piemineklis „Kleperu osis”.

Raibais stabs

Smiltenes novada Launkalnes pagastā, mežā netālu no Kapusila atrodas atjaunotais Raibais stabs. Tā ir kultūrvēsturiska vieta, kas patiesi skaisti iekļaujas gan lauku ainavā, gan kalpo kā ceļa virzienu rādītājs ikvienam tā garām braucējam, jo atrodas vairāku ceļu krustpunktā. Līdz autoceļam Ķeņģi-Jaunpiebalga 7km, līdz Vidzemes šosejai 7,3km, līdz Launkalnei 6km un līdz Gulbenes šosejai 8,6km.

Arī agrāk, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, šeit bijusi robežzīme – Raibais stabs, uz kura bijušas dažādos virzienos uzstādītas gan ceļu norādes, gan apkārtējo māju nosaukumu zīmes. Šis stabs bijis gan vizuāli, gan informatīvi raibs, tā arī iegūvis šo nosaukumu Raibais stabs. Tā kā visapkārt atrodas meži, šī vieta pie Raibā staba bijusi arī kā satikšanās vieta medniekiem pirms medībām, kā arī glābiņš sēņotājiem, ogotājiem, dažādiem ceļiniekiem, kas bija lielajos mežos nomaldījušies. Jaunais Raibais stabs veidots pēc iespējas autentiskāks iepriekšējam.

Vecsautiņu avoti

Launkalnes pagastā atrodas arī Vecsautiņu avoti. Spēcīgu avotu grupa, izplūst nelielā pašu avotu veidotā baseinā. Avotu neparastu, dara mutuļojošo balto smilšu laukumiņu kontrasts ar tumšajām kūdrainajām baseina nogulsnēm. Ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts.

Pārkalņu naudas akmens

Vēl Launkalnes pagastā ievērojams ir Pārkalņu naudas akmens. Virs zemes ir tikai akmens virsējā daļa, apmēram 25m2. Tilpumu grūti noteikt, jo akmens nav atrakts, bet tas varētu būt viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā. Tas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Apslēptās mantas tīkotāji izrakņājuši akmens apkārtni, cerot atrast apslēpto naudu.

Silvas dendroloģiskais parks

Silvas dendroloģiskais parks atrodas Launkalnes pagastā pie Silvas. Šī ir Valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Dendroloģiskais parks ar aptuveni 200 koku un krūmu sugām. Vairākām sugām tā ir tālākā augšanas vieta uz ziemeļiem. Stādījumi veidoti grupās, pa dzimtām kā kolekcijas un kā atpūtas vieta.

Aumeisteru muižas komplekss

Noteikti vajadzētu apskatīt Aumeisteru muižas kompleksu, kurš ir uz iznīcības robežas. Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā, Smiltenes novada Grundzāles pagastā. Muižas kompleksā ietilpst kungu māja ar palīgēkām, tās ietverošu parku, uzstādinātu dīķi un muižas pārvaldnieka māju. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muižas pils piederēja Vulfu dzimtai. Tagad īpašums pieder SIA “Aumeisteru muiža”.Te iekārtots viesu nams, bet daļa ēku gājušas bojā vai pārvērtušās drupās.

Palsmanes Mīlestības skvēriņš

Palsmanes Mīlestības skvēriņš ir jauka un mierīga atpūtas vieta kā lieliem, tā maziem. Skvēriņā ir aplūkojamas akmens un metāla skulptūras – Stārķi, Vardīte, Bučotava un citas. Šī ir iecienīta pieturvieta jaunlaulātajiem.

Palsmanes muižas pils

Palsmanē apskatāma muižas pils, kas celta 1880. gadā klasicisma stilā. Mūsdienās pilī darbojas Palsmanes speciālā internātpamatskola.

Strantes vējdzirnavas

Ikviena ceļinieka skatu piesaista lauka vidū esošās Strantes vējdzirnavas Brantu pagastā, kas lieliski iekļaujas kopīgajā lauku ainavā.

Pasaku ozols

Tiešām, pēc skata pasakains un neliels ozols Blomes pagastā, kopā ar palielu laukakmeni, atrodas ceļa malā – turpat pie pagrieziena uz Riņģu saietu namu.

Riņģu brāļu draudzes saiešanas nams

Agrāk bija izplatīta aktīva hernhūtiešu brāļu draudžu kustība, kā rezultātā 19. gs. otrajā pusē tapis arī Riņģu saiešanas nams Blomē. Šis saiešanas nams ir viens no retajiem saglabātajiem Brāļu draudzes saiešanas namiem. Arī šodien tas ir garīgu un kultūras norišu vieta. Šobrīd te atkal pulcējas hernhūtiešu kustības atbalstītāji.

