Kurš sporta veids ir tev piemērotākais?

Kurš sporta veids ir tev piemērotākais?

Daudziem cilvēkiem diez ko nepatīk sportot, un viņi tam nespēj atrast motivāciju. Patiesībā šie cilvēki nav atraduši sev piemērotu sporta veidu. Katrs var atrast, ko tādu, kas aizraus – sporta veidu piedāvājums mūsdienās ir ļoti plašs.

Cilvēki ir ļoti dažādi, un katram ir savas intereses. Ja tev patīk virtuālas spēles, tad apskati online-casinos. Apskati plašo piedāvājumu – tu noteikti varēsi atrast ko sev piemērotu.

Amatieru sports

Mūsdienās arī pieaugušie, kuriem nav liela sportošanas pieredze, var sākt nodarboties ar sportu. Ir daudz dažādu amatieru klubu, kurā vari iesaistīties. Vispirms jāatrod pieejamā informācija par sportošanas iespējām tavā pilsētā vai kādā tev viegli pieejamā vietā.

Protams, ja tev tuvākajā apkārtnē nav diez ko liels piedāvājums, tad jāmeklē kāds cits risinājums. Vari vienkārši nodarboties ar kādu sporta veidu individuāli.

Individuālie sporta veidi

Lielākais bonuss individuālajiem sporta veidiem ir tas, ka ar tiem var nodarboties ikviens – jo ar tiem var nodarboties viens pats. Piemēram, skriešana ir viens no populārākajiem individuālajiem sporta veidiem, jo vari pielāgot gan attālumu, gan tempu, gan arī maršrutu tā kā tev patīk.

Bet ne visiem cilvēkiem patīk skriet. Ja esi to pamēģinājis, bet tas tomēr nav tavs sporta veids – nemet plinti krūmos, jo ir vēl daudz citu sporta veidu. Nav obligāti jāizvēlas tas, kurš ir populārākais. Galvenais ir atrast tādu, kurš tev patīk, jo tad tev būs motivācija ar to nodarboties.

Ja nodarbosies ar sporta veidu, kas tev nepatiks, tad būs grūti sevi motivēt doties uz treniņu, un atradīsies ne viens vien iemesls, kāpēc tu šodien vari izlaist. Pilnīgi noteikti katram cilvēkam ir kāds sporta veids, kas spēj aizraut tik ļoti, ka nevari vien sagaidīt nākamo treniņu.

Kā atrast savu sporta veidu?

Skatīties kādu sporta veidu un ar to nodarboties – tās ir divas dažādas lietas. Varbūt ir kāds sporta veids, ko tev patīk vērot, bet nepatīk pašam to darīt. Tā var būt.

Lai atrastu savu sporta veidu, ir jāizmēģina vairāki varianti. Ja tev tuvumā tiek piedāvāti dažādi treniņi, tad aizej uz vairākiem, lai izmēģinātu – varbūt kāds sporta veids iepatiksies pašam par pārsteigumu.

Ja tomēr tavā pilsētā nekas daudz nenotiek, tad vērsies pie saviem draugiem vai paziņām – noteikti kāds nodarbojas ar kādu sporta veidu. Paprasi pastāstīt par to vairāk un, ja iespējams, pievienojies kādā treniņā.

Ja sportosi kopā ar kādu draugu vai pazīstamu cilvēku, tad sportošana var būt vēl jautrāka un aizraujošāka. Tomēr vari arī vēlāk turpināt viens pats – ja tā tu jūties ērtāk.

Aizraujošs cīņas sporta veids – aikido

Aizraujošs cīņas sporta veids – aikido

Aikido, līdzīgi kā karatē, ir cīņas mākslas, kas radies Japānā. No Austrumiem ir nākuši vairāki cīņas mākslas veidi un to pamati. Vispār tieši Austrumu cīņas varētu saukt ne tikai par cīņas veidu un sportu, bet arī par mākslu.

Kāds ir mērķis?

Aikido galvenais mērķis ir cīņa, kurā nav ne uzvarētāja, ne zaudētāja. Būtībā šī cīņa ir vērsta vairāk uz sadarbību starp pretiniekiem, nevis, lai kāds šajā cīņā uzvarētu savu pretinieku.

Galvenā doma aikido ir izmantot pretinieka enerģiju un spēku pret viņu. Ja esi apguvis aikido, tad varēsi to izmantot kā pašaizsardzības metodi, jo nav nepieciešams būt lielākam un stiprākam kā tavs pretinieks.

Ja tomēr tev vairāk patīk virtuāls sports un virtuālas sacensības, tad ieskaties casino Latvia, lai atrastu kādu sev piemērotu spēli. Mūsdienās vienlīdz aizraujošas ir gan spēles internetā, gan treniņu laukumā.

Kas īsti ir aikido?

Aikido sastāv no salīdzinoši vienkāršiem paņēmieniem, kas neprasa lielu spēku vai piepūli – tiek izmantots tas, ko dara pretinieks un attiecīgi pavērsts pret viņu pašu. Galvenais ir sekot pretinieka darbībām, lai to izmantotu savā labā.

Kad sākt nodarboties ar aikido?

Ar aikido var sākt nodarboties praktiski jebkurā vecumā – to var gan bērni, gan pieaugušie. Šis nav tāds sporta veids, ar kuru obligāti jāsāk darboties 5 vai 6 gadu vecumā, lai kaut ko varētu sasniegt.

Aikido vairāk ir paredzēts attīstībai un pašaizsardzībai, tāpēc ar to var nodarboties ikviens. Trenējoties šajā sporta veidā tu iegūsi labi attīstītu muskulatūru, līdzsvaru, kā arī iekšējo mieru.

Atbrīvojies no nervozitātes un stresa

Bieži vien ekstrēmās situācijās tieši miera saglabāšana ir ļoti būtiska, jo tad iespējams pieņemt pareizos lēmumus. Protams, tas nenozīmē, ka aikido paņēmieni jāizmanto pie katras izdevības, kad radies kāds konflikts. Ir jāzina, kurā brīdī labāk atkāpties, bet kurā izmantot cīņas paņēmienu.

Tā kā pandēmijas dēļ cilvēki mēdz būt nervozāki un saglabāt mieru ir visai grūti, tad aikido var būt labs veids, kā to atkal panākt. Savā ziņā tā ir kā meditācija. Un ar to var nodarboties arī mājās – atliek tikai atrast kādus pamācības video, kaut gan, ja esi iesācējs, tad labāk vispirms sameklēt kādu treneri.

Vai to var jebkurš?

Pat tad, ja fiziskā veselība nav tā labākā, var trenēties aikido. Japāņu cīņas mākslu lielākais pluss ir tas, ka to slodze ir gana mērena, un jebkurš ar to var nodarboties, ja ir tāda vēlme. Nodarbošanās ar aikido ir sevis attīstīšana, nevis vajadzība savas jauniegūtās prasmes kādam izrādīt.

Detalizētāk par aikido treniņiem

Aikido, tāpat kā karatē, ir dažādas pakāpes, kuras var iegūt, kārtojot eksāmenus. Pie tam, aikido treniņiem nav nepieciešams speciāls tērps vai kādi citi aksesuāri. Visbiežāk treniņi notiek vienkāršā sporta tērpā, bet, ja ir vēlme, tad var iegādāties arī speciālu tērpu – kimono.

Ar aikido var nodarboties vairākos sporta klubos Latvijā – gan Rīgā, gan citās pilsētās. Aikido gan nenotiek nekādas sacensības, jo šīs cīņas mērķis nav uzvara.

Ieguvumi

Trenējoties aikido uzlabojas veselība, koordinācija un garīgais līdzsvars. Aikido ir vērsts iekšējo pasauli, un tas ir tikpat svarīgi, cik fiziskā sagatavotība. Aikido nav iespējams apgūt ātri un īsā laika posmā – iespējams pat vairākus mēnešus tev būs sajūta, ka tā īsti neko neesi apguvis, bet viss ir jāapgūst pakāpeniski un bez steigas.

MMA jeb jauktās cīņas māksla

MMA jeb jauktās cīņas māksla

Šad tad sanāk dzirdēt par tādu lietu kā MMA. Bet kas tas īsti ir? Mixed Martial Arts jeb jauktā cīņas māksla, bet parasti visi to sauc tieši saīsinātajā formā – MMA.

Kas it MMA?

Tā ir cīņa, kurā pa lielam tādu konkrētu vai stingru noteikumu nav. Tas ir pilna kontakta sporta veids, kurā mērķis ir uzvarēt, kā jau lielākajā daļā sporta veidu. Ja arī tu vēlies uzvarēt, tad izmēģini, piemēram, kādu kazino spēli, kur šāda iespēja ir tāpat kā jebkurā sporta veidā – uzzini vairāk par kazino bonusiem un izmēģini savas iecienītākās spēles vai arī izmēģini ko jaunu.

Kādi paņēmieni ir aizliegti?

Tas, ka MMA nav striktu noteikumu, nenozīmē, ka to nav nemaz – ir vairāki aizliegtie paņēmieni, kurus nedrīkst izmantot, bet viss pārējais ir atļauts. Aizliegts ir sagrābt aiz matiem, sist zem jostas vietas, sitieni acīs, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni. Viss pārējais pa lielam ir atļauts – var sist gan ar kājām, gan rokām.

Sacensības MMA

MMA sacensības notiek līdzīgi kā boksā – ir vairāki raundi. Parasti MMA pavisam ir trīs raundi – katrs no tiem ilgst 5 minūtes, bet nopietnās cīņās, kur cīņa notiek par kādu svarīgu čempiona titulu, var būt arī 5 raundi.

Kad uzsākt trenēties MMA

Neskatoties uz šī sporta veida agresivitāti, ar to var nodarboties jau no 6 gadu vecuma. Protams, bērnu treniņi notiek daudz citādāk – ar fizikās sagatavotības attīstību un dažādām spēlēm. Ar MMA var sākt nodarboties arī pusaudžu vai pieaugušo vecumā.

Sākumā, lasot par šo cīņas sporta veidu, rodas priekšstats, ka tas ir visai nežēlīgs sporta veids, kur visi vienkārši viens otru sit. Teorētiski arī šajā cīņas sporta veidā ir iesaistīta arī garīgā attīstība un filozofija. Kaut gan ne tik daudz kā, piemēram, karatē vai aikido.

