Kā ieklāt dēļu grīdu?

Kā ieklāt dēļu grīdu?

Ir tik patīkami no rīta basām kājām izkāpt no gultas un sajust īstu koka grīdas pieskārienu. Bieži vien mājokļa remontam izvēlamies sintētiskus materiālus, vairāk domājot par dizainu un kopšanas ērtībām. Tomēr dēļu grīda ir videi un mums, cilvēkiem, draudzīgākais risinājums, lai arī ne tas lētākais. Šajā rakstā uzzināsiet, kā ieklāt kvalitatīvu dēļu grīdu un kādi aspekti būtu jāņem vērā.

Senas un pamatīgas tradīcijas

Masīva koka grīdas mūsu klimatiskajos apstākļos ir viens no vecākajiem grīdas segumiem, kas plašāk parādījās reizē ar metāla instrumentiem. Par senākajām grīdām, kas saglabājušās Kurzemes pusē, kalpoja uz pusēm pārzāģēti ozola baļķi, kurus ar apaļo pusi uz leju guldīja smiltīs. Tādas pusbaļķu grīdas patiesi kalpoja ļoti ilgi.

Vecajās muižnieku mājās par grīdām jau kalpoja spundēti 70 mm biezi ozola dēļi, savukārt jaunākās konstrukcijās izmantoja 40 mm biezus skujkoka dēļus ar pilnu spundi. Pilna spunde nozīmē, ka dēļa vienā pusē visā garumā ir tapa, bet otrā pusē pa vidu – attiecīgi ligzda. Šādā savienojumā dēļi nevar izvirzīties no kopējās plaknes. Grīdu klājot, dēļus ar speciāliem ķīļiem cieši sadzen kopā.

Saskaņā ar amatnieku tradīcijām grīdas dēļus ēkā ilgāku laiku noturēja un tikai tad nagloja pie grīdas. Svarīgi ievērot arī gadalaiku. Ja grīdu pienaglo vasaras karstumā, dēļi ir ļoti sausi, bet rudenī tie uzbriest platumā, un grīda var uzmest kūkumu. Savukārt grīdu klājot laikā, kad gaisa mitrums ir vislielākais, vasaras svelmē dēļi žūstot saraujas un grīdā parādās prāvas spraugas.

Malējos grīdas dēļus pieņemts nestiprināt cieši pie sienas, bet atstāt spraugas, kas noder gan koka staigāšanai briestot un rūkot, gan pagrīdes ventilācijai. Īpaši svarīgi tas ir pirmajā stāvā, kur apakšā atrodas pagrīde, kuras ventilācija novērš grīdas bojāšanos. Namu pirmajā stāvā grīdlīstēm agrāk pat veidoja speciālus iegriezumus, kas šo ventilāciju nodrošināja. Nelieli caurauguši zari dēļos bija pieļaujami, tomēr pamatā uzskatāmi par materiāla defektu. Tie ir cietāki par pārējo koksni un ar laiku veido uz grīdas nelielu reljefu.

Dēļus pēc ieklāšanas ēvelēja. Grīdas biezums atļāva to izlīdzināt arī pēc kāda laika, kad dēļi bija vietām izdiluši. Grīdas spraugas piešpaktelēja ar špakteļķiti, kuras sastāvā bija krīts, galdnieku līme un pernica. Lai ķite būtu elastīgāka, tai pievienoja koka putekļus. Šāda masa saglabāja zināmu elastību. Tradicionāli grīdas krāsoja ar eļļas krāsu. Kad tā padila, grīdu krāsoja no jauna. Tāpēc vecās mājās krāsojumu var redzēt kārtu kārtām. Ja dēļi izdila, grīdu pārēvelēja un krāsoja par jaunu.