Lielo koku ieskautā smagnējā guļbūves ēka labi iezīmējas apkārtējā ainavā. Pateicoties vietējo ļaužu atbalstam un rūpēm 2000.gadā „Riņģu” saiešanas namam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs par sakoptu lauku ainavu.

Blakus saiešanas namam atrodas Riņģu dižozols. Latvijā kādreiz šis koks ierindojās 10 dižāko ozolu sarakstā, tā apkārtmērs bija sasniedzis 8,6m, taču šobrīd no koka ir palicis pāri vairs tikai stumbra vraks.

Kā izvēlēties televizoru?

Kā izvēlēties televizoru?

Kinoskopiskajiem televizoriem pazūdot no sadzīves preču veikaliem, īsā laikposmā ir strauji mainījusies televizoru paaudze. Kas tik pieredzēts – LCD, plazmas paneļi, LED. Kā izvēlēties televizoru šodien?Lai izvēlētos pareizo, ir jāņem vērā dažādi faktori – par to šajā rakstā.

Izvēlies mūsdienīgāko

Šodien reti kurā sadzīves preču veikalā atradīsi LCD un plazmas paneļu televizorus – notikusi paaudžu maiņa. LED televizori darbojas līdzīgi kā LED gaismas spuldzītes, ir ekonomiskāki, ar labāku attēla kvalitāti, plašākā izmēru klāstā (no 48,26 cm līdz 215,9 cm pa diagonāli) un arī ilgmūžīgāki par LCD un plazmas paneļiem.

Zini mērķi

Modernākie LED televizori jeb Smart TV ļauj skatīties filmas un televīzijas pārraides, kā arī lietot internetu gluži kā datorā, pārvēršot televizoru par mājas izklaides galveno vietu. Tie atļauj viedtālrunī vai datorā atskaņotu video ar viena pirksta kustību parādīt uz lielā ekrāna, klausīties skaņu caur pieslēgto mājas kinozāli, no televizora lasīt interneta ziņas un klausīties mūziku. Varēsi skatīties iemīļotos kanālus ar vai bez trim dimensijām. Īsāk sakot, pirms pērc, apdomā, kādas iespējas savā televizorā vēlies.

Ņem vērā televizora izmēru

Ar lielummāniju nelielā telpā sasirgt nav veselīgi – būs grūti skatīties. Tad prātīgāk ir izvēlēties ne lielāku televizoru par 119,38 cm diagonālē. Protams, nekrīti otrā galējībā, izvēloties pārāk mazu eksemplāru. Ideālo ekrāna izmēru iespējams aprēķināt, reizinot sēdēšanas distanci no ekrāna (collās) ar 0,535 un iegūto skaitli noapaļojot līdz tuvākajam televizora izmēram. Piemēram, ja televizors atrodas divu metru (80 collu) attālumā, ideālais ekrāna izmērs ir 42 collas (80 x 0.535 = 42). Alternatīvi var vadīties pēc vispārpieņemtiem standartiem:

  • Mazākām telpām, piemēram, virtuvei – 29 collas un mazāk.
  • Guļamistabai (pastāv gan uzskats, ka guļamistabā nav jābūt televizoram) – no 32 līdz 42 collām.
  • Viesistabai – sākot no 42 collām un līdz pēc iespējas lielākam ekrāna izmēram. Kinoteātra apmeklējumam līdzīgu pieredzi iespējams iegūt, sākot ar ekrānu no vismaz 55 collām.

Pievērs uzmanību attēla detaļām

LED televizoru attēls ir daudz precīzāks un vairāk pietuvināts realitātei nekā jebkurš priekšgājējs. Katra kustība ir pilnīgi skaidra, nevis miglaina kā kineskopiskajiem televizoriem. Attēls var šķist nedabisks – asas kustības un ļoti liels kontrasts. Ar laiku, protams, pierod, bet, ja vēlies televizoru, kura attēla kvalitāte vairāk atgādina kineskopisko priekšteci, jāpievērš uzmanība tehniskam parametram – kadru kustību kompensācijai. No 100 Hz līdz 400 Hz attēls izskatās līdzīgi kā kineskopiskajos televizoros. Ja vēlies asāku un augstvērtīgāku attēlu, jāmeklē televizors ar kustību kompensāciju no 400 Hz līdz 1000 Hz.

Izvēlies televizoru ar IPS matricu

Tās klātbūtni parasti apliecina uzlīme uz iepakojuma un televizora. IPS matrica augstākā kvalitātē atskaņo krāsas un neietekmē to spilgtumu, skatoties no sānu leņķiem.