Arī šī sporta veida treniņos audzēkņi tiek sagatavoti psiholoģiski. Katram sportistam šis sagatavotības līmenis nedaudz atšķiras, bet teorētiski šis sporta veids nemaz nav pats nežēlīgākais – ir arī briesmīgāki.

MMA bīstamība

Neskatoties uz to, ka ir atļauts gandrīz viss, parasti šī sporta pārstāvji nemēģina nodarīt savam pretiniekam ļaunu – nepieciešams tikai uzvarēt vai aizstāvēt kāds vājāks. Protams, arī MMA prasmes var izmantot pašaizsardzības nolūkos.

MMA cīņās notiek dažādas sacensības, kur var izcīnīt reālas medaļas vai jostas. Tā ir laba motivācija, lai apmeklētu treniņus, censtos un parādītu sevi no tās labākās puses. Arī sievietes var nodarboties ar šo sporta veidu, kaut gan tas nepavisam nav pats sievišķīgākais sporta veids.

Ko vari iemācīties?

MMA treniņos iemāca izturību, attīsta spēku, izveicību, reakcijas ātrumu, kā arī muskulatūru. Cilvēki attīstās gan fiziski, gan psiholoģiski. Vispār MMA noteikumi pašlaik ir nedaudz pamainījušies, tāpēc daudziem joprojām šķiet, ka šis sports ir pārāk nežēlīgs un agresīvs, bet patiesībā tas ir kļuvis labāks – tas vairs nav tik nežēlīgs kā tas bija agrāk.

Iepriekš ar to nodarbojoties varēja gūt nopietnas traumas. Protams, traumas var gūt nodarbojoties ar jebkuru sporta veidu, bet jo agresīvāks un bīstamāks ir sporta veids, jo lielāka iespēja gūt traumu.

Traumas gūšana protams liks pārtraukt treniņus uz kādu laiku. Pauzes ilgums atkarīgs no traumas nopietnības. Ja gūta nopietna trauma, tad var nākties vispār pārtraukt nodarboties ar MMA vai citu sporta veidu.

Dažas idejas sportošanai mājās

Dažas idejas sportošanai mājās

Pandēmijas dēļ un dažādu ierobežojumu dēļ, daudzi cilvēki vairs nevar kā ierasts aiziet uz sporta zāli darba dienu vakaros, vai uz kādu hokeja treniņu. Protams, ja esi profesionāls sportists, tad ir nedaudz vieglāk, jo dažādas privātās sporta zāles un treniņi ir pieejami un atļauti.

Ko cilvēki darīja visu ziemu? Lielākoties sēdēja mājās, jo ārā bija ļoti auksti un aiziet tāpat nav tā īsti kur. Bet arī mājās var lieliski un arī lietderīgi pavadīt laiku.

Ja vēlies patīkamo apvienot ar lietderīgo, tad aplūko dažādas kazino spēles. Tās spēlējot tu vari arī nopelnīt kādu papildus naudu. Turklāt daudzas virtuālās spēles mūsdienās jau tiek oficiāli atzītas par reāliem sporta veidiem.

Sports istabā

Lai uzturētu fizisko formu arī pandēmijas laikā, pat ja nekur daudz nevar iet, ir iespējams nodarboties ar sportu mājās. Un nē – nav nepieciešama privāta sporta zāle vai īpašs aprīkojums.

Pandēmijas laikā gan cilvēki diezgan daudz pirka dažādus trenažierus un sporta aksesuārus, lai varētu sportot mājās. Tomēr tas nav obligāti – viss atkarīgs no tā, kā tieši gribi sportot, un ko darīji pirms visiem ierobežojumiem un pandēmijas.

Pirkt vai nepirkt?

Ja tev mājā ir pietiekami daudz vietas, tad vari arī iegādāties kādu trenažieri. Kaut gan atceries – šie mājas trenažieri visai bieži kļūst par drēbju pakaramajiem, jo beigās neviens tos tā aktīvi neizmanto. No otras puses – nav jau tie trenažieri arī tik dārgi, tāpēc vari pamēģināt, bet ja nepatiks vai nelietosi šo trenažieri tik bieži, tad varēsi to pēc tam pārdot.

Tāpēc, ja izvēlies iegādāties kādu trenažieri vai sporta aksesuāru, tad nesāc ar pašiem dārgākajiem un profesionālākajiem trenažieriem, jo varbūt beigās nemaz to nelietosi. Ja pirms ierobežojumiem regulāri gāji uz sporta zāli, tad gan ir iespēja, ka trenažieri tomēr lietosi pietiekami bieži, lai atmaksātos arī dārgāks modelis.

Sports par brīvu

Lai sportotu mājās, pa lielam nav nepieciešams papildus tērēties. Protams, ir dažādas maksas programmas vai aplikācijas, bet ir arī ļoti plašs piedāvājums pilnīgi bez maksas. Pandēmijas laikā parādījās daudz vairāk dažādi sportošanas video tādās vietnēs kā, piemēram, Youtube.

Šobrīd ir tik liela izvēle, kā nekad iepriekš – vari izvēlēties aplikāciju vai kādu treneri, kurš tev patīk un motivē. Vari izvēlēties vingrinājumus gan iesācējiem, gan pieredzējušiem sportistiem. Vari izvēlēties arī treniņu intensitātes pakāpi un to ilgumu.

Var jau būt, ka kāda maksas programma būs tev vispiemērotākā, tomēr kāpēc gan vispirms nepamēģināt bezmaksas iespējas? Mūsdienu modernajā pasaulē notiek arī tiešsaistes sporta treniņi ar īstu sporta treneri.

Šie tiešsaistes treniņi gan pašlaik biežāk ir tieši fitness, joga vai pilates, tomēr arī šādi ir iespējams sportot. Šie treniņi gan parasti ir par maksu, tomēr tā nav liela – tas noteikti būs lētāk, nekā tava iecienītā sporta kluba abonements.

Šādā veidā tu vari trenēties gan pie Latvijas treneriem, gan arī ārvalstu treneriem, jo viss notiek attālināti. Šādi vari izmēģināt daudz ko jaunu, un varbūt atradīsi kādu jaunu hobiju.

Grūtības sportojot mājās

Sportošanai mājās ir arī pāris mīnusi jeb grūtības. Ne visiem ir pietiekami daudz vietas, lai varētu veikt pilnīgi visus vingrinājumus, neatsitot roku vai kāju pret kādu mēbeli. Ja dzīvo dzīvoklī (un ne pirmajā stāvā), tad labāk neizvēlēties vingrinājumus, kuros daudz un aktīvi jālēkā, tomēr visgrūtāk ir sevi motivēt, lai pavingrotu – to varēs pateikt ikviens, kurš ir vingrojis mājās.

Kā izvēlēties zāles pļāvēju

Kā izvēlēties zāles pļāvēju

Tiem, kuriem jārūpējas par dārza vai piemājas teritorijas uzkopšanas darbiem, tuvojoties pavasarim, jāsāk domāt par to, kā atvieglot zāles pļaušanu. Te pastāv vairāki varianti, taču arvien biežāk priekšroka tiek dota zāles pļāvējam. Šajā rakstā uzzināsiet, kā izvēlēties sev piemērotāko zāles pļāvēju.

Labi kopts zāliens ir katra dārza lepnums. Zāliena kopšanā ir trīs svarīgi darbi: laistīšana, mēslošana un pļaušana. Tikai pareiza darbarīku un paņēmienu izvēle dod optimālu rezultātu: skaitu zaļu vienmērīgi augošu zālienu.

Izvēles iespējas ir plašas – nopērkamas vairāku veidu ierīces dažādām vajadzībām. Tāpēc katrs var atrast sev piemērotāko variantu. Arī iegādes ziņā katrs var piemeklēt sev tīkamāko risinājumu – pieejami gan zāles pļāvēji interneta veikalos, gan dažādos specializētos veikalos. Pļāvēju var nopirkt arī kredītā un ideāli ir, ja tas ir tāds aizdevums, kuram ir izdevīga procentu likme. Piemērotākais risinājums būs patēriņa kredīts, kuru var pieteikt gan bankā, gan pie nebanku kreditoriem.

Zāles pļāvēju veidi

  • Mehāniskie zāles pļāvēji. Šāda veida zāles pļāvējus vēl iedala divās kategorijās: zāles pļāvēji ar pašgājēja funkciju un stumjamie zāles pļāvēji. Mehānisko zāles pļāvēju tikai ar rokām vada cilvēks un tas nozīmē, ka pļaušanai vajadzēs pielikt vairāk fizisko pūļu. Ar šāda veida zāles pļāvēju ērti pļaut mazākas platības (1–10 ārus), kurās jūs varēsiet viegli un ātri pārvietoties pa nelīdzenu virsmu, apbraukt kokus, puķu dobes vai citas dārza kompozīcijas.
  • Zāles pļāvēji traktori. Tas, iespējams, ir vispopulārākais zāles pļāvēju veids, ar kuru komfortabli nopļausiet no vidēja izmēra (10–30 āru) līdz liela izmēra zālienam (30 vai vairāk āru). Jo lielāka ir pļaujamā platība, jo jaudīgākam zāles pļāvējam traktoram jābūt. Tāpat ir svarīgi ņemt vērā arī to, kāds ir šī pļaušanas agregāta platums; šis izmērs var svārstīties no 70 cm līdz 140 cm un vairāk, bet platumu ieteicams izvēlēties ņemot vērā to, vai jūsu dārzā ir šauras ejas starp kokiem vai citiem pagalma elementiem.
  • Zāles pļāvējs robots. Roboti arvien biežāk nāk palīgā cilvēkam, veicot sadzīves darbus, un zāles pļaušana nav izņēmums. Zāles pļāvēja robota darba platības jauda var svārstīties no 250 līdz 5000 m² (2,5–50 āru), tāpēc tas apmierinās gan tos, kuriem ir mazs zāliens, gan tos, kuriem ir liels zāliens, vajadzības. Tāpat ir ērti, ka vairums zāles pļāvēju robotu var strādāt pat lietainos laikapstākļos, un cilvēka iejaukšanās šīs iekārtas darbā būs nepieciešama tikai tad, ja jūsu dārzā ir virsmas, kas nav vienā līmenī. Tādā gadījumā jums vajadzēs pārcelt robotu zāles pļāvēju no vienas vietas uz citu.

