Kā ieklāt dēļu grīdu?

Kā ieklāt dēļu grīdu?

Ir tik patīkami no rīta basām kājām izkāpt no gultas un sajust īstu koka grīdas pieskārienu. Bieži vien mājokļa remontam izvēlamies sintētiskus materiālus, vairāk domājot par dizainu un kopšanas ērtībām. Tomēr dēļu grīda ir videi un mums, cilvēkiem, draudzīgākais risinājums, lai arī ne tas lētākais. Šajā rakstā uzzināsiet, kā ieklāt kvalitatīvu dēļu grīdu un kādi aspekti būtu jāņem vērā.

Senas un pamatīgas tradīcijas

Masīva koka grīdas mūsu klimatiskajos apstākļos ir viens no vecākajiem grīdas segumiem, kas plašāk parādījās reizē ar metāla instrumentiem. Par senākajām grīdām, kas saglabājušās Kurzemes pusē, kalpoja uz pusēm pārzāģēti ozola baļķi, kurus ar apaļo pusi uz leju guldīja smiltīs. Tādas pusbaļķu grīdas patiesi kalpoja ļoti ilgi.

Vecajās muižnieku mājās par grīdām jau kalpoja spundēti 70 mm biezi ozola dēļi, savukārt jaunākās konstrukcijās izmantoja 40 mm biezus skujkoka dēļus ar pilnu spundi. Pilna spunde nozīmē, ka dēļa vienā pusē visā garumā ir tapa, bet otrā pusē pa vidu – attiecīgi ligzda. Šādā savienojumā dēļi nevar izvirzīties no kopējās plaknes. Grīdu klājot, dēļus ar speciāliem ķīļiem cieši sadzen kopā.

Saskaņā ar amatnieku tradīcijām grīdas dēļus ēkā ilgāku laiku noturēja un tikai tad nagloja pie grīdas. Svarīgi ievērot arī gadalaiku. Ja grīdu pienaglo vasaras karstumā, dēļi ir ļoti sausi, bet rudenī tie uzbriest platumā, un grīda var uzmest kūkumu. Savukārt grīdu klājot laikā, kad gaisa mitrums ir vislielākais, vasaras svelmē dēļi žūstot saraujas un grīdā parādās prāvas spraugas.

Malējos grīdas dēļus pieņemts nestiprināt cieši pie sienas, bet atstāt spraugas, kas noder gan koka staigāšanai briestot un rūkot, gan pagrīdes ventilācijai. Īpaši svarīgi tas ir pirmajā stāvā, kur apakšā atrodas pagrīde, kuras ventilācija novērš grīdas bojāšanos. Namu pirmajā stāvā grīdlīstēm agrāk pat veidoja speciālus iegriezumus, kas šo ventilāciju nodrošināja. Nelieli caurauguši zari dēļos bija pieļaujami, tomēr pamatā uzskatāmi par materiāla defektu. Tie ir cietāki par pārējo koksni un ar laiku veido uz grīdas nelielu reljefu.

Dēļus pēc ieklāšanas ēvelēja. Grīdas biezums atļāva to izlīdzināt arī pēc kāda laika, kad dēļi bija vietām izdiluši. Grīdas spraugas piešpaktelēja ar špakteļķiti, kuras sastāvā bija krīts, galdnieku līme un pernica. Lai ķite būtu elastīgāka, tai pievienoja koka putekļus. Šāda masa saglabāja zināmu elastību. Tradicionāli grīdas krāsoja ar eļļas krāsu. Kad tā padila, grīdu krāsoja no jauna. Tāpēc vecās mājās krāsojumu var redzēt kārtu kārtām. Ja dēļi izdila, grīdu pārēvelēja un krāsoja par jaunu.

No priedes līdz osim

Koka grīda joprojām ir vērtība, tādēļ ļaudis, ja vien var atļauties, joprojām labprāt izvēlas Latvijā gatavotus masīvkoka grīdas dēļus – tātad nelīmētus, dažāda garuma, biezuma un platuma grīdas dēļus. Līmētus no vairākām kārtām sauc par parketa dēļiem, kam cēlkoks veido tikai 4 mm virsējo kārtu. Ozola vai oša grīdas dēļu segums ir populārs izturības un izskata dēļ, bet šāds segums izmaksā daudz dārgāk, savukārt priedes un egles grīdu pievilcīgu dara ekonomiskā cena. Ne velti priedes dēļi ir vispopulārākie, turklāt pietiekami izturīgi un blīvi, neplaisā un netrūd, jo koksnē ir daudz sveķu kanālu. Vienīgais trūkums ir priedes dēļu nosliece uz zilēšanu. Nedaudz gaišāka ir egles koksne. Arī izturības ziņā tā nav sliktāka par priedi, tomēr egles koksnē nav tik daudz sveķu un tai piemīt lielāks zarainums nekā priedei. Dažās Eiropas valstīs egle ir populārāka par priedi. Skujkoku dēļi ir mīkstāki nekā cēlkoku, tāpēc dāmu kurpju papēdīši tajā noteikti veidos iespiedumus. Ozola un oša dēļi ir diezgan līdzīgi, parasti ozola dēļi ir tumšāki par oša dēļiem, un to nedaudz skābenais aromāts norāda uz miecvielu esamību.