Nepārspīlē ar izšķirtspēju

Ja vēlies skatīties filmas DVD un Blue Ray formātā, ieteicams izvēlēties televizoru ar HD, FullHD vai UHD izšķirtspējām. Visaugstākā izšķirtspēja ir UHD jeb tautā dēvētajiem 4K televizoriem. 4K Ultra HD izšķirtspēja ir tieši četras reizes lielāka par Full HD – 3840 x 2160, kas nozīmē krietni detalizētāku attēlu un tā ir nākotne. 4K televizori spēj gan kvalitatīvi paaugstināt HD video uz Ultra HD, gan arī šobrīd jau ir pieejamas vairākas iespējas, lai skatītos dabisku 4K saturu, tostarp YouTube, Netflix, Google Play filmas, ar viedtālruni uzņemtus attēlus un video. Mazākajiem brāļiem pikseļu skaits sarūk matemātiskā progresijā: FullHD – 1080 pikseļi un HD vairs tikai 720 pikseļi. Protams, lielāka izšķirtspēja nozīmē arī lielāku cenu.

Ar vai bez trīs dimensijām un kāda veida?

Televizori trīs dimensiju attēlu veido pasīvi vai aktīvi. Neiedziļinoties detaļās, aktīvie trīs dimensiju televizori rāda augstvērtīgāku attēlu, bet ir jālieto brilles, kurām reizi pa reizei jāmaina baterijas. Pasīvie televizori trīs dimensiju specefektos atpaliek, bet ietaupīsi naudu uz briļļu baterijām. Abos gadījumos trīs dimensiju atskaņošanu varēsi arī vienkārši izslēgt.

Vai izliektie TV labs ieguldījums?

Televizori ar izliekto ekrānu sāka parādīties pirms pāris gadiem, sākotnēji augstākajos cenu plauktos, taču pakāpeniski tie ir kļuvuši daudz pieejamāki. Diemžēl tie nav ieguvuši cerēto popularitāti, un mūsdienās šāda veida TV piedāvā tikai Samsung. Par spīti ražotāju apgalvojumiem, ka izliektie televizori nodrošina labāku skatīšanās pieredzi, cilvēku viedokļi atšķiras. Atceries to, ka, ja tu vēlies iegādāties izliekto televizoru, to būs grūti pielikt pie sienas.

Pievērs uzmanību materiālu kvalitātei

Televizora cenu ietekmē ne tikai tehniskās iespējas, bet arī ražošanā izmantoto materiālu kvalitāte. Ne vienmēr ir vērts taupīt, ja televizoru pērc ilgākam laikam.

Kā izvēlēties labāko TV ražotāju?

Ir daudz televizoru brendu. Tomēr visbiežāk cilvēki izvēlas tieši no šiem četriem “milžiem” – Samsung, LG, Sony un Panasonic. Samsung ir TV tirgus līderis, kuram cieši seko Dienvidkorejas lepnums LG. Abiem ir ļoti plašs televizoru klāsts, sākot no pavisam lētiem, līdz izsmalcinātiem, funkcijām bagātiem un dārgiem. Sony un Panasonic ir salīdzinoši mazāks klāsts, kā arī tiem piedāvā līdzīgas cenas un izmērus. Papildus šiem četriem zīmoliem, iecienīti ir arī Toshiba, Sharp un Philips ražojumi.

Cik daudz esi gatavs tērēt par televizoru

Lai arī dārgākie TV modeļi var maksāt pat vairākus tūkstošus eiro, ir iespējams atrast arī tādus televizorus, kuru cena ir zem 200 eiro. Labā ziņa ir tā, ka ikviens var atrast tādu televizoru, kas atbilst viņu budžetam.

Visvienkāršākais veids, kā iepazīties ar televizoru piedāvājumu un cenām, ir ieskatīties interneta veikalu piedāvājumā. Tas ļaus gūt priekšstatu par risinājumiem dažādās cenu kategorijās un palīdzēs samērot savas vēlmes ar iespējām. Internetā pieejamas arī atsauksmes un plaša informācija par jaunākajām tehnoloģijām – arī tas palīdzēs vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā. Protams, internetā var ne tikai aplūkot plašo piedāvājumu un iegūt vērtīgu informāciju, bet arī izvēlēties piemērotāko risinājumu un to iegādāties. Tam ir vairākas priekšrocības, pirmkārt, televizori internetā pieejami daudzveidīgā izvēlē, tos ātri un vienkārši var aplūkot un savstarpēji salīdzināt. Otrkārt, iepērkoties internetā, var ietaupīt gan laiku, gan naudas līdzekļus. Iepirkšanās tiešsaistē īpaši parocīga šķiet aizņemtajiem – pasūtījumu iespējams noformēt jebkurā brīdī, arī ārpus ierastā darba laika. Taču, lai būtu pārliecība par izvēlētās ierīces kvalitāti, to vajadzētu iegādāties uzticamā, labi zināmā veikalā. Pievērs uzmanību citu pircēju atsauksmēm, kā arī klientu apkalpošanas servisa kvalitātei.