Elektriskais, benzīna vai akumulatora?

Zāles pļāvēju motoriem ir trīs veidi: elektriskie, benzīna vai akumulatora. Katram no šiem motoriem ir savas priekšrocības:

  • Benzīna. Ar benzīnu darbināmi zāles pļāvēji – īpaši ērti lielu platību pļaušanai, jo nav nekādu vadu un pļaušanas laiks ir visilgākais, salīdzinot ar citiem motoru veidiem. Tiesa gan, šo dzinēja veidu nepieciešams vairāk kopt (pastāvīgi jāuzpilda degviela, kaut kur jāuzglabā tās rezerves, jālej eļļu), un benzīna zāles pļāvējs ir smagāks par elektrisko vai akumulatora zāles pļāvēju. Populārāko ar benzīnu darbināmo zāles pļāvēju jauda svārstās no 2 līdz 20 zirgspēkiem.
  • Elektriskais. Tas ir zāles pļāvēja veids, kas darbojas, iespraužot rozetē. Galvenā neērtība ir tā, ka elektriskā zāles pļāvēja kustību var ierobežot vads, bet, ja jūsu zāliena platība nav liela, tas nebūs traucēklis. Šie zāles pļāvēji ir vieglāki nekā benzīna, rada mazāk vibrācijas un ekspluatācijā tie ir vienkāršāki un nedaudz lētāki. Populārāko ar elektrību darbināmo zāles pļāvēju jauda svārstās no 900 līdz 1600 W.
  • Akumulatora. Šiem zāles pļāvējiem nav vadu un tie darbojas no akumulatora. Šī ir lieliska alternatīva tiem, kas meklē ne ar benzīnu darbināmu zāles pļāvēju un tiem, kas nevēlas ierobežot savu pļaušanas platību. Akumulatoru uzlādēt vajadzēs pietiekami bieži, bet tiem, kas nevēlas to darīt, ieteicams iegādāties vismaz 2 akumulatorus, lai gadījumā, ja viens akumulators izlādējas, to bez gaidīšanas varētu nomainīt pret otru.

Kā redzams, varianti ir visdažādākie, taču, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, būtiski izvērtēt vēl dažus citus faktorus.

Pļāvēja jauda

Zāliena pļaujmašīnai ir jābūt ar pietiekošu jaudu. Ja nav kādu ļoti īpašu apstākļu neiesaka izvēlēties elektrisko pļaujmašīnu. Platībām līdz 1000 m2 pietiks ar motora jaudu 4ZS, līdz 2500m2 ar 6 ZS jaudu, lielākām platībām labākais risinājums ir izvēlēties zāliena traktoru.

Pļaujmašīnas ar riteņu piedziņu ir izmantojamas gandrīz visos zālienos, izņēmums ir zālieni ar izrobotu konfigurāciju un daudz kokiem. Parasti riteņu piedziņa ir pieslēdzama ar atsevišķu sviru. Dārgākām pļaujmašīnām piedziņas ātrums ir regulējams no 2 līdz 5 km/h, kas dod iespēju pēc iespējas vairāk optimizēt pļaušanas procesu, samazinot tā ilgumu un ieguldāmo spēku patēriņu.

Pļaut ar savācēju vai bez

Regulāri un zemu pļaujot, var pļaut bez savācēja. Savācējs būtu jālieto, ja pļauj nesen iesētu zāli (1 sezonā), vai, ja tā ir pāraugusi vai slapja. No bioloģiskā viedokļa labāk ir pļaut bez savācēja, jo tad barības vielas paliek uz vietas zālienā. Vienīgais ir jāņem vērā, ka ja pļaujot bez savācēja zāle ir jāplāuj regulāri, to nedrīkst pāraudzēt vairāk kā par 2 līdz 3 cm, kā arī pavasarī obligāti ir jāveic zāliena vertikulācija (vecās zāles mehāniska izgrābšana un virskārtas līdz 1cm dziļumam irdināšana). Pļaušanai bez savācēja vēlams lietot speciālos mulčējamos nažus.

Pļaušanas platums

Jo lielāks platums, jo ātrāk darbs tiks paveikts.

Riteņu izmērs

Jo lielāki riteņi, jo ērtāk pārvietoties pa nelīdzenām virsmām. Savukārt, ar mazākām riepām vieglāk manevrēt.

Izmērs

Domājot par ierīces uzglabāšanu vai pārvadāšanu, svarīgs ir arī tās izmērs un svars.

Cena

Arī cenai ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā. Lai izvēlētos izdevīgāko variantu, ieteicams aplūkot vairākus piedāvājumus un salīdzināt ne vien parametrus, bet arī cenu līmeni.

Šie nav visi zāles pļāvēju parametri, tādēļ, pirms izvēlies piemērotāko, rūpīgi iepazīsties ar tā specifikāciju.

Citi dārza instrumenti

Precīzai zāles pļaušanai kopā ar zāles pļāvēju speciālisti iesaka izmantot vēl dažus dārza instrumentus:

  • Pārnēsājamo zāles pļāvēju (trimmeri). Šī iekārta ir paredzēta tādu zāliena vietu, kuras parasts zāles pļāvējs nepļauj, aizsniegšanai – ap kokiem, puķu dobēm vai citām malām. Vispopulārākie ir benzīna krūmgrieži, ar kuru palīdzību aizsniegsiet pat attālākos dārza stūrīšus.
  • Zāles šķēres. Dārza šķēres ir neaizstājams palīgs ļoti smalkai zāliena izdaiļošanai, augu vai dzīvžoga apgriešanai. Izmantojot šīs šķēres, jūs aizsniegsiet vietas, kuras nav pieejamas lielākām iekārtām.

Kā rūpēsies – tā pļausi!

Bieži vien pēc zāles pļāvēja iegādes un tā ekspluatācijas vasaras sezonā, pircēji aizmirst, ka tehnikai ir nepieciešama regulāra tehniskā apkope. Tā būtu jāveic pirms sezonas sākuma, taču zāles pļāvēja īpašnieki par apkopi bieži vien atceras tikai tad, kad zāle jau jāsāk pļaut. Pavasarī zāles pļāvējam ir jānomaina eļļa un gaisa filtri, vienmēr jālej kvalitatīvs benzīns, jāseko eļļas līmenim dzinējā un nedrīkst aizmirst arī par regulāru asmeņu asināšanu. Truli, neasi asmeņi zāli nevis nogriež, bet nocērt vai nogulda, un rezultātā mauriņa krāsa mainās no zaļas uz brūnu. Būtiski ir arī atcerēties vienmēr pēc darbu veikšanas notīrīt zāles pļāvēja korpusa apakšējai daļai pielipušo zāli. Pārdošanā ir pieejami tādi zāles pļāvēju modeļi, kam ir speciāla vieta ūdens padeves pieslēgšanai, un pie iedarbināta dzinēja ar ūdens palīdzību tiek attīrīta korpusa apakšējā daļa. Tāpat arī vienmēr jāatceras notīrīt asmeņus, pārbaudīt gaisa filtru un iztīrīt vai izpūst gultņu vietas uz visiem riteņiem. Svarīgi ir arī zāles pļāvēju pareizi ieziemot pēc sezonas beigām – tam ir jānotīra korpusa apakša, jāizlej vecais benzīns un jāpārbauda eļļas līmenis.

Kā pareizi jāpļauj zāliens

Zālienu vēlams pļaut, kad zāle ir sausa vai viegli mitra. Pļaujot jāizmanto tikai asi asmeņi, jo pretējā gadījumā zāle netiek kvalitatīvi nogriezta un pēc pļaušanas parādās brūni gali. Ieteicams regulāri mainīt pļaušanas virzienu un secību, lai zālienā neizveidotos strīpas.

Vēlamais pļaušanas augstums atkarībā no zāliena tipa ir 2 līdz 4cm. Nav vēlams zāli pāraudzēt garāku par 6 līdz 8 cm, jo tad tā sāk izgulties veldrē un ir grūti pļaujama. Ja zāle ir pāraugusi tad vēlams pļaut vairākos piegājienos pakāpeniski samazinot pļaušanas augstumu.

Ja zāliens netiek regulāri laistīts, tad vasaras karstajos mēnešos iesakām palielināt pļaušanas augstumu, lai zāle neizdeg. Pirms ziemas iestāšanās vēlams zāli atstāt nedaudz garāku, lai tā labāk pārziemotu.

Virtuves dēlīšu izvēles iespējas

Virtuves dēlīšu izvēles iespējas

Virtuves dēlītis ir atrodams gandrīz jebkura cilvēka virtuvē, jo tas ikdienas gatavošanas procesā ir neatņemama sastāvdaļa. Dēlītis ir vajadzīgs, lai uz tā sagrieztu, sasmalcinātu vai vienkārši uzliktu kādu produktu. Lai arī liekas, ka tas ir ļoti primitīvs izgudrojums, tomēr, iegādājoties jaunu virtuves dēlīti, būtu jāpievērš lielāka uzmanība nevis jāpaņem pirmais dēlītis, ko veikalā ierauga, jo to piedāvājuma klāsts ir ļoti plašs – sākot no to izmēriem, materiāla un beidzot ar paredzēto pielietojumu. Protams, vietējā piemājas veikaliņā nebūs nekāda lielā izvēle, visticamāk tur būs atrodams tikai vidēja izmēra plastmasas dēlītis. Bet, ja savai ikdienas ērtībai un kvalitātei tiek pievērsta pienācīga uzmanība, tad noteikti plastmasas dēlītis nebūs tā labākā izvēle, bet par to tālāk šajā rakstā.

Specializētajos virtuves piederumu veikalos un interneta lapās ir pieejami daudz un dažādi virtuves dēlīšu veidi. Kā neapjukt plašajā piedāvājumā un saprast to, kas konkrēti man būs vislabākais? Jāsāk droši vien būs ar to, kādam pielietojumam dēlītis tiks izmantots. Nereti virtuvē lielākoties tiek izmantots tikai viens dēlītis, tomēr noteikti prātīgāk būs, ja katram izmantošanas mērķim būs savs dēlītis – maizei, gaļai, zivīm, dārzeņiem. Veikalos speciāli šiem iedalījumiem ir pieejami virtuves dēlīšu komplekti, jo nebūs prāta darbs uz viena un tā paša dēlīša griezt jēlus jūras vai gaļas produktus un pēc tam sieru. Lai arī liekas, ka dēlītis ir rūpīgi nomazgāts, tomēr ar nazi iegrieztajās vietās uzkrājas baktērijas, kas pēc tam var nonākt pagatavotajā ēdienā.