No priedes līdz osim

Koka grīda joprojām ir vērtība, tādēļ ļaudis, ja vien var atļauties, joprojām labprāt izvēlas Latvijā gatavotus masīvkoka grīdas dēļus – tātad nelīmētus, dažāda garuma, biezuma un platuma grīdas dēļus. Līmētus no vairākām kārtām sauc par parketa dēļiem, kam cēlkoks veido tikai 4 mm virsējo kārtu. Ozola vai oša grīdas dēļu segums ir populārs izturības un izskata dēļ, bet šāds segums izmaksā daudz dārgāk, savukārt priedes un egles grīdu pievilcīgu dara ekonomiskā cena. Ne velti priedes dēļi ir vispopulārākie, turklāt pietiekami izturīgi un blīvi, neplaisā un netrūd, jo koksnē ir daudz sveķu kanālu. Vienīgais trūkums ir priedes dēļu nosliece uz zilēšanu. Nedaudz gaišāka ir egles koksne. Arī izturības ziņā tā nav sliktāka par priedi, tomēr egles koksnē nav tik daudz sveķu un tai piemīt lielāks zarainums nekā priedei. Dažās Eiropas valstīs egle ir populārāka par priedi. Skujkoku dēļi ir mīkstāki nekā cēlkoku, tāpēc dāmu kurpju papēdīši tajā noteikti veidos iespiedumus. Ozola un oša dēļi ir diezgan līdzīgi, parasti ozola dēļi ir tumšāki par oša dēļiem, un to nedaudz skābenais aromāts norāda uz miecvielu esamību.

Kvalitatīvi materiāli

Ja, izvēloties materiālu lāgām, tā kvalitātei nebija tik augstu kritēriju, tad attiecībā uz grīdas dēļiem situācija ir cita. Ja vien dēļi netiks krāsoti ar necaurspīdīgu krāsu, vislabāk izvēlēties augstākās kvalitātes materiālu. Pērkot vislabāk aplūkot katru dēli, lai tam nebūtu defektu: plaisu, nošķeltu malu, lielu zaru vietu. Materiālam arī jābūt sausam – mitrums ne vairāk kā 12 procentu. Lietojot mitrākus dēļus, ar laiku tie izžūs un starp dēļiem parādīsies spraugas, tie var savērpties, un grīda vairs nebūs līdzena.

Standarta grīdas dēļu platums ir 92, biezums – 30 vai 35 milimetri. Protams, tirdzniecības vietās piedāvā arī cita platuma un biezuma grīdas dēļus. Cena – sākot no 9 eiro par kvadrātmetru. Iegādājoties grīdas dēļus, tie jāpērk ar aptuveni 15% rezervi nekā ir telpas tīrais laukums.

Vajadzīga tvaika izolācija

Ierīkojot grīdas privātmājā, visbiežāk dēļus stiprina tieši pie lāgām. Tomēr nedrīkst aizmirst par siltumizolāciju.

Virs tā sauktās melnās grīdas ieklāj tvaika izolācijas plēvi, tad siltumizolācijas materiālu, kuru arī pārklāj ar tvaika izolāciju. Tās atsevišķās loksnes savā starpā salīmē. Augšējais tvaika izolācijas slānis nepieciešams, lai putekļi un siltumizolācijas materiāla daļiņas ar laiku nenokļūtu telpā. Tikai pēc tam stiprina grīdas dēļus.

Ierīkojot siltinātu dēļu grīdu dzīvoklī, vislielākā problēma ir nolīmeņot lāgas, īpaši, ja grīda jāpaceļ par dažiem centimetriem virs betona. Šajā gadījumā bez apakšējās tvaika izolācijas kārtas var iztikt. Izņēmums būs pirmā stāva grīda, uz kuras labāk ieklāt arī apakšējo tvaika izolācijas kārtu. Augšējā – virs siltumizolācijas materiāla – nepieciešama visos gadījumos.