Iepazīsties ar garantijas nosacījumiem

Pērkot televizoru, svarīgi iepazīties arī ar visiem garantijas nosacījumiem. Ja televizoru iegādājies internetā, iepazīsties ar visu saistošo informāciju par televizora parametriem un specifikāciju.

Ja rodas kādi jautājumi, prasi padomu pārdevējam. Tāpat, veicot pasūtījumu internetā, jāiepazīstas ar piegādes noteikumiem un izmaksām. Ņem arī vērā, ka preces, kas iegādātas interneta veikalos, 14 dienu laikā var atdot atpakaļ pārdevējam, ja tās kādu iemeslu dēļ neatbilst pircēja prasībām. Pirms tam gan būtiski iepazīties ar preču atgriešanas nosacījumiem.

Kas ir empātija?

Kas ir empātija?

Daži cilvēki jau kopš dzimšanas esot spējīgi “iejusties cita cilvēka ādā” tātad sajust, ko citi jūt, bet daži nē. Bet vai var iztēloties kaut ko, ko vispār neesi piedzīvojis?

Vai tā ir iedzimta un attīstīta psihes īpatnība, vai sociāli apgūta prasme un patiesībā cilvēki tomēr nesajūt un nesaprot otra jūtas? Kas ir empātija? Par to šajā rakstā.

„ Iejusties otra ādā”,” iekāpt cita zābakos”, „redzēt situāciju cita acīm” – tās ir metaforas, kas atspoguļo daļu empātijas būtības.

Empātijas jēdziens, ko 1909. gadā no vācu valodas ieviesa britu-amerikāņu psihologs Edvards Titčeners (Edward Titchener; 1867–1927), nozīmē cita cilvēka emocionālā stāvokļa izpratni līdzpārdzīvojot. Empātija prasa spējas uztvert otra prieku vai bēdas no viņa skatpunkta – tā, kā to jūt otrs, – un atklāti dalīties viņa emocijās, tostarp sāpīgās ciešanās. Bez empātijas ciestu ne tikai attiecības, bet arī mākslas radīšana un uztvere, piemēram, lasītājiem empātija palīdz izprast grāmatas varoņus, to pārdzīvojumus un rīcību, savukārt aktierim – iejusties lomā.

Empātija ir spēja ne tikai atklāt, ko citi jūt, bet arī pašam izjust šīs emocijas. Pagaidām nav zināms, kā minētā spēja ir attīstījusies empātiem, taču daudzi uzskata, ka tā ir iedzimta un tiek pārmantota caur DNS. Empātijai piemīt savi trūkumi un arī priekšrocības. Ja jūs protat atpazīt otra cilvēka emocijas, tad jūs abi varat veiksmīgāk sazināties un izvairīties no pārpratumiem un starpgadījumiem, kā arī palīdzēt otram cilvēkam izdarīt pareizāku, piemērotāku lēmumu. Kad cilvēki atrodas kāda emocionālā stāvokļa varā, viņu spēja pieņemt racionālus lēmumus bieži vien jūtami pasliktinās. Līdz ar to no emociju pārņemta cilvēka šajā brīdī jūs nevarat sagaidīt racionālu lēmumu. Empātija ir trūkums, ja jūs galu galā piedzīvojat visas jums apkārt esošo cilvēku negatīvās emocijas. Šī ir viena no problēmām, ar ko jātiek galā psihoterapeitiem un citiem aprūpes darbiniekiem.

Galvenie empātijas tipi

* Kognitīvā empātija. Vienkāršākā empātijas forma. Cilvēks saprot otra situāciju un emocionālo stāvokli, taču savu nemaina. “Es redzu, ka viņam ir slikti, bet ko es tur varu darīt? Nevaru visiem palīdzēt.” To dēvē arī par perspektīvā skatīto empātiju, jo iedomāties situāciju no otra perspektīvas nav tas pats, kas vienkārši iedomāties sevi viņa situācijā.