Kvalitatīvi materiāli

Ja, izvēloties materiālu lāgām, tā kvalitātei nebija tik augstu kritēriju, tad attiecībā uz grīdas dēļiem situācija ir cita. Ja vien dēļi netiks krāsoti ar necaurspīdīgu krāsu, vislabāk izvēlēties augstākās kvalitātes materiālu. Pērkot vislabāk aplūkot katru dēli, lai tam nebūtu defektu: plaisu, nošķeltu malu, lielu zaru vietu. Materiālam arī jābūt sausam – mitrums ne vairāk kā 12 procentu. Lietojot mitrākus dēļus, ar laiku tie izžūs un starp dēļiem parādīsies spraugas, tie var savērpties, un grīda vairs nebūs līdzena.

Standarta grīdas dēļu platums ir 92, biezums – 30 vai 35 milimetri. Protams, tirdzniecības vietās piedāvā arī cita platuma un biezuma grīdas dēļus. Cena – sākot no 9 eiro par kvadrātmetru. Iegādājoties grīdas dēļus, tie jāpērk ar aptuveni 15% rezervi nekā ir telpas tīrais laukums.

Vajadzīga tvaika izolācija

Ierīkojot grīdas privātmājā, visbiežāk dēļus stiprina tieši pie lāgām. Tomēr nedrīkst aizmirst par siltumizolāciju.

Virs tā sauktās melnās grīdas ieklāj tvaika izolācijas plēvi, tad siltumizolācijas materiālu, kuru arī pārklāj ar tvaika izolāciju. Tās atsevišķās loksnes savā starpā salīmē. Augšējais tvaika izolācijas slānis nepieciešams, lai putekļi un siltumizolācijas materiāla daļiņas ar laiku nenokļūtu telpā. Tikai pēc tam stiprina grīdas dēļus.

Ierīkojot siltinātu dēļu grīdu dzīvoklī, vislielākā problēma ir nolīmeņot lāgas, īpaši, ja grīda jāpaceļ par dažiem centimetriem virs betona. Šajā gadījumā bez apakšējās tvaika izolācijas kārtas var iztikt. Izņēmums būs pirmā stāva grīda, uz kuras labāk ieklāt arī apakšējo tvaika izolācijas kārtu. Augšējā – virs siltumizolācijas materiāla – nepieciešama visos gadījumos.

Ja ir stabils un līdzens betona pamats, pastāv iespēja ierīkot peldošu dēļu grīdu. Šajā gadījumā uz tīra gruntēta pamata ieklāj dažus milimetrus biezu putupolietilēna kārtu. Tad seko finieris un dēļu kārta. Starp kokmateriāliem un sienu jāpaliek 1–2 centimetrus lielām atstarpēm, kuras nosedz ar grīdlīstēm.

Labāk ar skrūvēm

Grīdas dēļus pie pamatnes stiprina ar naglām (80–120 mm) vai kokskrūvēm (70–100 mm). Pēdējās izmantot ir izdevīgāk, jo pastāv mazāks risks dēļus sabojāt, montāžas procesā nemākulīgi rīkojoties ar āmuru. Skrūves var būt ieskrūvētas gan 90 grādu leņķī attiecībā pret dēļiem, gan 45 grādu leņķī.

Pirmajā gadījumā skrūvju galvas iegremdē dēlī un pēc tam virsmu špaktelē. Otrajā gadījumā skrūves jau sākotnēji tiek paslēptas dēļa konstrukcijā un nav redzamas.

Ja nav iespējams iegādāties pilnīgi sausus grīdas dēļus, tos savieno savā starpā, taču pie lāgām stiprina tikai katru sesto septīto dēli. Pēc 6–8 mēnešiem dēļi būs izžuvuši, sarāvušies un starp tiem parādījušās spraugas. Piestiprinātos dēļus atbrīvo un piedzen tuvāk citu citam, likvidējot šķirbas. Sastiprināšanas procesā šoreiz pieskrūvē vai pienaglo visus dēļus. Iespējams, pēc sastiprināšanas grīda būs jāēvelē un jāslīpē. Žūšanas procesā dēļi var savērpties, un grīda nebūs tik līdzena, kā plānots, tomēr nevajadzētu izmantot nepietiekami izžāvētus dēļus, jo rezultāts nebūs kvalitatīvs.

Laka, eļļa vai krāsa

Kad slīpēšana pabeigta, grīdu pārklāj ar grunts laku. Izvēloties lakas, jāiegādājas viena ražotāja laku sistēma – tās katra nākamā kārta ir pieskaņota iepriekšējai. Grīdas lakošanai parasti nepieciešamas 2–4 lakojuma kārtas.

Pēc grunts lakas uzklāšanas un pilnīgas tās nožūšanas virsmu slīpē, lai novērstu koksnes šķiedru iespējamo pacelšanos. Visa grīda viegli jānoslīpē ar smalku smilšpapīru (120.–150. nr. graudainums) vai pulējamo disku. Tad uzklāj pamata sastāvu. Klājot vairākkārt, grīda jāslīpē pirms katras nākamās kārtas.