Ja ir stabils un līdzens betona pamats, pastāv iespēja ierīkot peldošu dēļu grīdu. Šajā gadījumā uz tīra gruntēta pamata ieklāj dažus milimetrus biezu putupolietilēna kārtu. Tad seko finieris un dēļu kārta. Starp kokmateriāliem un sienu jāpaliek 1–2 centimetrus lielām atstarpēm, kuras nosedz ar grīdlīstēm.

Labāk ar skrūvēm

Grīdas dēļus pie pamatnes stiprina ar naglām (80–120 mm) vai kokskrūvēm (70–100 mm). Pēdējās izmantot ir izdevīgāk, jo pastāv mazāks risks dēļus sabojāt, montāžas procesā nemākulīgi rīkojoties ar āmuru. Skrūves var būt ieskrūvētas gan 90 grādu leņķī attiecībā pret dēļiem, gan 45 grādu leņķī.

Pirmajā gadījumā skrūvju galvas iegremdē dēlī un pēc tam virsmu špaktelē. Otrajā gadījumā skrūves jau sākotnēji tiek paslēptas dēļa konstrukcijā un nav redzamas.

Ja nav iespējams iegādāties pilnīgi sausus grīdas dēļus, tos savieno savā starpā, taču pie lāgām stiprina tikai katru sesto septīto dēli. Pēc 6–8 mēnešiem dēļi būs izžuvuši, sarāvušies un starp tiem parādījušās spraugas. Piestiprinātos dēļus atbrīvo un piedzen tuvāk citu citam, likvidējot šķirbas. Sastiprināšanas procesā šoreiz pieskrūvē vai pienaglo visus dēļus. Iespējams, pēc sastiprināšanas grīda būs jāēvelē un jāslīpē. Žūšanas procesā dēļi var savērpties, un grīda nebūs tik līdzena, kā plānots, tomēr nevajadzētu izmantot nepietiekami izžāvētus dēļus, jo rezultāts nebūs kvalitatīvs.

Laka, eļļa vai krāsa

Kad slīpēšana pabeigta, grīdu pārklāj ar grunts laku. Izvēloties lakas, jāiegādājas viena ražotāja laku sistēma – tās katra nākamā kārta ir pieskaņota iepriekšējai. Grīdas lakošanai parasti nepieciešamas 2–4 lakojuma kārtas.

Pēc grunts lakas uzklāšanas un pilnīgas tās nožūšanas virsmu slīpē, lai novērstu koksnes šķiedru iespējamo pacelšanos. Visa grīda viegli jānoslīpē ar smalku smilšpapīru (120.–150. nr. graudainums) vai pulējamo disku. Tad uzklāj pamata sastāvu. Klājot vairākkārt, grīda jāslīpē pirms katras nākamās kārtas.

Lakošanas rezultātu lielākoties ietekmē telpas gaisa temperatūra – tai jābūt 15–25 grādi. Ja temperatūra ir augstāka, laka nožūs pārāk ātri, ja zemāka – žūs pārāk lēni. Lakas uzklāšanas laikā vēlams nepieļaut tiešu saules staru krišanu uz lakojamās virsmas, tāpat nedrīkst lakot caurvējā. Uz grīdas jālej nelieli lakas daudzumi un tā jāizlīdzina ar otu vai veltnīti vienmērīgiem, gariem triepieniem.

Vēl viens no grīdas apstrādes veidiem – eļļošana. Noslīpēti grīdas dēļi tiek piesūcināti ar speciālu eļļu. Vairumā gadījumu eļļa ir dabīgs un ekoloģiski tīrs produkts, tāpēc, piesūcināta ar eļļu, koka grīda tiek saglabāta dabīga un maksimāli dzīva. Tomēr šādas grīdas kopšana ir sarežģītāka, un tās virsma nav tik noturīga pret mehāniskiem bojājumiem, kā grīdu lakojot.

Protams paliek vēl viens grīdas apstrādes veids – krāsošana, taču tas apslēps koka dabīgo tekstūru.


Lai jauka diena!