Kognitīvā empātija bieži prasa aktīvi ieklausīties otra pieredzētajā. Zinātnieki atklājuši, ka, praktizējot šo empātijas formu, cilvēki visbiežāk spēj palīdzēt otram.

* Emocionālā empātija. Šai formai raksturīgi, ka ar partneri notiekošais izraisa emocionālu pārdzīvojumu – vai nu līdzpārdzīvojumu, vai līdzjūtību. Līdzpārdzīvojuma pamatā ir egoistiska vajadzība pēc savas labklājības: “Žēl tevis, bet labi, ka tas nenotika ar mani.” Līdzjūtība ir augstākā emocionālās empātijas forma. Tās pamatā ir altruistiskas rūpes par otra cilvēka labklājību: “Žēl tevis. Vai varu kaut kā palīdzēt?”

Emocionālā empātija ir “slidena” lieta, ne velti daži pētnieki to sauc par emocionālo infekciju vai empātiskām ciešanām. Pārāk dziļi iejūtoties otra bēdās, viņam ne tikai vairs nevar palīdzēt, bet arī pats var nonākt vieglā depresijā.

* Darbīgā empātija. Apvieno kognitīvo, emocionālo un uzvedības komponentu: “Es saprotu, kas ar tevi notiek, jūtu tev līdzi un darīšu visu iespējamo, lai palīdzētu.” Tā ir efektīvākā empātijas forma, ko iesaka lietot arī veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem.

Empātija- tā nav līdzjūtība

Empātija un līdzjūtība ir ļoti tuvas viena otrai, un šie vārdi dažkārt tiek lietoti kā sinonīmi. Vieglākais veids, kā tās atšķirt, ir atcerēties, ka empātija vairāk saistāma ar sajūtām, emocijām saistīta, bet līdzjūtība – ar aktīvu rīcību, darbību. Tādējādi jūs varat just empātiju pret otru cilvēku un tad rīkoties, pasakot viņam, cik žēl jums ir viņa vai arī cik laimīgs jūs par viņu jūtaties.

Empātiski cilvēki bieži ir ļoti līdzjūtīgi – viņi tik tikko spēj sevi apvaldīt, jo viņi tiešām jūt līdzi otram cilvēkam.

Cilvēki, kuri ir līdzjūtīgi, bet nav empātiski, var šķist mazliet “sekli”, jo visticamāk, ka viņi neizrādīs emocionālu reakciju. “Man ļoti žēl” un tamlīdzīgas frāzes viņi varētu teikt draudzīgā, bet diezgan aukstā tonī.

Empātija savstarpēji saista cilvēkus

Kad viens cilvēks pret otru jūt empātiju, viņa identitātes sajūta ir saistīta ar otru cilvēku. Rezultātā šis cilvēks savā veidā sāk justies labāk un mazāk vientuļš. Tas ir abpusējs process un arī otrs sāk just empātiju pret citiem.

Terapeitiskā situācijā tas, ka kāds cits tiešām saprot, kā jūs jūtaties, var būt milzīgs atvieglojums, jo cilvēki ar emocionālām problēmām bieži jūtas ļoti vientuļi, jo ir atšķirīgi no citiem cilvēkiem. Ļoti vēlams ir cilvēku arī nekritizēt.

Empātija dziedē

Ja kāds pret jums izjūt empātiju, tā ir ļoti dziedinoša pieredze. Ja kāds no sirds saka “Man rūp, kas ar tevi notiek”, tas nozīmē “Es varu to izdarīt, es varu parūpēties par sevi”.

Empātija veido uzticību

Izrādīta empātija var būt pārsteidzoša un mulsinoša. Ja tā netiek gaidīta, sākumā tā var raisīt aizdomas, bet, kad tā kļūst pastāvīga, ir grūti nenovērtēt šīs rūpes. Tādā veidā empātija ātri rada uzticību citiem cilvēkiem.

Empātija “noslēdz cilpu”

Iedomājieties, kas notiktu, ja jums nebūtu ne jausmas, ko otrs cilvēks domā par jūsu saziņu ar viņu. Jūs varbūt pateiktu ko tādu, ko viņš ienīstu, bet jūs turpinātu tādā garā, it kā viņš saprastu un piekristu. Ja sabiedrība sāktu sazināties šādā veidā, nemitīgi rastos arvien jauni un jauni konflikti.

Jo vairāk jūs izjūtat empātiju, jo vairāk jūs varat saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par to, kā otrs cilvēks uztver komunikāciju ar jums. Un tā rezultātā jūs varat izmainīt to, ko sakāt vai darāt, likt otram sajust to, ko jūs vēlaties, lai viņš sajūt.