Lakošanas rezultātu lielākoties ietekmē telpas gaisa temperatūra – tai jābūt 15–25 grādi. Ja temperatūra ir augstāka, laka nožūs pārāk ātri, ja zemāka – žūs pārāk lēni. Lakas uzklāšanas laikā vēlams nepieļaut tiešu saules staru krišanu uz lakojamās virsmas, tāpat nedrīkst lakot caurvējā. Uz grīdas jālej nelieli lakas daudzumi un tā jāizlīdzina ar otu vai veltnīti vienmērīgiem, gariem triepieniem.

Vēl viens no grīdas apstrādes veidiem – eļļošana. Noslīpēti grīdas dēļi tiek piesūcināti ar speciālu eļļu. Vairumā gadījumu eļļa ir dabīgs un ekoloģiski tīrs produkts, tāpēc, piesūcināta ar eļļu, koka grīda tiek saglabāta dabīga un maksimāli dzīva. Tomēr šādas grīdas kopšana ir sarežģītāka, un tās virsma nav tik noturīga pret mehāniskiem bojājumiem, kā grīdu lakojot.

Protams paliek vēl viens grīdas apstrādes veids – krāsošana, taču tas apslēps koka dabīgo tekstūru.

Kā izvēlēties piemērotu lampu?

Kā izvēlēties piemērotu lampu?

Griestu lampas viesistabai, virtuvei un visām pārējām telpām ir viens no galvenajiem elementiem, jo vienlaicīgi pilda vairākas funkcijas – gan nodrošina gaismu un atmosfēru, gan rūpējas par telpas kopējo dizaina ansambli. Kā izvēlēties piemērotāko lampu konkrētai istabai? Par to uzzināsiet šajā rakstā.

Nav vērts aizmirst, ka lampa ir ne tikai rotājums, tai ir jānodrošina pienācīgs apgaismojuma līmenis. Bez tam, no apgaismojuma kvalitātes ir atkarīgs ārējais interjera izskats un pat garastāvoklis. Slikti apgaismotās telpās vienmēr velk uz miegu, bet pārāk spilgta gaisma nogurdina.

Lampas jauda

Lampas jauda ir vienāda ar visu lampu jaudas summu. Ne uz visām lampām ir norādīta gaismas plūsma, jūs taču nesāksiet izskaitļot lampu jaudu pamatojoties uz istabas apjomu. Apskatīsim aptuvenas rekomendācijas. Piemēri norādīti kvēlspuldzēm. Ja jūs nolēmāt izmantot luminiscējošās lampas, tad pamatojieties uz ekvivalences jaudu, kas norādīta uz iepakojuma.

Vannas istabā pietiek ar 80 – 100V jaudīgu lampu.

Virtuvē vidēja izmēra 120 – 150 V.

Zālei vai viesistabā lampas jauda 150 – 300V.

Ja neesat pārliecināti, tad labāk ņemiet jaudu ar krājumu un uzstādīsiet slēdzi ar jaudas regulēšanu. Teiksim, televizora skatīšanai vai darbam ar datoru lampas jaudu var samazināt, bet lasīšanai gaismas vajag vairāk. Bērnistabā vienkārši nepieciešams slēdzis ar jaudas regulēšanu, tad lampu var izmantot arī kā nakts lampu.

Svarīgs aspekts – griestu augstums un telpas izmēri

Ja griesti ir visai zemi, labāk izvēlēties nelielas lampas, kas piekļaujas griestiem. Lustras telpās ar zemiem griestiem tās vizuāli padara vēl mazākas un saspiestākas, turklāt garākiem cilvēkiem lustra var traucēt arī fiziski. Un otrādi – ja griesti ir ļoti augsti un telpa liela, maza griestu lampa “pazudīs”. Ja izvēle krīt par labu lustrai, viens no ieteikumiem ir tās izmēru pielāgot telpai – optimālais lustras diametrs ir aptuveni piecas, sešas reizes mazāks par istabas platumu. Proti, ja istaba ir trīs metrus plata, tajā lieliski iederēsies lustra ar 50–60 centimetru diametru.

Savukārt, ja runājam par lampas ideālo augstumu  tai vajadzētu atrasties vismaz divus metrus virs grīdas, savukārt, ja lampa atrodas tieši virs galda, optimālais augstums ir 75 līdz 80 centimetri no galda virsmas.

Kur griestu lampu vislabāk novietot?

Svarīgs ir ne tikai lampas izmērs – būtiski, kur telpā lampa novietota. Pašsaprotami, ka griestu lampas atrodas virs tās zonas, kuru mājokļa īpašnieki vēlas izgaismot un akcentēt. Ja virtuvē tas parasti ir ēdamgalds vai vieta, kur ēdiens tiek gatavots, viesistabā griestu lampu vislabāk novietot virs dīvāna. Lampu, protams, var novietot arī citviet, taču vienmēr paturi prātā izgaismojuma zonu. Piemēram, ja viesistaba ir caurstaigājama un ved uz guļamistabu, lampas novietošana netālu no guļamistabas durvīm nav labākā opcija, jo tādējādi guļamā telpa netiks norobežota no viesistabas.