Koka dēlīši ir vieni no izplatītākajiem dēlīšu veidiem, jo to kalpošanas mūžs ir ilgs, kā arī tie ir izgatavoti no dabīga materiāla, visbiežāk no kļavas vai arī bambusa. Pēdējos gados koka dēlīši vairs nav vienkārši koka gabals, kas ir noslīpēts, lai to varētu lietot virtuvē. Tie tiek gatavoti ar dažādiem dizaina elementiem, kas padara katru dēlīti unikālu un personalizējamu. No koka tiek gatavoti maizes dēlīši, kas sastāv no divām daļām – augšējā daļa ir ar caurumiņiem, lai maizes drupačas iekristu dēlīša apakšējā daļā – tādā kā kastē, lai pēc tam būtu viegli šīs drupačas savākt. Koka dēlīši nereti sastāv arī no vairākiem stāviem, kas ir savienoti – šie parasti tiek izmantoti ēdienu pasniegšanai – sieru, augļu un dažādu citu produktu, piemēram, picu servēšanai.

Plastmasas dēlīši pēdējos gados ieņem līdera pozīcijas, jo tiek rūpnieciski pagatavoti no materiāla, kas ir ilgmūžīgāks un lētāks. Lai arī daudziem cilvēkiem ir uzskats, ka no plastmasas pagatavotie dēlīši ir kaitīgāki, tomēr vienmēr ir iespēja izvēlēties profesionālos veikalos iegādājamus dēlīšus, kas ir izgatavoti profesionālām vajadzībām – to sastāvs ir blīvāks, tie ir biezāki par standarta koka dēlīšiem, kā arī to virsma ir ilgmūžīgāka par tiem dēlīšiem, kas ir iegādājami lielveikalos par daudz zemāku cenu. Lielveikalos iegādātajiem plastmasas dēlīšiem diezgan ātri rodas iegriezumi, kā arī nereti tie mēdz iekrāsoties no produktu sulas. Protams, dēlīti ir jākopj, pēc katras reizes rūpīgi jānomazgā, tomēr, kad iegriezumi ir saradušies pārāk daudz, tīrīšana vairs nepalīdzēs – dēlītis ir jānomaina.

Silikona dēlīši ir elastīgi, tos var saliekt, lai, piemēram, sagrieztos dārzeņus varētu ērti iebērt katlā vai bļodā, nenoberot daļu produkta uz galda. Silikona dēlīši ir plāni, tie ir izgatavoti no neslīdīga materiāla, kas ļauj droši smalcināt produktus, jo tas neslīdēs pa galdu.

Stikla, granīta un keramikas dēlīši virtuvē nav sastopami pārāk bieži, lai arī tiem radīt bojājumus, kur krāties baktērijām, ir daudz grūtāk nekā koka vai plastmasas dēlīšiem. Lai arī šie materiāli ir daudz higiēniskāki, tomēr tie nav elastīga virsma, uz tiem nevar klapēt gaļu, nereti rodas ausīm nepatīkama skaņa, kad nazis saskarās ar dēlīša virsmu, kā arī ļoti ātri notrulinās naža asmenis. Tāpēc nereti šie dēlīši kalpo kā interjera aksesuārs vai ēdiena pasniegšanas trauks.

Neatkarīgi no tā, kāda materiāla dēlītis ir izvēlēts, to kopšanai ir jāpievērš liela uzmanība. Plastmasas, silikona, stikla, granīta un keramikas dēlīšus ir ērti magāt trauku mazgājamā mašīnā, koka dēlīšus ir jāmazgā ar rokām karstā ūdenī, lai maksimāli izmazgātu ēdiena paliekas un atstātos mikroorganismus. Pirms dēlītis tiek nolikts glabāšanā, tie ir rūpīgi jānoslauka un jānožāvē, jo baktērijām patīk mitra vide. Lai dēlītis kalpotu ilgāk, un lai samazinātu baktēriju daudzumu, noteikti nevajadzētu uz viena un tā paša dēlīša griezt jēlus produktus un pēc tam maizi vai termiski apstrādātus ēdienus. Ja esi nonācis pie brīža, kad jāiegādājas virtuves dēlītis, noteikti izvēlies iegādāties trīs dēlīšus vai dēlīšu komplektu, lai katra ēdiena veidu varētu griezt uz sava dēlīša – tādejādi pasargāsi sevi un savu ģimeni no nevajadzīgām baktērijām.

Veselīgais medus

Veselīgais medus

Medus pavisam noteikti ir viens no visvērtīgākajiem dabas produktiem. Tā sastāvā ir minerālvielas, mikroelementi, fermenti, bioloģiski aktīvas vielas un visi vitamīni, kas nepieciešami organisma imūnsistēmas stiprināšanai un labas veselības nodrošināšanai. Medus unikālās ārstnieciskās īpašības pazīstamas jau no senatnes, to iesaka gan ārsti, gan dietologi. Šajā rakstā uzzināsiet par medus unikālajām īpašībām un tā izmantošanas veidiem.

Saldā, vijīgā un dzidrā dabas produkta sastāvu nosaka dažādi faktori – ziedi, no kuriem ievākts nektārs, reģiona klimatiskie apstākļi, kā arī čaklo medus vācēju šķirnes īpatnības. Līdztekus tādiem pamatelementiem kā glikoze, fruktoze un saharoze medus satur arī daudzas un dažādas minerālvielas, kuras labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu (piemēram, kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs u.c.), un vitamīnus – galvenokārt A, C, E un B grupas vitamīnus. Bites var ievākt polifloro medu, kas sastāv no vairāku augu nektāriem, un monofloro medu – piemēram, liepu, griķu, viršu, āboliņa un rapša. Mainoties medus izcelsmei, mainās arī produkta īpašības un iedarbība uz cilvēku.

Vēstures liecības stāsta

Mūsdienās, kad daudzu slimību aktivitāte nereti apsteidz ķīmisko medikamentu iedarbību, arvien lielāka kļūst interese par dabīgu produktu izmantošanu veselības uzlabošanai. Viena no alternatīvām ir bišu valsts preparāti – tie nav lēti, taču noderīgi gan. Lietojot bišu produktus dažādu slimību ārstēšanai, organismam nerodas pierašana un ir iespējams izvairīties no blakus parādībām, kādas bieži vien novērojamas, lietojot ķīmiskos preparātus.

Bišu produktu lietošana uzturā un slimību ārstēšanā ir zināma jau tūkstošiem gadu. Vēstures liecības atklāj, ka dziedniecība, izmantojot medu, tika praktizēta jau Senajā Ēģiptē ap 3500. g. p.m.ē. Tolaik ar medus palīdzību dziedināja acu, aknu, nieru, kuņģa un zarnu slimības. Arī Ķīnas literatūrā atrasti novērojumi par medus izmantošanu ārstnieciskos nolūkos – ķīnieši kā terapeitisku metodi izmantojuši pat bišu dzēlienus. Līdzīgi fakti zināmi arī par Seno Indiju un Grieķiju, kur dziedniecībā izmantots ne tikai pats medus, bet arī propoliss, peru pieniņš un ziedputekšņi.

Latvijā pirmās rakstiskās liecības par bišu produktu izmantošanu slimību ārstēšanā vēsta par 16.–17. gadsimtu, bet vēl pagājušā gadsimta 70. gados bišu produkti ar ievērojamiem panākumiem tika izmantoti tuberkulozes ārstēšanā, ķirurģijā, ginekoloģijā, stomatoloģijā un citās medicīnas nozarēs.

Dabisks antibiotiķis

Medus ir vienīgais pārtikas produkts, kas nebojājas un savas vērtīgās vielas spēj saglabāt gadiem ilgi. Un tas viss, pateicoties tam, ka medus sastāvā ir inhibīns, kam piemīt antiseptiskas īpašības. Tāpēc medus nesapelē un nesabojājas pat tad, ja tiek glabāts vaļējā traukā. Medus sastāvā ir arī pretmikrobu peptīds defensīns, kas nogalina baktērijas, tāpēc jau senatnē ar medu apstrādāja brūces, rētas un apdegumus. Arī mūsdienās medus joprojām ir viens no labākajiem dabiskajiem antibiotiķiem. Tam piemīt pārsteidzošas antibakteriālas īpašības, kas palīdz mazināt pietūkumu un sāpes.

Medus satur dabisku cukuru, kas palīdz paātrināt alkohola oksidāciju aknās. Lai no rīta atgūtu labu pašsajūtu, var pamēģināt šādu kokteili: medu sajauc ar jogurtu vai apelsīnu sulu.

Degviela smadzeņu darbībai

Medus labvēlīgi ietekmē smadzeņu funkciju – tas baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas, tādējādi uzlabojot reakciju un atmiņu. Tējkarote medus pirms miega palīdzēs nomierināties un atslābināties, attiecīgi nodrošinot patīkamu naktsmieru. Ārsti apgalvo, ka fruktoze, kas ir medus sastāvā, uzkrājas aknās, un tā ir sava veida degvielas rezerve, kas pakāpeniski baro smadzenes.

Der zināt, ka pieaugušam cilvēkam dienas norma ir 3 tējkarotes medus

Cukura aizvietotājs

Dietologi uzskata, ka medus ir labākais cukura aizvietotājs. Turklāt fruktozes tajā ir tik daudz, ka tas ir daudz saldāks par cukuru. Tējkarote cukura satur aptuveni 15 kcal, bet tikpat daudz medus – 22 kcal. Tas gan nenozīmē, ka, cukuru aizstājot ar medu, varat pieņemties svarā. Šajā gadījumā ir jāņem vērā glikēmiskais indekss jeb GI: medum tas ir 55, cukuram GI ir 61. Jo augstāks rādītājs, jo lielāka iespēja iegūt papildu svaru.

Starp citu, medus var arī palīdzēt samazināt liekos kilogramus: silts ūdens ar citrona sulu un medu ir lielisks līdzeklis, kas uzlabo vielmaiņu.

Jo labāka vielmaiņa, jo vairāk zaudētu kilogramu. Šādu dzērienu iesaka no rīta tukšā dūšā. Medu var izmantot arī, lai saglabātu stabilu cukura līmeni asinīs.