Tātad, kā jūs to darāt? Kā jūs varat uzzināt, ko jūt citi cilvēki? Viss, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, ko viņi saka, kā viņi to saka un ko viņi dara, ko var aprakstīt arī kā “vārdi, mūzika un deja”.

Ja jūs vēlaties kāda cilvēka rīcību, pirmais solis ir noteikt viņa emocionālo stāvokli. Ja jūs protat izjust šo stāvokli, tad tā noteikšana ir pat vēl precīzāka. Kad jūs varat izjust viņa emocijas, jūs varat to izmantot, lai ievirzītu viņu jums vēlamajā virzienā.

Emociju noteikšanas viltība ir cieši pievērst uzmanību izmaiņām otra cilvēka atbildē uz ārējiem apstākļiem. Ja jūs jautājat “Kā tev iet?” un mutes kaktiņi pavēršas uz leju, bet balss tonis kļūst neizteiksmīgs, pēc tā var nojaust, ka viss nav labi.

Jo labāk jums izdodas pamanīt mazas izmaiņas, jo lielāka ir jūsu spēja izjust empātiju. Vērojiet nelielas izmaiņas sejā. Vērojiet ķermeņa apakšējās daļas kustības, kamēr ķermeņa augšējā daļa tiek apzināti kontrolēta. Ieklausieties sasprindzinājumā balsī un uzsvaros uz īpašiem vārdiem. Saklausiet emociju vārdus.

Lai izvairītos no būšanas pārņemtam ar citu emocijām, iemācieties “ieslēgt” un “izslēgt” asociācijas, kas liek jums justies tāpat, kā citiem. Ieejiet iekšā, “pārbaudiet temperatūru” un tad atkal dodieties laukā uz vietu, kur jūs varat domāt racionālāk.

Ja vien jūs neesat pilnīgi pārliecināts, tā var būt laba doma atspoguļot otram cilvēkam, kā jūs domājat, ka viņš jūtas, pārbaudot, vai jūs to esat uztvēris pareizi. Galu galā vienīgais cilvēks, kurš var apliecināt empātiju, ir tas cilvēks, kura emocijas tiek apzinātas.

Emociju atspoguļošanai pašai par sevi ir vērā ņemama nozīme un savstarpējo attiecību ietekme; parasti tā liek otram cilvēkam novērtēt, ka jūs patiešām par viņu rūpējaties, tādējādi palielinot viņa uzticēšanos jums.

Empātija ir daudz iedarbīgāka, kad tā tiek piedāvāta, nevis tad, kad cilvēks empātiju lūdz (šajā gadījumā tiek izveidota sarunu apmaiņas dinamika).

Starp citu, galvenais brīdinājums ir sekojošs: nomākta cilvēka izmantošana pārkāpj daudzus sociālos likumus, un negatīva manipulēšana var novest pie nodevīgas rīcības.

Empātijas tumšā puse

  • Empāti nespēj pārvaldīt savas emocijas.

Tu, iespējams, domā, ka empāts labi izprot emocijas, tāpēc viņam ir viegli tikt galā pašām ar savām. Tomēr patiesība ir tāda, ka empāti pastāvīgi cīnās ar to, lai kontrolētu savas emocijas. Viņi tik asi izjūt svešas emocijas, īpaši skumjas, ka dažkārt to ietekmē var nonākt depresijā.

Viņiem ir grūti atšķirt savas emocijas no citu cilvēku emocijām, kā arī atrast empātus, ar kuriem viņi varētu padalīties savās domās.

  • Saskarsme ar negatīvo enerģiju noved pie pārpūles.
    Empātiem nākas saskarties ar milzīgu daudzumu informācijas savas jūtības pret elektriskajām enerģijām dēļ. Ņemot to vērā, viņi var sajuties nomākti un ārkārtīgi noguruši, mēģinot izprast notiekošo.

Viņi ir īpaši uzņēmīgi pret negatīvo enerģiju, un tas dziļi viņus apbēdina. Kad viss, ko viņi var just, ir negatīvs, viņi ātri pārpūlas.

  • Viņus izmanto.
    Tā kā empāti uzticas cilvēkiem, vienmēr tic labajam, viņus nereti izmanto mazāk godprātīgi ļaudis. Empāti pēc savas būtības ir dāsni un labsirdīgi. Ar to viņi var piesaistīt tos, kas tikai ņem, neko nedodot pretī.

Kad empāts uzzina, ka viņu ir apmānījuši, viņš var iekrist dziļā depresijā.