Stiprinājuma veidi

Vienkāršākais risinājums – spuldzītes patrona un vads. Mūsdienu modeļi ir nedaudz sarežģītāki – līdzās patronai un vadam konstrukcijā ietilpst vēl arī gaismekļa korpuss un nereti gaismas izkliedētājs vai atstarotājs. Parastais elektrības vads var būt arī dažādās krāsās, ne tikai balts vai melns, bet arī zaļš, dzeltens, zils, pat sarkans. Šāds stiprinājums tiek izmantots lampām ar vienu spuldzi, jo tas spēj izturēt pavisam nelielu slodzi – vads, patrona + abažūrs no plastmasas vai papīra. Visbiežāk ražotājs ir paredzējis, ka iespējams dažāds lampas stiprināšanas augstums. Tomēr, ja gribēsies augstumu pēc kāda laika pamainīt, nāksies stiprināt lampu no jauna.

Vispopulārākais risinājums ir dekoratīvs stiprinājums, kurā līdztekus vadam, spuldzes patronai un abažūram ietilpst vēl arī elements, uz kā lampa turas. Šim nolūkam tiek izmantotas dekoratīvas ķēdes, troses, virves u. c. Šāds stiprinājums iespējams lampai gan ar vienu, gan ar vairākām spuldzēm. Lielākoties iespējams nemainīgs stiprināšanas augstums.

Materiāls

Kā lampas kalpošanas ilgumu un funkcionalitāti ietekmē tās karkasa materiāls un stiprinājuma veids? Lampa no metāla būs izturīga un ilgi kalpos (karkass izgatavots no metāla vai tā sakausējumiem), tās mēdz būt diezgan smagas, tāpēc stiprināšanai jālieto speciālas detaļas, savukārt plānāki izstrādājumi mēdz deformēties. Šādas lampas izmaksās diezgan dārgi, taču būs viegli tīrīt ar mitru drānu vai mazgāšanas līdzekļiem.

Pateicoties mūsdienu stikla apstrādes tehnoloģijām, stikla lampu dizains ir ļoti daudzveidīgs un skaists. Lampas ir viegli tīrīt, laika gaitā tās nedeformējas, bet jārēķinās, ka šādas lampas ir trauslas, tās iespējams sasist pavisam nejauši, tīrot vai nomainot spuldzīti. Arī nebūs lēts prieks.

Dabiskais koka materiāls piešķir lampai īpašu šarmu un omulību. Labi saskan ar koka mēbelēm, kantri vai provansas, klasiskiem interjeriem, tomēr to sarežģītāk kopt, uz karkasa ar laiku var parādīties pelējuma sēne (ja telpas mitras). Gaismas un siltuma iedarbībā ar laiku koka krāsa var izbalēt. Vidēji dārgi.

Kristāla lampai ir grezns izskats, kas padara interjeru elegantu. Tā vislabāk derēs plašu telpu apgaismošanai. Galvenie trūkumi – trauslums un ievērojami augstāka cena nekā stikla izstrādājumiem.

Plastmasas lampām ir zemas izmaksas, tās ir vieglas, pieejamas dažādās krāsās. Jāņem vērā, ka gaismas iedarbībā tās ar laiku zaudē sākotnējo krāsojumu, nav īpaši izturīgas, var deformēties.

Tekstila lampām iespējams ļoti netradicionāls dizains, cena var būt ļoti zema vai arī nesamērīgi augsta, ja lampa ir dizainera autordarbs. Trūkumi – var aizdegties, grūti tīrīt no putekļiem un kukaiņu atstātajām pēdām.

Dažādām istabām – dažādi lampu stili

Katram interjeram piestāvēs konkrētas lampas:

Minimālisms – ja viesistaba iekārtota minimālisma stilā, proti, tajā nav nekā lieka un valda vienkāršas formas un krāsas, arī lampai vajadzētu būt neuzkrītošai, nelielai un ar visai askētisku dizainu;

Industriālais dizains – dzīvoklī, kurā jaušama ietekme no rūpnīcu un ielu dzīves, kā arī augsti griesti, lieti iederēsies attiecīga griestu lampa; tās dizainam jābūt visai raupjam, un pateicīgākais lampas materiāls industriāli iekārtotā mājoklī ir metāls;

Skandināvu dizains – skandināvu dizains ir visai līdzīgs minimālismam, taču tajā parasti tiek izmantotas nedaudz uzkrītošākas un lielākas kupolveida lampas – gaisma šajā dizainā ir ļoti nozīmīgs aspekts, tāpēc viesistabā parasti tiek atrasta vieta arī stāvlampām;

Angļu dizains – šo stilu varam pretstatīt skandināvu dizainam – tajā ir gan masīvas mēbeles, gan izteiksmīgas krāsas un daudz dažādu aksesuāru. Šis ir īstais dizains, kuram izvēlēties greznu lustru;

Eklektiskais dizains – eklektiskā mājoklī sajaukušies vairāki dekoratīvie stili, tāpēc arī lampas izvēlē konkrētu vadlīniju nav, un vari ļaut vaļu iztēlei, izvēloties griestu lampu ekstravagantā formā un košā krāsā – tā telpai tiks piešķirts īpašs akcents.

Vannas istabas remonts – kas par to būtu jāzina?

Vannas istabas remonts – kas par to būtu jāzina?