Masāžas līdzeklis

Visā pasaulē medus plaši tiek izmantots arī skaistumkopšanā. Masāžu ar medu iesaka pat ārsti, jo tā dziedē un atjauno ķermeni. Masāžas laikā notiek strauja asinsrites uzlabošanās gan ādā, gan zemādas taukos un muskuļos, tādējādi paātrinās barības vielu un skābekļa transports. Medus absorbē toksīnus un palīdz tos izvadīt no organisma, attīra ādas virsmu, padara to zīdainu, stingru un gludu. Masāža īpaši ieteicama locītavu slimību, vielmaiņas un imunitātes traucējumu gadījumā.

Medus masāžu neiesaka cilvēkiem ar hroniskām slimībām, iekšķīgo slimību saasināšanās gadījumā, cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Protams, masāža ir kontrindicēta arī tiem, kuriem pret medu vai jebkuru tā sastāvdaļu ir alerģiska reakcija.

Sporta uzturs

Medus ir lielisks dabiskais ogļhidrātu avots, kas sniedz spēku un enerģiju organismam, tādēļ tas ieteicams visiem cilvēkiem, kas ikdienā ir fiziski aktīvi. Tas ir dabiskais saldinātājs, kas palielina arī izturību un mazina nogurumu. 100 g medus satur 80 gramus ogļhidrātu – tajā esošo glikozi organisms spēj ātri absorbēt un pārvērst enerģijā.

Kanādas zinātnieki ir pierādījuši, ka divas ēdamkarotes medus 30 minūtes pirms sacensību sākuma darbojas kā zāles, bet, izslēdzot šo produktu no uztura, sportiskais rezultāts būtiski samazinās.

Līdzeklis pret kariesu

Amerikāņu stomatologi (American Academy of General Dentistry) pierādījuši, ka medum ir arī antikariesa efekts. Eksperimenta laikā tā dalībniekiem četras minūtes bija jātur mutē medus un tad mutes dobums jāizskalo. Pēc šī eksperimenta baktēriju skaits, kas izraisa kariesu, bija samazinājies par aptuveni 70%.

Bišu vasku var košļāt kā košļājamo gumiju – tas palīdz stomatīta ārstēšanā. Ar propolisu ārstē parodontozi, smaganu iekaisumus, mazina to enzīmu daudzumu, kas palīdz baktērijām pieķerties zobu emaljai, kā arī nodrošina zobu aizsardzību.

Dabisks prebiotiķis

Normālai kuņģa un zarnu trakta darbībai ļoti svarīgas ir bifidobaktērijas, ko organisms saņem ar prebiotiķiem. Tādi ir arī medus sastāvā esošie oligosaharīdi (tie ir jaunie cukuri, kuriem ir organismu atveseļojoša iedarbība). Jāatceras, ka medus ir pietiekami spēcīgs līdzeklis un bērniem līdz gada vecumam nav ieteicams (jo tas var saturēt baktēriju sporas, kuras var izraisīt zīdaiņu botulismu).

Līdzeklis pret visām slimībām

Medus ar kanēli ir līdzeklis pret teju visām slimībām. Šāda kombinācija attīra vēnas un artērijas, pozitīvi ietekmē sirds darbību, ārstē artrītu un citas locītavu slimības.

Japānas un Austrālijas mediķi savā praksē pārliecinājušies un tad nākuši klajā ar paziņojumu, ka, ik dienas lietojot uzturā medu ar kanēli, mēneša laikā iespējams izārstēt kuņģa vēzi.

Eliksīrs skaistumam

Jau Senajā Romā medu uzskatīja par dievišķām zālēm, un zināms, ka arī Kleopatra savām piena vannām, lai iegūtu vēl zīdaināku ādu, pievienoja medu. Arī mūsdienu kosmētikas industrija medu izmanto kā ādas un matu skaistuma eliksīru. Tas efektīvi pasargā ādu no dehidratācijas, un tas ir arī sauļošanās un pēc sauļošanās krēmu un losjonu sastāvā.

Īpaši bojātiem matiem pagatavo masku, medum pievienojot avokado eļļu un olas dzeltenumu.

Sejas mazgāšana ar medus ūdeni der visiem ādas tipiem: vienu ēdamkaroti medus atšķaida glāzē ūdens

Toksisks

Medus var būt arī toksisks, tāpēc ar tā lietošanu jābūt uzmanīgiem. Toksisks medus var būt tāds, kas ievākts no oleandra, rododendriem, acālijām, kalmijām. Saindēšanās simptomi var būt dažādi: slikta dūša, vājums, svīšana un pat samaņas zudums.

Ļoti svarīgi iegaumēt: medu nedrīkst karsēt – tiklīdz tā temperatūra ir virs 40 grādiem, medus kļūst toksisks.

Noderīgi

• Liepu medum raksturīga gaiši dzeltena krāsa un maiga garša – tas labi noder aknu un nieru slimību ārstēšanai, kā arī angīnas un klepus gadījumā.

• Viršu medu var pazīt pēc tumši dzeltenas krāsas un asas, rūgtenas garšas. Palīdz dziedēt nieru, prostatas un urīnpūšļa slimības.

• Āboliņa medus – gaišs, gandrīz balts un ļoti maigs. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem gaišajiem mediem.

Noder elpošanas ceļu un kuņģa slimību ārstēšanai.

• Poliflorais medus visbiežāk tiek ievākts no pļavu vai meža ziediem.

Tas ir dzeltenā krāsā un aromātisks. Satur C un B vitamīnus. Noder augšējo elpošanas ceļu slimību ārstēšanai.

• Griķu medus ir tumši sarkanbrūnā krāsā un ar stipru aromātu. Tas satur daudz dzelzs un olbaltumvielu, tāpēc labi noder anēmijas un neirožu ārstēšanai.

• Rapšu medum ir dzeltenīgi balta krāsa un viegla sinepju smarža. Tam ir zems skābuma līmenis, tāpēc noderīgs kuņģa slimību ārstēšanai.

• Medu ārstēšanā var lietot šķaidītā veidā (lietojot pie tējas vai ūdens), taču jāatceras, ka to nedrīkst karsēt virs 40 grādiem, jo tad tas zaudē savas vērtīgās īpašības.

Dziedinošais un dekoratīvais plūškoks

Dziedinošais un dekoratīvais plūškoks

Plūškoks jau no seniem laikiem ir uzskatīts par svētu augu, dzīves pagarinātāju, kas aizsargā no ļaunuma, tā īpašības tiek izmantotas tautas medicīnā. Pie mums augošais plūškoks satur pašus spēcīgākos antioksidantus, kas pieejami dabā. Tāpēc šo ogu produktus ieteicams lietot ne tikai veselības, bet arī skaistuma vairošanai. Vairāk par plūškoku un tā izmantošanu uzzināsiet šajā rakstā.

Plūškoks ir plaši izplatīts un pazīstams visā Eiropas teritorijā. Tas var veidot visnotaļ plašas audzes, tomēr vislabprātāk aug cilvēku tuvumā. Šai ziņā plūškoks ir ļoti sabiedrisks augs un labprāt aug pat nelielu ceļu malās, pacieš dzīvu satiksmi un ceļa putekļus.

Latvijā stāda gan melno plūškoku (Sambucus nigra; angliski Elder vai Elderberry, vāciski Holunder), gan sarkano (Sambuca recemosa).

Kādreiz plūškoku mūsu zemē no Vācijas ieveda baronu dārznieki – sarkano tikai skaistumam, melno arī dziedniecībai un gastronomijai. Muižu un baznīcu dārzos, upju līkumos un pat šur tur izbēdzis brīvībā melnais plūškoks jūnijā zied dzeltenbāliem ziedu ķekariem, kas atgādina maigas miera laiku mežģīnes, bet jūlijā un augustā nogatavojas ogas. Latvieši plūškoku, kas daudz biežāk sastopams Kurzemē un Zemgalē, sauc arī par pliederu un vairāk izmanto veselības stiprināšanai, jo nav tādas kaites, kurai tā kaltētie ziedi, ogas, lapas vai mizas nelīdzētu. Taču Vecajā Eiropā vairāk jūsmo par plūškoka ziedu sīrupu, kuru pievieno gan ūdenim (arī gāzētam – sanāk lieliska limonāde!), gan sulām, gan saldēdieniem (piemēram, amerikāņu iecienītajam zefīram maršmalovam).

Melnā plūškoka ārstnieciskās īpašības

Tautas medicīna atzīst, ka melnais plūškoks stiprina imunitāti, palīdz pret saaukstēšanos, bronhītu, veicina asinsriti, tam piemīt nervus nomierinoša iedarbība. Darbojas arī kā antioksidants, tas novērš aptaukošanos, zarnu spazmas, nierakmeņu rašanos un arī šķīdina tos. – No ziediem un augļiem gatavo tēju un uzlējumu. To lieto kā sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās gadījumā.

Plūškoka ziedus ievāc, kad tie izplaukuši (jūnija sākumā). To ieteicams darīt sausā un saulainā laikā. Tā kā ziedi ir ļoti trausli un kustinot var ātri nobirt, izmanto grieznes. Nogrieztos ziedu čemurus liek grozā, lai brīvi var piekļūt gaiss. Tad ziedu čemurus atbrīvo no ziedkātiem, izklāj uz papīra (tikai ne uz avīzēm!) un novieto ēnainā vietā. Žāvēšanas laikā jābūt labai gaisa plūsmai, lai drogai neveidotos pelējums un tā ātrāk izžūtu. Var žāvēt arī cepeškrāsnī +40 grādos.

Augļus ievāc pilnībā ienākušos, kad čemurā tie visi ir melni violetā krāsā, parasti – augustā un septembrī. To sulai piemīt organismu spēcinoša iedarbība, iesaka lietot, ja moka klepus, ir angīna, tāpat artrīta, reimatisma, nieru slimību gadījumos. Sula palīdz samazināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru un veicina atkrēpošanu. Glāzi sulas saldina ar ēdamkaroti medus, dzer trīs reizes dienā.

Tautas medicīnā lieto arī plūškoka lapas, mizu un jaunos zarus, kas der kā diurētisks un caurejas līdzeklis.

Ja moka podagra – palīdz kaltētu ogu komprese, ja locītavu sāpes, radikulīts – kaltētu ziedu komprese kopā ar kumelīšu ziediem. Šo ziedu drogas ņem vienādās devās, aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties.