  • Viņi atstāj sevi novārtā.
    Tā kā empāti drīzāk izvēlas dot citiem, nevis saņemt, viņi nereti atstāj novārtā savu labklājību, ieskaitot prātu un ķermeni. Empāti stipri nogurst no stresa un pārdzīvojumiem, tāpēc viegli aizmirst parūpēties par sevi.
  • Viņiem ir grūti iemīlēties.
    Tā kā empāti ir pārmērīgi uzņēmību pret nežēlību pasaulē, viņiem ir ārkārtīgi grūti kādam pilnībā uzticēties. Viņi neatver savu sirdi, jo baidās, ka viņiem nodarīs sāpes.

Viņi nevar atļaut sev nopietni iemīlēties, jo domā, ka nespēs tikt galā ir lielu kaisli.

  • Viņiem bieži šķiet, ka nes smagu nastu.
    Empāti ir nesavtīgi cilvēki, kuriem katru dienu gāžas virsū liels daudzums sensorās informācijas. Viņi jūt, ka viņiem jāpalīdz cilvēkiem, taču tā ir smaga nasta, jo viņi nespēj palīdzēt visiem, ko satiek savā ceļā. Tomēr – lai cik grūti viņiem nebūtu, viņi tik un tā cenšas atrisināt svešas problēmas, lai izpestītu cilvēkus no grūtībām.
    Empātiem ir jāapzinās, ka viņiem nav pa spēkam atrisināt visas pasaules problēmas. Lai empātijas tumšā puse neiegūtu kontroli pār viņu dzīvi, viņiem jāpārstāj atdot savu enerģiju katram, ko satiek savā ceļā.
Ko darīt, ja sāp muskuļi?

Ko darīt, ja sāp muskuļi?

Talka, sporta nodarbības vai citas fiziskas aktivitātes nereti liek par sevi manīt ar smeldzi muskuļos, jo tie nav bijuši gatavi tik lielai slodzei. Kā nepieļaut un mazināt sāpes? Ko darīt, ja tās nepāriet? Par to šajā rakstā.

Muskuļu sāpes ir bieži sastopams sāpju veids, kas var skart vairāk kā vienu muskuli, kā arī muskuļus ieskaujošos mīkstos audus. Sāpes var skart arī muskuļiem pieguļošos saistaudus – saites, cīpslas un fascijas. Muskuļu sāpes visbiežāk novēro muguras, kakla un plecu rajonā. Dažkārt var novērot galvassāpes, kas saistāmas ar muskuļu sasprindzinājumu un jutīgumu.

Vislabāk sev var palīdzēt, kārtīgi izstaipoties kā kaķim. Atbrīvojoties muskuļiem, uzlabosies asinsrite un pienskābe no tiem tiks izvadīta ātrāk.

Muskuļi būs pateicīgi arī par aukstu kompresi vai vismaz vēsu priekšmetu. Pieredze liecina, ka daudziem šādos gadījumos labi palīdz veterinārajās aptiekās nopērkamā zirgu ziede.

Kā vēl atvieglot sāpes?

Muskuļu sāpes vislabāk ārstēt, pirmo 48 līdz 72 stundu laikā izmantojot:

* Mieru — nākamo 48 līdz 72 stundu laikā nav atļauti nekādi fiziski vingrinājumi;

* Ledu — katras 2 līdz 3 stundas uzliek sāpīgajai vietai uz 10 minūtēm;

* Kompresiju — lai ierobežotu tūskas izplatību, izmantojiet ciešu apģērbu vai elastīgo saiti;

* Pacelšanu — lai veicinātu tūskas samazināšanos, traumēto ķermeņa daļu turiet paceltu;

* Pretsāpju gēls vai plāksteris;

* Ziedes, kas samazinās zilumu rašanos(piem., ziede ar heparīnu);

* Pretsāpju medikamentus (piem., ibuprofēnu vai diklofenaku). Lietojot pretsāpju tabletes, jāraugās, lai tās nekaitētu kuņģa gļotādai.

Visbiežāk sastopamie muskuļu sāpju iemesli ir:

* Sasprindzinājums vai stress;

* Pārlieka slodze: pārāk intensīva, bieža vai nepareiza muskuļa izmantošana;

* Sasitums vai trauma;

* Nepareiza stāja;

* Zāļu lietošana;

* Infekcijas un iekaisumi;

* Autoimūnās un reimatoīdās slimības.

