Kāpēc ir vērts spēlēt galda spēles kopā ar bērnu?

Kāpēc ir vērts spēlēt galda spēles kopā ar bērnu?

Galda spēles jau sen nav tikai metamais kauliņš un spēļu figūriņas virzīšana uz priekšu. Tās kļuvušas sarežģītākas, liek vairāk domāt un bieži vien dod arī daudz lielāku jautrību. Pēdējos gados galda spēļu kultūra attīstījusies arī Latvijā, jo arī pie mums arvien vairāk cilvēku vakarus pavada, spēlējot galda spēles. Kāpēc vispār galda spēles ir ieteicamas un no kāda vecuma var sākt tās mācīt bērnam – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Galda spēle kā socializēšanās, izklaides un prāta asināšanas līdzeklis izmantota vēl ilgi pirms tika radīts pats galds. 5000 gadu senos apbedījumos Turcijas dienvidaustrumos atrasti apgleznoti vienādas formas akmentiņi varētu būt senākās spēles figūriņas, un kauliņu mešana nav bijusi sveša ne Mezopotāmijā, ne Senajā Romā, tā pieminēta kā hinduisma vēdās, tā Bībelē, atainota antīkās freskās un mozaīkās. Galda spēļu kultūra pasaulē ir teju universāla.

Lietderīgi

Modernie vecāki zina, ka kvalitatīvi pavadīts laiks ar bērniem ir dārgākais un labākais, ko vecāks var dot savām atvasēm. Nevis arvien jaunas mantas, rotaļlietas un atrakciju daudzums, bet tieši pieaugušo iesaiste bērnu dzīvē, savstarpējā komunikācija un ieklausīšanās. Nevis atdot kādam citam nodarboties ar tavu bērnu, bet pašam būt kopā.  Ir laiks tik ļoti nepieciešamajām brīvajām rotaļām, kur vecāki praktiski neiesaistās un ļauj vaļu bērna fantāzijai, un ir laiks, kad bērniem ir nepieciešams nepastarpināts laiks ar vecākiem.

Kā lielisks līdzeklis šim laika pavadīšanas veidam ir galda spēle: tā pieprasa savstarpēju komunikāciju un sadarbību. Tā ne tikai satuvina emocionāli spēlētājus, tā arī attīsta tik svarīgās komunikācijas spējas, māca noteikumu ievērošanu, pacietību, nemaz nerunājot par motorikas un kognitīvo spēju attīstību mazajiem. Visredzamākā prasme, ko bērniem attīsta galda spēles, ir domāšana. Un vēl spēle māca dalīties, zaudēt, sadarboties ar citiem spēlētājiem, pakļauties noteikumiem. Svarīgu dzīves prasmi – prast pārdzīvot zaudējumu, vislabāk sākumā iepazīt pie spēļu galda ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem, lai pēc tam reālajā dzīvē nebūtu tik sāpīgi.

Ideāli, ja spēlē ir līdzsvarots gan veiksmes, gan stratēģijas faktors. Tas nozīmē, ka vajadzēs iesaistīt gan savu aktīvo domāšanu, gan paļauties uz veiksmi, kas padarīs spēli pieejamāku dažādai auditorijai. Tas dod iespēju uzvarēt gan iesācējiem, kuri vēl nav noslīpējuši savas stratēģiskās prasmes šajā spēlē, gan padarīs spēli interesantu nākamajās spēlēšanas reizēs tieši dažādi pielietotās stratēģijas dēļ.

Aizraujoši

Kopīga laika pavadīšana, prieks, un turklāt konkrētu prasmju attīstība – lūk, kāpēc galda spēles ir laba izvēle. Un spēļu vērtība ir tieši šajā nesaraujamajā kopābūšanā. Vecākie – omītes un opīši, tēti, mammas – te spēlē kā līdzīgs ar līdzīgu ar bērnu, jo ir tik daudz spēļu, kas ir paredzētas vecumā no trīs līdz 99 gadiem, un ir interesantas visiem. Un pieaugušie gūst ne mazāk prieka, kā bērni.

Sākt spēlēt galda spēles gandrīz nekad nav par agru. Ja jūsu bērns vēl neuztver noteikumus, jūs viņam varat atrast kādu darbību spēlē, ko viņš noteikti varēs darīt atbilstoši savām spējām (ar noteikumu, ka jūs spēlējat ne tikai bērnu galda spēles). Sākumā varbūt mest metamo kauliņu, izdarīt kādas manipulācijas ar kauliņiem utml. Dodiet iespēju līdzdarboties un esiet pacietīgi – ar laiku bērna iesaiste kļūs arvien mērķtiecīgāka un apzinātāka. Noteikti piedāvājiet arī viņa vecumam atbilstošas spēles, kur viņš jau var būt situācijas noteicējs. Tas notiek pārsteidzoši agri, kad viņš jau sāks jūs uzvarēt. It sevišķi tas attiecas uz spēlēm, kas vērstas uz ātrumu un uzmanības trenēšanu.

Reizēm ir kāda spēle, kura bērnam jau interesē (viņš pamanījis, ka, piemēram, lielākie bērni spēlē vai tā atrodas spēļu plauktā), kura viņam vēl ir par sarežģītu. Neatsakiet to izmēģināt. Noteikumus var pamainīt vai vienkāršot, lai tā būtu jau piemērota mazajam spēlētājam. Atcerieties, ka, spēlējot galda spēles ar saviem bērniem, galvenais nav uzvara – ne jums, ne bērnam. Tas ir kopīgs pārdzīvojums un piedzīvojums. Lai veicinātu šo kopības sajūtu var sākt pat ar kooperatīvajām spēlēm, kur uzvarētāji mēs varam būt visi vai kopā zaudēt pašai spēlei.