Tev ir vēlme un apņemšanās veikt remontu savā vannas istabā. Iespējams, ka tu jau esi iztēlojies, kā tā varētu izskatīties, taču apzinies, ka ceļš no idejas līdz rezultātam ir izaicinājums. Izlasot šo rakstu, tu iegūsi pamata izpratni par remontam nepieciešamajiem materiāliem, dizaina risinājumiem, izmaksām un citiem jautājumiem. 

Plānošana

Vannas istabas remonts jāsāk ar rūpīgu pārdomāšanu un plānošanu. Izmanto shēmu, kas sastāv no pieciem soļiem:

Idejas radīšana – te vari izpausties, iztēlojoties vai smeļoties iedvesmu no žurnāliem, katalogiem un skaistām Pinterest un Instagram bildēm.

Idejas pārbaudīšana – vai tevis uzburtās idejas īstenošanai ir nepieciešama papildu informācijas ievākšana vai konsultācija ar speciālistu? Šajā etapā vari lūgt palīdzību ģimenes locekļiem vai draugiem, kuri pēdējā laikā veikuši remontu – ļoti iespējams, ka viņi varēs padalīties ar kāda pieredzējuša speciālista kontaktiem.

Plānošana – ķeries tai klāt (budžets, darbaspēks, materiālu iegāde, saskaņošana būvvaldē utt.).

Idejas īstenošana dzīvē!

Remonta apjoms

Mainīsi visu no A līdz Z vai kaut ko atstāsi pa vecam? Ja vēlies saglabāt, piemēram, vannu, tā laikus jāpasargā no sabojāšanas. Ja to remontdarbu veicējam laicīgi nepateiksi, var gadīties, ka jau pirmajā remonta dienā ieraudzīsi vannu ar nodauzītām malām, sabojātu sifonu (caurule, no kuras ūdens tiek novadīts uz kanalizāciju) utt.

Tehnikas jauda

Sapņo par SPA salonu mājas apstākļos, un jau gatavojies pasūtīt vannu ar hidromasāžas (ūdens spiediens, kas masē) vai hromoterapijas (krāsu spēle ūdenī) funkciju? Vēlies atvieglot savu ikdienu, iegādājoties jaudīgu veļas mašīnu? Pirms pērc, noskaidro, vai ūdens spiediena un elektrības jauda tavās mājās ir pietiekama. Kur to darīt? Par ūdens spiedienu apjautājies namu pārvaldē. Par elektrības jaudu informāciju meklē līgumā ar elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju. Pārliecinies arī par ūdens cietību. Ja tas ir ciets, jāuzstāda ūdens filtrs, lai saudzētu jaunuzstādīto tehniku.

Jāparedz ārkārtas situācijas

Avārijas situācijās ir jātiek klāt cauruļvadiem, tāpēc pieeju tiem nedrīkst nobloķēt. Ja remonta laikā tos nobloķē, jo tie šķiet neestētiski, pirmkārt, avārijas gadījumā tiek kavēts santehniķu darbs, otrkārt, tiek sabojāts interjers, laužot ceļu līdz cauruļvadiem. Cauruļvadus var nomaskēt, piemēram, ar dekoratīviem atveramiem paneļiem, ko vajadzības un steigas gadījumā vienkārši attaisa.

Interjers un tehnika

Uzraksti uz papīra vai uzskicē, kas tavā ideālajā vannas istabā atradīsies. Pēc tam pieraksti aptuvenos izmērus katrai no mēbelēm un sadzīves tehnikai (ja plāno iegādāties jaunas mantas, izmērus piefiksē, dodoties uz mēbeļu saloniem un sadzīves tehnikas veikaliem vai apskatoties interneta veikalos). Tad ņem mērlenti, dodies uz vannas istabu un mēģini iztēloties, kur tu gribētu visu novietot un vai tam pietiks vietas. Atceries ieplānot pietiekami daudz brīvas vietas, lai varētu ērti kustēties.

Piemērotākais laiks remontam

Ir prātīgi uz remonta laiku darbā paņemt atvaļinājumu, lai darbus pēc iespējas raitāk virzītu uz priekšu. Nav noslēpums, ka ieilguši remonta darbi visiem mājiniekiem rada diskomfortu.

Darīt visu pašam vai uzticēties profesionāļiem? 

Tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, par ko cilvēki domā, plānojot remontu. Vai tu vari izremontēt vannas istabu paša spēkiem? Protams! Jautājums – vai tev to vajadzētu darīt pašam? Ja tiek plānots kapitālais remonts, prasības pret meistaru ir augstas: ir jābūt elektriķa, santehniķa, būvamatnieka prasmēm, jo kļūdas šāda veida darbos var maksāt dārgi. Savukārt, ja vēlies vien nokrāsot sienas, to vari izdarīt pats. 

Vannas istabas sagatavošana remontam 

Noņemt flīzes no sienām, špaktelēt nelielus nelīdzenumus, veikt grīdas demontāžu un citus darbus tu vari saviem spēkiem, ja vien nav alerģijas pret putekļiem un ir priekšstats par to, ko gatavojies darīt.

Sienas

Visu, kas slēpjas aiz krāsas kārtas, flīzēm vai tapetēm, nemaz nerunājot par sienas nojaukšanu vai uzbūvēšanu no jauna, labāk uztici profesionālim. Tieši remonta laikā mēdz atklāties problēmas: iepriekš neprasmīgi saliktas caurules, nedroša konstrukcija, pelējums paviršas hidroizolācijas dēļ utt. Atstāj šos jautājumus meistara ziņā!