Lietojums ir arī lapām. Tās nedaudz pasutina vai patur karstā ūdenī, tad izlīdzina, nedaudz apžāvē un liek uz slimās vietas, ja ir apdegums vai sasitumi.

Savukārt hroniska aizcietējuma gadījumā pavasarī var dzert no lapām vārītu ķīseli, bet rudenī to vāra no plūškoka ogām.

Lai atvairītu prostatu un arī ļaundabīgus audzējus, profilakses nolūkā katru dienu trīs nedēļas no rītiem ieteicams dzert melnā plūškoka ogu sulu. – Vispirms iedzer 100 ml destilēta ūdens, tad – 100 ml sulas. Jāievēro, ka ēst drīkst tikai pēc pāris stundām.

Sarkanais plūškoks – skaistumam

Sarkanajam plūškokam vairāk ir dekoratīva nozīme. Visai pateicīgs, mazprasīgs augs. Latvijā sarkanais plūškoks sastopams diezgan bieži. Tas ir populārs krāšņumkrūms, kas daudzviet jau pārgājis savvaļā no stādījumiem. Labprāt aug upju krastos, vecos parkos, nezālienēs, uz komposta kaudzēm. Sarkanajam plūškokam, izņemot ziedus, raksturīga nepatīkama smarža. Auga izdalītie fitoncīdi nav pa prātam arī lielākajai daļai dārza kaitēkļu. Jau izsenis sarkanā plūškoka lapas un ogu sulu izmanto dziju un audumu krāsošanā, tā iegūstot dažādas nokrāsas – no dzeltenzaļas, zaļas līdz tumšpelēkai. Augļi ienākoties sarkanajam plūškokam ir sarkani, nevis zilganmelni kā melnajam. Sarkanā plūškoka ogu kauliņi satur zilskābi un ir indīgi. Plūškoka augļus mēdz izmantot arī kā krāsvielu sīrupiem vai vīniem, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, jo tautas medicīnā ziedus pazīst kā sviedrēšanas, bet augļus – kā caurejas līdzekli. Proti, ja tos ieēd par daudz, var saindēties. Pirmās pazīmes: dedzinoša sajūta rīklē, kuņģī, apskurbums (apdullums), elpas trūkums.

Melnā plūškoka ziedu tēja
• 1 ēdamkarote drogas
• 250 ml ūdens

Plūškoka ziedu drogu aplej ar verdošu ūdeni un ļauj 15 minūtes ievilkties. Sagatavotu dzērienu izdzer dienas laikā. Var pievienot medu. Kā jebkuras drogas, nevajadzētu lietot ilgstoši, bet pamainīt ar citām.

Pagatavoto izvilkumu var lietot saaukstēšanās gadījumā vai profilaksei pret saaukstēšanos un gripu. Ja ir angīna, skalo kaklu. Ja moka klepus, uzvāra karstu tēju un zem dvieļa ieelpo karstus tvaikus.

Ogu sīrups

Nomazgātus un attīrītus melnā plūškoka ogu ķekarus aplej ar karstu ūdeni, kuram uz litru pievienotas 2,5 ēdamkarotes citrona sulas. Izkāš, pieber cukuru attiecībā 1:1 un uzkarsē līdz +90 °C. Sagatavoto sulu ar attiecīgo cukura daudzumu vāra katlā. Ar karoti nepārtraukti maisa, kamēr viss cukurs izšķīdis. Nosmeļ putas. Vārīšanas ilgumu nosaka pēc cukura daudzuma – jo vairāk cukura, jo mazāk sīrups jāvāra. Parasti vāra 5–10 minūtes. Ilgāk par 10 minūtēm nav ieteicams, jo tad samazinās sulas īpašības un vērtība. Turklāt ar 5–10 minūtēm ir pietiekami, lai sīrups labi uzglabātos bez pasterizēšanas.

Lai uzlabotu plūškoka sīrupa garšu, pievieno citronu sulu.

Karstu sīrupu pilda traukos. Pievieno tējām – veselības uzlabošanai.

Kaltētu ogu uzlējums
• 20 g kaltētu ogu
• 250 ml ūdens

Melnā plūškoka ogas uz 8–10 minūtēm iemērc aukstā ūdenī, tad ogas uzvāra un aptuveni 15 minūtes patur karstumā (uz plīts malas vai karstumā). Izdzer dienas laikā.

Palīdz, ja ir problēmas ar nierēm.

Ziedu sīrups
• 25 plūškoka ziedu čemuri
• 1 kg cukura
• 2 citroni
• 1 l ūdens

Traukā saliek melnā plūškoka ziedu kopas, kas norautas no resnākajiem kātiņiem. Pārlej ar svaigi spiestu citronu sulu un smalki sarīvētu citronu miziņu. Katlā ieber cukuru, pielej ūdeni un karsē, līdz cukurs izkusis, bet nepieļauj ūdens vārīšanos. Noņem katlu no uguns, pievieno tam bļodiņas saturu ar ziediem, samaisa ar karoti visas sastāvdaļas, uzliek katlam vāku un ļauj visam ievilkties 2–3 dienas. Pēc tam caur marli vai sietu nokāš sīrupu un iepilda izkarsētās pudelēs vai burkās. Sīrupu uzglabā ledusskapī.

To dzer, atšķaidītu ar ūdeni, var pievienot citrona šķēlīti. Sīrups labi garšos pie pankūkām, var izmantot krēmiem un saldajām mērcēm.

Ievārījums
• 1 kg plūškoka ogu
• 1,2 kg cukura
• 0,3 l ūdens

Melnā plūškoka ogas diennakti mērcē aukstā ūdenī, lai daļēji izšķīstu miecvielas. Pēc mērcēšanas 10–15 minūtes blanšē karstā ūdenī. Tad liek cukura sīrupā un lēni vāra, kamēr ievārījums gatavs. Karstu sapilda traukos un noslēdz.

Plūškoka ogu sula

Melnā plūškoka ogas ievāc pilnībā gatavas, kad tajās visvairāk sulas. Lai samazinātu rūgtumu, pirms sulas izspiešanas ogas sasaldē vai blanšē. Pēc blanšēšanas liek tvaicējamā katlā un spiež sulu. Pilda pudelēs un hermētiski noslēdz.

Ļoti iedarbīgs līdzeklis saaukstēšanās reizē; aktīvi veicina organisma vielmaiņu; labvēlīgi ietekmē gremošanu un nieru darbību. Lieto kā profilakses līdzekli pret prostatu un ļaundabīgiem audzējiem, bet nav ieteicams lietot grūtniecēm.

Kā pagatavot zivi?

Kā pagatavot zivi?

Ļoti daudzi gardēži ir iecienījuši zivs ēdienus. Šajā rakstā uzzināsiet, kā pagatavot zivs ēdienus ātri, garšīgi un bez liekām raizēm.

Zivju vērtīgās īpašības

Zivis ir bagātas ar vitamīniem un dažādiem mūsu organismam nepieciešamiem mikroelemntiem. Piemēram, zivju sastāvā ir A, D, G, kā arī B grupas vitamīni, tai skaitā arī B12. No vērrtīgākajiem mikroelemntiem var minēt fosfora, kalcija, magnija, dzelzs un kālija savienojumus. Tāpat zivju gaļā it jods, varš, cinks, mangāns u.c. vērtīgas vielas, kas nodrošina normālu cilvēka organisma darbību.

Tāpēc zivis vēlams iekļaut savā ēdienkartē ne mazāk kā divas reizes nedēļā. Sevišķi nepieciešama zivs gaļa ir mūsu sirds un asinsvadu sistēmai- tā pasargā no saslimšanas ar sirds slimībām, infarkta un insulta. Un tas viss tikai pateicoties īpašajai eļļai, ko mēs dēvējam par Omega 3. Tā pasargā no sabiezējumu veidošanās asinsvados, kā arī pazemina asinsspiedienu. Omega 3 sastopama visās zivīs, taču sevišķi bagāti ar to ir laši, tuncis, skumbrija, siļķes, foreles un mencas.

Tā kā zivīs ir liels daudzums kalcija, tās ir neaizstājams palīgs mūsu kaulu sistēmai. Tāpat kalcijs veicina normālu asins recēšanu, uzlabo sirds un nervu sistēmas darbību.

Jūras zivis ir bagātas ar jodu, bet jods nepieciešams cilvēka normālai vielmaiņai. Piemēram, mencā joda ir par 800 – 2440 reizes vairāk, nekā liellopa gaļā.

Savukārt dzelzs, ko sarur zivs gaļa, nepieciešama elpošanai un asinsradei. Dzelzs trūkums organismā var izraisīt mazasinību.

Zivis ir neaizstājams produkts grūtniecēm, diabēta un astmas slimniekiem

Zivs ir jāgatavo uz lēnas uguns

Ja jūs virtuvē jūtat zivs aromātu, tas nozīmē, ka to gatavojiet vai nu pārāk ilgi, vai arī pārāk ātri.

Zivi nevajag vārīt, ja grib saglabāt garšu buķeti

Labākie varianti, kā gatavošanas procesā saglabāt zivs garšas buķeti, ir to grilēt, cept cepeškrāsnī, tvaicēt, sautēt mērcē vai buljonā, vai cept nelielā tauku daudzumā. Aizmirstiet par vārīšanu, ja vēlaties nobaudīt patiešām gardu zivi.

Pārcepta zivs kļūst pārāk trekna

Pirms gatavošanas zivi sālīt nedrīkst – rezultātā tā zaudē sulu un kļūst negaršīga. 30 min pirms gatavošanas paturiet zivi marinādē un apslakiet ar citrona sulu.

Zivi nevajag gatavot pārāk ilgi

Dažu sugu zivis gatavošanas procesā zaudē to gaļai raksturīgo caurspīdīgumu un gaļa paliek balta (butes, pikša, menca). Lai pārliecinātos par to, ka zivs ir gatava, ar naža galu pārduriet pašu biezāko vietu. Zivs ir gatava, ja gaļas šķiedras viegli atdalās viena no otras. Ja gatavošanas process ir pārāk ilgs, zivs izmirkst un rodas nepatīkams aromāts.

Sausas zivs garšu var uzlabot

Sausas zivs garša uzlabosies, pateicoties zirņu, pētersīļu, sēņu, siera, zaļo pupiņu, sīpolu piedevām, kā arī piena un tomātu mērcēm.