Bērniem ir tendence ieciklēties uz vienām un tām pašām spēlēm (tāpat grāmatām, multfilmām utt.). Ļaujiet viņam izspēlēties – tas ļauj justies droši un pārliecināti par sevi, bet uzņemieties arī atbildību iemācīt kaut ko jaunu. Un atkal – ar pacietību un ieinteresētību – kopā. Nepērciet spēles tikai “brenda” dēļ – jo tur ir kādi populāri “multeņu” varoņi vai tā ir redzēta TV reklāmās. Painteresējieties, kas īsti jādara konkrētajā spēlē. Vai tas varētu būt patiešām interesanti un atbilstoši spējām attiecīgajā vecuma posmā.  Jūs taču vislabāk arī pazīstat savu bērnu – vai viņam patīk darboties ātrāk vai apdomīgāk. Vai patīk kaut ko būvēt, zīmēt vai izdomāt “stāstus”. Ja pats vēl neesat nekāds lielais spēļu entuziasts – pakonsultējieties ar citiem pieredzējušākiem spēlējošiem vecākiem, pameklējiet aprakstus un atsauksmes internetā, galu galā galda spēļu pārdevēji parasti zina, ko tirgo, un noteikti neskoposies ar pieredzi un ieteikumiem.

Pēc noteikumiem

Spēļu noteikumi attiecas uz diviem līdz vairākiem spēlētājiem. Par kaut ko līdzīgu var uzskatīt arī mīklas, kas ir cieši blakus galda spēlēm. Starp tām nav stingras robežas, jo pastāv spēles, uz kura iepakojumiem rakstīts: “No viena līdz pieciem spēlētājiem”, un mīklas ar tādu pašu spēlētāju skaitu. Gribi – spēlē viens, gribi – kolektīvā!

Galda spēle ir taustāma lieta, kas ir ne mazsvarīgi bērna attīstībai. Mūsdienās spēles izgatavo no dažādiem materiāliem, kas sniedz sajūtu dažādību: no kartona, metāla, plastikas, koka, akmens, stikla, auduma. Daudzu spēļu burvība slēpjas tajā, ka tām ir iespējams mainīt sarežģītības līmeni: no trīsgadniekam saprotama līmeņa līdz par sarežģītam, kas piemērots pieaugušajiem.

Kādas prasmes attīsta galda spēles:

  • Prasmi dalīties;
  • Prasmi zaudēt;
  • Prasmi sadarboties ar citiem spēlētajiem;
  • Prasmi pakļauties noteikumiem;
  • Prasmi pārdzīvot zaudējumu;
  • Loģisko domāšanu;
  • Attīsta sīko motoriku;
  • Vizuālo uztveri;
  • Vērību.

Kādas mēdz būt galda spēles

  • Loģiskās un telpiskās domāšanas attīstībai

Šādas spēles māca salīdzināt un pretstatīt, atrast līdzības un atšķirības starp dažādiem priekšmetiem un jēdzieniem. Tāpat tās veicina spēku paredzēt turpmāko notikumu attīstību un izdarīt secinājumus.

  • Vērības attīstībai

Uzmanība, atjautība, prasme salīdzināt un klasificēt. Un to visu jādara ātri! Ideāls mācību simulators atjautības attīstībai.

  • Skaitīšanas un vienkāršu matemātisku darbību apgūšanai

Dažādas kartīšu spēles ir populārs intelektuālo un azartisko spēļu variants. Ar to palīdzību var ne tikai iemācīties skaitīt galvā, bet uztrenēt to darīt ātri un ar prieku. Rezultātā – iemīlēsi daudz aizraujošāku un skaistāku spēli – matemātikas zinātni.

  • Iztēles veicināšanai

Jāsaliek vārds? Jāsacer stāsts? Jāparāda priekšmets, kas attēlots kartītē, nenosaucot to? Viegli! Bet vēl – iemācīties ļauties savai iztēlei un ar tās palīdzību radīt pašam savu pasauli. Un, protams, attīstīt emocionālo intelektu – lūk, kam radītas šīs interesantās spēles.

  • Motorikas attīstībai

Jo labāk bērns pārvalda roku pirkstiņus, jo labāk viņš runā un mācās. Taču sīkās motorikas attīstīšana ir svarīga ne tikai bērniem, bet arī ciņu vecākiem, un arī omītēm un opīšiem. Tādēļ spēles, kas prasa precīzas kustības, tiek rekomendētas visiem.

Iesaistīties ar prieku

Vecākiem pašiem ir interesanti iesaistīties daudzās bērnu galda spēlēs, un tas ir ļoti svarīgi – darīt to ar prieku, nevis pienākuma pēc.  Bērni ļoti labi jūt un redz, kur vecāki pietēlo un izliekas. Visticamāk, ka bērnam patiks tieši tā spēle, kurā, spēlējot kopā ar vecākiem, visi piedzīvos patiesas, pozitīvas emocijas. Padariet šo kopā būšanas laiku patīkamu visiem. Esiet vienoti spēļu izvēlē un, iespējams, tā kļūs par jūsu ģimenes jaukāko kopīgo hobiju. Kas gan vairāk vieno cilvēkus, ja ne kopīgs hobijs?!


Lai jauka diena!