Grīda

Vari pieaicināt profesionāli, bet vari ieklāt grīdu pats, pirms tam ievācot informāciju un pakonsultējoties ar speciālistu.

Izlietnes uzstādīšana

Ja kaut reizi esi piedalījies izlietnes uzstādīšanā un ūdens un kanalizācijas caurules ir savā vietā, tad izlietni vari uzstādīt paša spēkiem. Ja kaut kas nav kārtībā ar caurulēm (redzi, ka tās pil; ir sarūsējušas), aicini meistaru.

Vannas vai dušas uzstādīšana

Vari darīt pats, bet ieteicams pieaicināt profesionāli, kurš pēc pieredzes zina, kā vannu un dušu uzstādīt droši, stabili un estētiski, nomaskējot visas savienojumu vietas.

Vannas istabas mēbeļu uzstādīšana

Spoguļgaldiņu vai plauktu pie sienas vari pielikt pats.

Krāsošana 

Arī nokrāsot sienas tu noteikti pratīsi pats.

Vai, darot pats, ietaupīsi naudu? 

Ja visu izdarīsi pareizi ar pirmo reizi, tad ietaupīt vari līdz pat 50 %. Ņem vērā arī, ka darbam iegādātie instrumenti (piemēram, kvalitatīvs urbis) noderēs arī turpmāk. Savukārt, ja pieļausi kļūdas, kas būs jālabo un kuras nevarēs nomaskēt, būsi velti iztērējis gan savu naudu, gan laiku. Tātad ietaupījums ir atkarīgs no tavām prasmēm un plānoto darbu sarežģītības.

Lielu daļu no vannas istabas remonta laikā veicamajiem darbiem tu vari paveikt pats, bet pie tehniski sarežģītiem darbiem ieteicams pieaicināt profesionāli, kuram ir bagātīga pieredze un speciāli instrumenti.

Padomi, kā ar vienkāršām metodēm vizuāli palielināt mazu vannas istabu:

Ja iespējams, iebūvē nišas veida plauktus sienā.

Novieto pie sienas liela izmēra spoguli, kas vizuāli paplašinās telpu.

Priekšroku dod gaišām krāsām.

Spilgts, saulains apgaismojums sniegs lielākas telpas iespaidu.

Vertikāli ornamenti uz flīzēm vai vertikāls sienu krāsojums sniegs augstuma ilūziju.

Vannu nomaini pret dušas kabīni.

Ja noteikti vēlies vannu, nevis dušu, iegādājies maza izmēra vannu (ir pieejamas pat tikai 100 cm garas vannas).

Vietu ieekonomēs arī stūra vanna.

Ja telpas platība atļauj, tu vari izvēlēties ierīkot gan vannu, gan dušu. Katrai ir savi plusi un mīnusi. Ja tavā ģimenē dzīvo dažādu paaudžu cilvēki, tad tā ir laba izvēle. Bērniem patiks plunčāties vannā, spēlējoties ar vannas pīlītēm, savukārt pusaudzis pēc sporta nodarbības labprāt ieskries dušā. Vecvecākiem ērtāk būs ieiet dušas kabīnē, nevis kāpt vannā.

Runājot par izmaksām, gan vannas, gan dušas kabīnes maksā līdzīgi – sākot no apmēram 100 EUR par vienkāršu ierīci līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro par funkcijām bagātu vannu vai dušas kabīni no augstvērtīga un ilgmūžīga materiāla.

Apvienot vannas istabu ar tualeti jeb nē?

Interjera dizaineri ir vienisprātis – ja tualetei nav iespējams iekārtot atsevišķu telpu, iekārto vannas istabu tā, lai tualetes pods nav pirmais, ko ierauga, atverot durvis, jo tas nav estētiski. Reizēm durvis uz vannas istabu mēdz atstāt vaļā, lai pēc mazgāšanās no telpas ātrāk izgarotu mitrums. Staigājot garām atvērtajai vannas istabai, podam nevajadzētu „krist acīs”. Ko iesākt, ja tualetes podu nav iespējams pārvietot? Nomaskē to, piemēram, ar plauktu, aizkariem vai lielu istabas puķi, kas novietota uz grīdas – variantu ir daudz un dažādi.

Galvenais iemesls, kādēļ tualeti vajadzētu iekārtot atsevišķā telpā, ir ērtības. Gaidīt uz tualeti, kamēr kāds nesteidzīgi plunčājas vannā, nudien nav patīkami. Taču mazos dzīvokļos cilvēki bieži tomēr izvēlas abas telpas apvienot ar mērķi paplašināt citas telpas – visbiežāk koridori.

Vannas istabas remonts ir radošs process, tāpēc ļaujies fantāzijai. Iedvesmojies no skaistiem interjera attēliem!

Kā izmantot sīpolus veselības uzlabošanai?

Kā izmantot sīpolus veselības uzlabošanai?

To, ka sīpoli ir veselīgi, zina visi. Vispārpieņemts paņēmiens ir sīpoli kā anti-saaukstēšanās līdzeklis, lai arī patiesībā šis dārzenis ir vēl daudzreiz vērtīgāks. Šajā rakstā uzzināsiet par vēl daudziem veidiem, kā tos vislabāk izmantot veselības uzturēšanai.