Pareizās garšvielas treknām zivīm

Treknai zivij (siļķe, skumbrija, lasis) iesakām lietot garšvielas uz skābu augļu bāzes, piemēram, citronu vai ērkšķogas.

Ēdienu gatavošanas secība – zivi pēdējo

Dārzeņu garnējumu un salātus labāk pagatavojiet jau iepriekš, lai zivi jūs varētu celt galdā tiklīdz tā būs gatava. Ja centīsieties saglabāt zivi siltu, tā kļūs bezgaršīga. Ja tomēr jūs nepaspējāt sagatavot garnējumu vai salātus, bet zivs jau ir gatava, tad noņemiet to no uguns un aplejiet ar mērci. Pirms pasniegšanas uzsildiet.

Māciet bērnus ēst zivis un uzmanīgi pārbaudiet, vai tur nav asaku

Pirms dodat zivi bērnam, rūpīgi pārbaudiet vai tur nav palikušas asakas. Vienu reizi aizrijoties ar zivs asaku, bērns uz visu dzīvi var atteikties no zivs ēdieniem un izjust nepatiku pret šo vērtīgo produktu. Pat daudzi pieaugušie, baidoties aizrīties ar zivs asaku, ne reizi dzīvē nav ēduši zivi. Iemāciet bērnu vienmēr pārbaudīt zivi, kuru tam pasniedz, un atrast asakas.

Zivs jāsagriež pareizi

Vārīšanai izmanto veselu zivi un zivs gabalus ar asakām vai bez, ar ādu vai bez ādas. Zivi gabalos jāgriež šķērsām gaļas šķiedrām, pie tam, nazis jātur taisnā leņķī pret zivi. Katram gabaliņam ādu iegriež 2 – 3 vietās, lai termiskās apstrādes laikā zivs nemainītu savu formu.

Kā sagatavot zivi steikam

Cepšanai izmanto veselu zivi, zivs gabalus, steika gabalus, gabalus ar vai bez asakām, ar ādu vai bez ādas. Steika gabalus griež, turot nazi taisnā leņķī pret zivi, fileju ar sānu asakām vai bez asakām griež, turot nazi 30 grādu leņķī pret zivi, rezultātā iegūstot platus plakanus gabalus.

Panēšanas knifiņi

Lai cepšanas laikā zivs nezaudētu daudz sulas un vērtīgās barības vielas un, lai iegūtu kraukšķīgu garoziņu, zivi panē. Respektīvi, zivi apviļā miltos, rīvmaizē, sezama sēkliņās vai olā, vai kādā citā panējumā pēc jūsu izvēles, un atkarībā no tālākā gatavošanas procesa.

Receptes

  • Cepeškrāsnī cepta zivs ar siera micīti

Sastāvdaļas: 500 g zivs filejas (tilapija, pangasija, asaris), 50 g cieta siera, 2 ēdamkarotes krējuma, 1/4 citrona, sāls un pipari.

Pagatavošana.

Citronu nomazgā un uz smalkas rīves norīvē miziņu. Sieru sarīvē uz rupjas rīves.

Atlaidinātu zivi pārkaisa ar sāli un pipariem no abām pusēm, liek ietaukotā cepamajā traukā.

Pārkaisa ar sarīvēto citrona miziņu un nedaudz uzspiež citrona sulu.

Pārsmērē virspusi ar skābo krējumu. Pārkaisa ar rīvēto sieru.

Cep 180 grādus karstā cepeškrāsnī 20–25 minūtes.

  • Apburtā līdaka

Sastāvdaļas: līdaka,apmēram  2-3 kg, neliela galviņa puķkāposta, 3 sarkanās paprikas, 3 dzeltenās paprikas, 3 lieli burkāni, 3 lieli sīpoli, 2 puravi, neliela “ābolu” selerijas sakne, 200 gr sarīvēts siers, paciņa sviesta, dilles, pētersīļi, selerjas apmēram 200 gr, pipari, sāls un citas garšvielas pēc gaumes izjūtas.

Pagatavošana

Līdakai atdala galvu, spuras, asti( var vārīt zupiņu) un nogriež fileju, apkaisa ar sāli, pipariem un citām sausajām garšvielām.

Cepamā traukā ieklāj folija papīru, uzloka maliņas uz augšu. Uz folijas liek kārtām kubiņos sagrieztus dārzeņus un zaļumus, kā arī nelielus sviesta gabaliņus. Virsū dārzeņiem liek  vienu filejas pusi un atkal visu pārklāj ar dārzeņiem, papildus kā pēdējo uzberot virsū daļu no  rīvētā siera. Tad atkal liek virsū otru filejas daļu un sakapātos dārzeņus, kā arī visu atlikušo sviestu un rīvēto sieru.

Kad ir smuki izveidots šāds kārtojums, to cieši ietin folija papīrā un liek 180-200 grādu sakarsētā cepeškrāsnī apmēram uz 40. minūtēm. Labi garšo kopā ar zaļo lapu salātiem, alus grauzdiņiem  alu.

Kā iekārtot kaķim interesantu dzīvokli?

Kā iekārtot kaķim interesantu dzīvokli?

Kaķi ir tie mājdzīvnieki, kas bieži vien visu dzīvi pavada iekštelpās, nedodoties pastaigās un baidoties no ārpasaulē notiekošā. Lai uzlabotu sava mīluļa veselību, padarītu viņa ikdienu interesantāku, ir dažādi ieteikumi, kā papildināt un uzlabot savu mājokli. Šajā rakstā uzzināsiet, kā vizuāli izdaiļot savu dzīvokli, lai tas kļūtu tīkamāks gan cilvēkam, gan kaķim.

Lai gan kaķis zināms, kā vientuļnieks, arī viņam patīk kompānija. Varbūt šis mājdzīvnieks nenes zobos čības un nelec virsū ik reizi, kad saimnieks ienāk pa durvīm, bet tas nenozīmē, ka mincis mazāk priecājas par cilvēka atgriešanos mājās.

Ģimenē, kurā dzīvo kaķis, ar viņu noteikti ir jāspēlējas, vakarā jāpievērš uzmanība un jāsamīļo, ja pat kaķis nav pirmais, kas ielec saimniekam klēpī. Cilvēki ir dažādi, tāpat arī kaķi, tomēr siltums un mīlestība nepieciešama katrai laimīgai dzīvai būtnei.

Tā var būt vienkārša mīļošana, skatoties vakara ziņas vai aprunāšanās, gatavojot vakariņas pārējiem mājas iemītniekiem. Kaķis priecāsies par jebkādu uzmanību.

Iekārto dažādus kāpšļus un plauktiņus

Kaķiem, kas dzīvo iekštelpās nepieciešamas kustības, kas uzlabos gan veselību, gan izklaidēs dzīvnieku. Pat, ja ir iegādā kaķu māja vai arī, ja tādai dzīvoklī nav vietas, var atrast citu risinājumu, kā mazu telpu padarīt dzīvniekam saistošu un interesantu.

Ja bail, ka kaķis, esot mājās viens, var apgāzt skaistas ziedu vāzes, izjaukt kompozīcijas, vai savandīt skaistumkopšanas galdiņu, ieteicams pielikt plauktus, kuri speciāli paredzēti mīlulim. Ja kaķim būs, kur uzlēkt, kāpelēt un sevi izklaidēt, kamēr saimnieks visu dienu strādā, kaķis būs priecīgāks un kustīgāks.

Šādi dzīvniekam attīstīsies muskulatūra, viņš būs kustīgs, kā arī samazināsies aptaukošanās risks.

Iekārto īpašu vietiņu uz palodzes

Tā kā mīlulim nav īpaši daudz nodarbju, ar ko sevi izklaidēt, kamēr saimnieks no deviņiem līdz pieciem strādā, pavisam vienkāršs veids, kā ”izkrāsot” kaķa ikdienu, ir iekārtot viņam īpašu skatu vietiņu uz palodzes.

Minkas ir ziņkārīgi un viņiem patīk būt lietas kursā par visu notiekošo. Pat, ja kaķis nekad nav bijis ārā, baidās doties pastaigā vai viņam vienkārši tas nepatīk, nenozīmē, ka nepastāv interese par ārpasaulē notiekošo.

Dzīvokļos dzīvojoša kaķa, kurš nevar iziet pagalmā paspēlēties, saimniekam ieteicams savam mīlulim iekārtot uz palodzes vietu, kur ziņkārīgajam junkuram novērot citu ikdienas gaitas.

Ja palodzes ir šauras – kaķim tur īsti nav vietiņas, var padomāt par kādu plauktu, kas būtu netālu no loga, uz kura uzlecot, ziņkārīgais dzīvnieks varētu pārredzēt pagalmu. Šo noteikti novērtēs ikviens dzīvokļa runcis.

Ieteikums saimniekam: ja aiz loga nekas īpaši interesants nemēdz notikt, aiz loga vai pagalmā var ierīkot putnu barotavu, kas palīdzēs spārnotajiem pilsētas iedzīvotājiem, kā arī ikdienā priecēs kaķēnu, kurš varēs vērot citu dzīvo radību ikdienas gaitas.

Iekārto neierastu gultasvietu

Grozi, atvērtas atvilktnes, kartona kastes, skapji, plaukti, kur tik kaķis nemēdz ielīst un doties diendusā. Neviens nav teicis, ka dzīvniekam jābūt tikai vienai gultiņai, īpaši kaķim, kas ne vienmēr padodas saimnieka nodomiem un guļ tikai tam paredzētā vietā. Mincim pieder viss dzīvoklis, viņš ir tā saimnieks, tādēļ var gulēt gan cilvēka mīļākajā atpūtas krēslā, gan uz dīvāna malas vai galda.

Mincis noteikti novērtēs, ja saimnieks būs izveidojis dažādas gultas vietiņas, kurās dienas laikā atpūsties. Arī pirmajai un vienīgajai gultai nav jābūt veikalā pirktam speciālam kaķu spilventiņam.

Izdaiļojot savu istabu, saimnieks var mājīgi iekārtot vecu čemodānu, bēniņos atrastu ābolu grozu vai citu objektu, kas varētu kalpot par neikdienišķu kaķa gultiņu.