Kad smeldz pastāvīgi

Par muskuļu sāpēm bieži sūdzas tie, kuri ilgas stundas pavada nepareizā pozā pie datora, jo šādi tiek nodarbināti vienas grupas muskuļi, kamēr citi ir atslābuši. Visbiežāk smeldze rodas plecu, spranda, jostas un krustu muskuļos, jo uz tiem gulst liela slodze, pasliktinās asinsrite un audos rodas skābekļa trūkums. Vēl vairāk asiņu plūsma pasliktinās, ja ir bojātas asinsvadu sieniņas. Nemēģinot problēmu novērst, ar laiku rodas sāpes. Uzspiežot sāpīgajam muskulim, jūtams saspringums un pastiprināts jutīgums, var rasties izstarojošas sāpes.

Ja smeldz ilgstoši, svarīgi saprast, vai vaina ir pašos muskuļos, locītavās, saitēs, iekšējos orgānos vai sāpes izstaro no citurienes.

Nereti ar ārsta apskati vien nepietiks, jo atkarībā no problēmas būs nepieciešami izmeklējumi – datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse mugurkaulam, ultrasonogrāfija vēdera dobumam un asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai organismā nav radies iekaisums.

Jāatceras, ka sāpes plecu muskuļos var izraisīt dažādas iekšējo orgānu vainas, piemēram, sirds išēmiskā slimība, miokarda infarkts, žultspūšļa saslimšana vai plaušu karsonis.

Muskuļu sāpes nereti izpaužas ilgstoša stresa laikā, jo tie, gatavojoties kaujai, saspringst, taču ilgstoši dzīvot starta pozīcijā nav iespējams.

Muskuļu sāpes var izraisīt mugurkaula un locītavu deformācija, piemēram, ja osteoartrīta vai citas kaites dēļ mēdzam klibot, mainās ķermeņa poza un viena muskuļu grupa ir saspringusi, bet cita atslābusi. Potītes sastiepuma gadījumā pastiprinās slodze uz vienu kāju un, neizlīdzinot to ar ārstniecisko vingrošanu, var sāpēt mugura, sprands un galva, jo ķermenī ir nepareizs slodzes sadalījums.

Ilgstošas sāpes muskuļos, parasti vietās, kur tie piestiprināti pie kauliem, dēvē par fibromialģiju. Šajā gadījumā smeldzes lokalizācija mēdz mainīties, piemēram, vienu dienu sāp plecs, otru dienu – gūža.

Diagnozi nosaka pēc vairākiem kritērijiem un izmeklējumiem. Visbiežāk slimības iemesls ir gadiem ilgs stress, muskuļu šķiedru pārmaiņas un audu bojāeja. Cilvēkiem, kuri ilgstoši sadzīvo ar sāpēm, izveidojas ne tikai atbilstīgas ķermeni saudzējošas kustības, bet arī domāšana, ko grūti mainīt, tāpēc fibromialģijas slimniekiem ne vienmēr izdodas pietiekami labi palīdzēt.

Traumatiskās sāpes

Ja jūs esat ieguvis traumu, tad visticamāk, jūs to uzreiz sapratīsiet. Ja jums ir traumētas saites vai muskuļi, uzreiz parādīsies stipras un asas sāpes, tās jums neļaus turpināt treniņu ar iepriekšējo intensitāti.

Ja jūs esat sapratuši, ka esat ieguvuši traumu, vai pat, ja jums tikai radās aizdomas par traumu, uzreiz pārtrauciet treniņu, nekādā gadījumā nedrīkst turpināt treniņu, ja jums sāp. Šajā gadījumā ir labāk nevis paļauties uz veiksmi, bet nekavējoties doties pie ārsta.

Palīgā muskuļiem

Fiziski aktīviem cilvēkiem muskuļi ir trenēti, tāpēc sāpju risks – mazāks. Lai nerastos problēmas, 2–3 reizes nedēļā vajadzētu atvēlēt laiku fiziskai slodzei, pirms tam iesildoties. Fiziskās slodzes intensitāte pēc īsas iesildīšanās ir jāpalielina pakāpeniski, soli pa solim. Fizisks darbs vai sporta treniņi ir jāveic bez asām un straujām kustībām. Jāizvairās no krasām temperatūras maiņām, kā arī no straujas atdzišanas un caurvēja.

Kaut gan ir daudz runāts un rakstīts par pareizu pozu pie datora, ne visi sēž ar taisnu muguru un aizmirst reizi stundā 10–15 minūtes izkustēties.

Muskuļus iespējams atslābināt vai aktivizēt ar speciāliem teipiem, ko visbiežāk izmanto sportisti, taču fizioterapeita vadībā tos lietot var iemācīties katrs, kuram par to ir interese.

Ja sāpes nepāriet, vajadzētu vērsties pie ārsta un noskaidrot to iemeslu. Mazkustīgajiem vislabākās zāles būs fiziskas aktivitātes fizioterapeita vadībā.