Kas ir sīpols?

Botāniski tas ir pumpurs, ko veido paresninātas lapu lejasdaļas. Pašā sīpola apakšā, viducī paslēpies auga stublājs jeb vairodziņš. Ārpusē tas pamanāms pēc nokaltušo sakņu paliekām. Ja sīpolu pārgriež šķērsām, redz augšanas pumpurus. Uzglabājamām šķirnēm tas ir viens, retāk – divi, bet mēdz būt šķirnes arī ar vairākiem pumpuriem. Tās vairāk piemērotas loku steidzināšanai, gluži tāpat kā atrie krediti ar sabojātu kreditvesturi ir piemēroti tikai pašiem sliktākajiem aizņēmējiem, kuri ir sabojājuši par sevi iespaidu kreditoru acu priekšā.

Dabiskie konservanti

Sīpolu loki ir bagāti ar vitamīniem (C, B grupas, E un PP), karotīnu, organiskajām skābēm, ēterisko eļļu, makroelementiem un mikroelementiem.

Tie var sniegt jūtamu labumu vitamīnu trūkuma mazināšanai pavasarī, elpceļu un citu slimību ārstēšanai un profilaksei.

Savukārt paši sīpoli – to sulīgās zvīņlapas – satur daudz cukuru (vairāk nekā āboli vai bumbieri), karotīna, fermentu, ēterisko eļļu, B1 un PP vitamīna, bet askorbīnskābes – divreiz mazāk nekā lokos.

Sīpoli satur flavonoīdus un polifenolus – vielas, kurām piemīt antioksidantu un pretmikrobu iedarbība. Pateicoties pretmikrobu iedarbībai, sīpolus plaši izmanto tautas medicīnā, lietojot gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Konstatēts arī, ka regulāra sīpolu lietošana uzturā kavē osteoporozes attīstību.

Ādas skaistumam

Sīpola sulu vai putriņā sarīvētas zvīņlapas var izmantot, lai dezinficētu brūces, čūlas, apdegumus un citus ādas bojājumus, tā veicinot to dzīšanu. 

Pret saaukstēšanos

Sīpola sula kairina gļotādu, bet ēteriskajai eļļai, ko tā satur un kas ir gaistoša, piemīt dezinficējoša iedarbība. Tāpēc saaukstēšanās gadījumā sīpolu (arī ķiploku) sarīvē, liek kādā nelielā traukā, ko ūdens peldē silda. Ēteriskos izgarojumus ieelpo, uz trauka novietojot no papīra izveidotu piltuvi, kuras galā ir neliela atvere. Šādu inhalāciju atkārtojot vairākas reizes dienā, pašsajūta uzlabojas. 

Sīpola sula, ko sajauc ar medu (1:1), un lieto pa karotītei ik pēc dažām stundām, palīdz mazināt klepu.

Bronhīta ārstēšanai

Ieilguša bronhīta gadījumā var noderēt sīrups, ko gatavo, 500 gramus sasmalcinātu sīpolu, 50 gramus medus un 400 gramus cukura 3 stundas vārot vienā litrā ūdens uz mazas uguns. Sīrupu izkāš, atdzesē un pa ēdamkarotei lieto 4–6 reizes dienā.

Gripas profilaksei

Gripas profilaksei iesaka lietot sīpolu pienu. Vidēji lielu sarīvētu sīpolu aplej ar 0,5 litra uzkarsēta piena un 20–30 minūtes atstāj siltumā. Dzer pa glāzei no rīta un vakarā.

Vitamīnu devas uzņemšanai vērts uzturā lietot arī lociņus. 

Pret sāpēm

Smalki sagrieztu sīpolu ietin marlē, turot virs ūdens tvaikiem, uzkarsē un kā kompresi liek uz sāpošas auss pa pusstundai trīs reizes dienā.

Pret kaulu un locītavu sāpēm sula noder ārīgi, ierīvēšanai.

Gremošanas veicināšanai

Aktīvās vielas, kas rodamas sīpolos, veicina kuņģa sekrēciju un zarnu trakta tonusu, stimulē vielmaiņu.

Pret artrītu un artrozi

Reti kurš zina, ka sīpols un sīpola miziņa palīdz pret artrītu un artrozi. Recepte ir vienkārša – divos litros destilēta ūdens novārīt divas attīrītas sīpolu galviņas kopā ar sasmalcinātām sīpolu mizām, vārīt līdz viss savārās kopā. Dzert 1 ēdamkaroti novārījuma 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Pret vasaras raibumiem

Sīpolu sula labi tiek galā ar vasaras raibumiem un ādas pigmentāciju. No rīta notīriet seju ar sīpolu sulu, noskalojiet ar ūdeni un pēc tā lietojiet barojošu masku.

Pret novecošanos

Antioksidanti un vitamīni A, C un E, kuri atrodami sīpolu ķīmiskajā sastāvā, cīnās pret ķermeņa un audu novecošanos. Maskas, kuru sastāvā ir sīpolu sula ir viegli pieejamas un efektīvas. Ja negribas izmantot maskas, var pielietot šādu iekšķīgi lietojamu recepti: sarīvējiet 1 sīpola galviņu putrā, sajauciet kopā ar medu attiecībā 1:1. Ēdiet pa 1 ēdamkarotei no rīta un vakaros divu mēnešu garumā.