Bieži vien pats junkurs izvēlas vietu, kur viņam vislabāk patīk gulēt, tāpēc, ja virtuvē stāv gultiņa, bet kaķis vienmēr mēdz ielīst skapja apakšējā plauktiņā, varbūt jāapsver ideja tur ierīkot interesantu guļvietu.

Atbrīvo māju no kaķim toksiskiem augiem

Kaķa īpašniekam jāzina, kādi telpaugi un ziedi runcim var nepatikt vai kaitēt viņa veselībai. Kaķim bieži vien patīk daudzus no augiem arī pagaršot, bet ne visus drīkst. Piemēram, alveja, vairākums liliju, papardes un efejas mājās, kurās dzīvo kaķis, nebūtu ieteicams audzēt.

Ir daudz un dažādi augi, kas izdaiļo mājokli un patīk kā kaķim, tā saimniekam, piemēram, gumijkoks, nefrolēpe un, protams, kaķumētra. Šiem dzīvniekiem patīk arī dažādas palmas, kas rada džungļu sajūtu.

Ierīko mājiņu dārzā

Ja kaķis ikdienā mitinās dzīvoklī un nelabprāt dodas pastaigās, ja saimniekam ir dārzs vai dārza māja laukos, viens veids, kā kaķim nodrošināt svaigu gaisu tam piemērotākā veidā, ir uzcelt āra mājiņu.

Šādu mājiņu ir viegli uzbūvēt, process neprasa daudz līdzekļu un laika. Tajā var ierīkot gultiņu, tualeti, kāpšļus, uz kuriem pakāpjoties, kaķis var pārredzēt plašāku apkārtni.

Māja ir noslēgta, līdz ar to kaķis nevar izmukt, viņam neviens nevar uzbrukt, bet dzīvnieks atrodas svaigā gaisā, viņam ir interesanti, jo pāri lido putni, kaimiņu sētā rej suns un gar žoga malu ložņā kaimiņu runči.

Nopērc īpašu ūdens trauciņu

Lai gan visiem zināms, ka ūdens noteikti nav kaķa stihija, tas, ka daudziem nepatīk peldēt, nenozīmē, ka dažādas ūdens strūklaku un trauciņu konstrukcijas nerada tiem prieku un neizklaidē dzīvnieku.

Protams, dekoratīvu strūklaku reti kurš savā mājoklī var vai vēlas ierīkot, bet veikalos nopērkami dažādi neikdienišķi ūdens trauki, kurus viegli iespējams pārvietot, tajos dažādos variantos tek ūdens un tie pilda arī visvienkāršāko ūdens trauka funkciju.

Šāda praktiska rotaļlieta noteikti izklaidēs kaķēnu, gādās par to, lai viņam vienmēr būtu nepieciešamais ūdens un neprasīs no saimnieka pārlieku lielus izdevumus vai remontdarbus, jo trauciņi ir pārvietojami.

Ierīko nagu asināmo interjera dizaina elementu

Visi kaķu saimnieki bezgala mīl savus mīluļus, tomēr nejaukā, bet neizbēgami nepieciešamā nagu asināšana dažu labu var novest līdz izmisumam. Saskrāpētas ir galda, krēslu kājas un sabojāts arī ādas dīvāns.

Veikalos, protams, nopērkami dažādi gan atsevišķi, gan kopā ar mājiņām un kāpšļiem ierīkoti nagu asināmie statīvi, tomēr ne katram mīlulim tie patīk. Ja kaķis ignorē veikala rotaļlietas un turpina atstāt skrāpējumus uz galda kājām, iespējams ierīkot citus dabīgo materiālu nagu asināmos.

Varbūt kāds dekoratīvs bluķis, uz kura novietot puķi, nebēdnim var kalpot arī kā nagu asināmais. Vēl šādi var izmantot jūrmalā atrastu lielāku zaru, kura galos sakārti dekori, bet stumbrs izmantojams asajiem nadziņiem.

Šādi un līdzīgi nagu asināšanas dekori no dabīga materiāla izdaiļos mājokli un, iespējams, patiks kaķiem, kuri labprātāk asina nagus pret dabīgu materiālu, piemēram, koku.

Izveido noslēgtu kaķu kasti

Ne saimniekam, ne ciemiņiem nav patīkami, ja mājā, kurā dzīvo runcis, kaut kur istabas vai tualetes stūrī stāv kaķa kaste, īpaši tad, ja ik dienas tā netiek iztīrīta. Kuram gan ir laiks katru dienu to darīt. Bet kā cīnīties ar netīkamo aromātu, skatu un padarīt savu mājokli tīrāku, izpatīkot arī kaķim?

Veikalos nopērkami dažādas kaķu kastes, kas veidotas kā mājiņas, bet arī tajās, kad kaķis kašņājas pa smiltiņām, tās tiek izspārdītas ārpus tualetes.

Ja izmēģinātas slēgtās kaķu kastītes, bet tik un tā problēma nav atrisināta, ja dzīvokļa interjers to atļauj, kaķa kastīti var iekārtot kādā apakšējā skapītī.

Ja tualetē ir šāds skapītis, kurā nekas cits netiek glabāts, tur var ielikt kaķa kastīti, izgriezt kaķim paredzētu ieeju, ja ir prasmes, uztaisīt pat aizveramas durtiņas, kas aizturētu nepatīkamo aromātu, tādējādi kaķim ir sava nepieciešamā vientulība, bet saimnieks un ciemiņš neredz neko lieku.

Nesmēķē!

Tavam mājoklim jākļūst par nesmēķētāju zonu, jo tas ir vitāli svarīgi gan tavai, gan tava kaķa veselībai. Pētījumi pierādījuši, ka piesmēķētā telpā kaķis jūtas kā kanārijputniņš ogļraktuvēs. Ja viņam piemetīsies ļaundabīgs audzējs, tas tikai pierādīs, ka tu un tavs mīlulis mītat veselībai nelabvēlīgā vidē. Cigarešu dūmi ir īsti slepkavas, tie satur aptuveni 3000 kaitīgu vielu, kas var kļūt par vēža izraisītāju. Esi uzmanīgs, negandē veselību ne sev, ne pārējiem ģimenes locekļiem, tostarp arī mājdzīvniekiem.

Pārbaudi logu un palodzes

Pārliecinies, ka logu stikli nav ieplaisājuši, ap rāmjiem nekur nav manāmas ierūsējušas naglas, skrūves vai citi asumi, arī eņģes ir kārtībā un nav atlīmējies logu blīvējums. Ja tavs kaķis mēdz sēdēt pie loga un to izmanto, lai tiktu uz pagalmu, tad stikla šķembas un dažādi asumi var viņu viegli savainot. Turklāt kaķēni 2–3 mēnešu vecumā tāpat kā mazi bērni mēdz nogaršot visu, kas pagadās viņu ceļā, tāpēc atlīmējies logu blīvējuma materiāls viņiem var būt īpaši kaitīgs.

Iekārto kaķim solāriju.

Saules gaisma un siltums kaķi gan sasilda, gan nomierina. Protams, tas nenozīmē, ka tev vasaras svelmē jāatstāj kaķis uz sakarsētās terases. Parūpējies, lai kaķim un arī tev dzīvoklī būtu iekārtota kāda saulaina vietiņa, kur jūs abi varētu atpūsties. Tu pat nenojaut, cik ļoti kaķim patīk gozēties saulītē! Ja dzīvoklis ir ēnains un saule tajā iespīd reti, parūpējies, lai kaut kas aizstātu tās radīto siltumu. Kaķis var sildīties pie norobežota kamīna, centrālapkures radiatoriem vai uz kaķu tik iecienītā siltā krāsns mūrīša.

Nelieto ķimikālijas pret insektiem

Neiegādājies un nelieto dažādus pretinsektu līdzekļus, ja neesi pārliecināts, ka to sastāvdaļas nav kaitīgas mājdzīvniekiem. Daži pretinsektu līdzekļi satur ļoti bīstamas vielas, kuras nemanot var absorbēties gan mūsu, gan dzīvnieku organismā un krāties gadiem ilgi, līdz izraisa nopietnu saslimšanu. Ja vēlies atbrīvoties no insektiem, vislabāk izmantot žāvētas tabakas lapas, borskābi, dažādas eļļas, kas iegūtas no dabiskiem materiāliem, piemēram, neļķu eļļa.

Priekšmeti, ko labāk kaķim nenogaršot

Birstošs apmetums, atlīmējušās sienas tapetes, nolupusi grīdas krāsa – kaķis to visu var censties pagaršot, jo reizēm viņi mēdz pastrādāt patiesi neiedomājamas lietas. Daži kaķi mēģina ar zobiem paskrubināt arī elektrības vadus un kabeļus. Ja kaķis vēl ir arī hronisks vilnas zelētājs, tev jābūt divkārši uzmanīgam, jo, apēdot kaut vai tapetes driskas, tam var rasties nopietni veselības traucējumi.

Izvairies lietot gaisa atsvaidzinātājus

Gaisa atsvaidzinātāji tavā mājoklī var radīt patīkamu aromātu, taču kaķim tas var nepatikt. Dzīvnieks var sāk šķaudīt un klepot, viņam var tecēt deguns un pat rasties pirmās astmas pazīmes. Kaķi ir ļoti jutīgi pret smaržām. Tās var izraisīt gan elpošanas ceļu saslimšanas, gan dažādas alerģijas. Ja tomēr vēlies aromatizēt telpās gaisu, izmanto apelsīnu miziņas, žāvētus ziedus, sandalkoku u. tml. dabiskus un nekaitīgus materiālus.

Ierīko kaķim draudzīgas durvis.

Ar tādām saprotam durvis, kuras projektētas tā, lai kaķis pa tām varētu viegli ienākt un iziet. Smagas durvis, kas viegli mēdz aizcirsties, dzīvnieku var savainot. Konsultējies ar arhitektiem vai galdniekiem, kādas durvis būtu mājdzīvniekiem piemērotākas. Mūsdienās taču ir tik dažādi risinājumi durvju vērtnēm, eņģēm un citām to sastāvdaļām.

Neaizmirsti uzkopt mājokli

Tīrot māju, kurā mīt kaķis, neaizmirsti izmantot putekļsūcēju. It kā pašsaprotama lieta, taču atceries par telpu uzkopšanas regularitāti. Tas patiešām ir apbrīnojami, cik ātri tajās uzrodas netīrumi un putekļi.