Matu skaistumam

Trauslus un bojātus matus lieliski ārstē un atjauno medus-sīpolu un maizes-sīpolu maskas. Šādas maskas tiek liktas matos uz nakti un nomazgātas no rīta. Atkarībā no sākotnējā matu stāvokļa, tās jālieto 1-3 reizes nedēļā.

Matu izkrišana un blaugznas. Lai cīnītos ar šo nepatīkamo problēmu, sajauciet vienādās proporcijās kokosa vai olīveļļu un sīpolu, kurš samalts gaļasmašīnā, uzklājiet uz matiem un galvas ādas. Pārklājiet matus ar polietilēna plēvi un atstājiet uz pāris stundām. Nomazgājiet ar nelielu daudzumu šampūna. Lai iegūtu manāmu efektu, šādas manipulācijas pietiek atkārtot vien divreiz mēnesī.

Saglabājiet matu krāsu, plus dāvājiet tiem skaistu medus toņa nokrāsu, ieklājot matos sīpolu sulu. To pašu var darīt, ja vēlas, lai mati kļūtu spīdīgāki.

Dabīgu kondicionieri var pagatavot, ja sajauc sierāboliņu kopā ar smalki pārmaltu sīpolu. Šo masu uzklājiet uz matiem un pēcāk nomazgājiet ar maigu šampūnu.

Pret galvassāpēm

 Izmantojiet sagrieztas sīpolu šķēlītes, lai tiktu vaļā no galvassāpēm – novietojot šķēlītes uz pieres un deniņiem.

Lai apturētu deguna asiņošanu

Lai apturētu asiņošanu no deguna, pārgrieziet vienu sīpola galviņu uz pusēm un vienu no pusēm pielieciet kaklam no aizmugures, to spēcīgi piespiežot.

Bez bezmiegu

 Ja pie vakariņu salātiem tiks pievienots sīpols, protams, neapstrādāts, pazudīs bezmiegs.

Pret kukaiņu kodumiem

Ja jūs ir sakoduši odi, koduma vietas apsmērējiet ar sīpolu sulu un nieze uzreiz mazināsies. To pašu var darīt, ja iekodusi bite, vai, ja gadījies aizsnausties saulē, un iedzīvoties apdegumos.

Ievērībai!

Ar sīpolu lietošanu uzturā jāvairās pārspīlēt sirds, aknu un nieru slimniekiem, cilvēkiem, kuriem ir gremošanas sistēmas darbības traucējumi un paaugstināta nervu jutība.

Ieteikumi, kā risināt konfliktus darba vietā

Ieteikumi, kā risināt konfliktus darba vietā

Konfliktsituācijas var rasties ikvienā uzņēmumā – pat tādos, kuros valda visdraudzīgākā atmosfēra. Un tas nav nekāds brīnums, jo cilvēku viedokļi un nostāja dažādos jautājumos mēdz atšķirties. Taču, lai sīks konflikts nekļūtu par milzu problēmu, kas kaitē darba atmosfērai un sabojā attiecības starp kolēģiem, ir ļoti būtiski apturēt to jau pašā sākumā, tādējādi izvairoties no nepatīkamajām sekām. Izlasot šo rakstu, iepazīsies ar dažiem noderīgiem ieteikumiem, kurus vērts paturēt prātā risinot konfliktu un mēģinot nonākt pie kopsaucēja. 

Gandrīz katru dienu tieši vai netieši piedzīvojam dažādu veidu konfliktus. Tie itin bieži ir ikdiena gan darbā, gan ģimenē, gan uz ielas; arī starp valstīm. Var teikt, ka konfliktu iemesli slēpjas sevis nepazīšanā. Konflikti rodas mūsu prātā, bet diemžēl paši parasti neapzināmies veidus, kā radām, veicinām un uzturam konfliktus. 

Ja par pamatu ņemam premisu, ka konflikta uzturēšanai vienmēr ir nepieciešamas divas puses, bet konflikta izbeigšanai pietiek ar to, ka viena no pusēm izvēlas konfliktu neturpināt un — ja esam viena no pusēm konfliktā, tad var secināt, ka atslēga konflikta izbeigšanai ir vienmēr mūsu rokās. Līdz ar to varam vērst skatu uz sevi — kā paši veidojam konfliktus, kā nonākam tajos, kā uzturam tos. Mainot šo rīcību, mēs varam būtiski samazināt konfliktu daudzumu savā dzīvē. 

Starppersonu konfliktu tipi

  • Racionāli apzinātais: raksturīgs ar to, ka abas konfliktējošās puses saprot savu pretrunīgo interešu būtību, zinot, ka nesaskaņām ir iemesls. Kolēģi saprot par kādām vērtībām cīnās, apjēdz savus un pretinieka nolūkus, to, ka savas pretenzijas būs jāpierāda. Šādam konfliktam raksturīga pietiekami racionāla un civilizēta uzvedība un gatavība atrisināt radušos situāciju.
  • Pseidokonflikts: tajā vienam no oponentiem šķiet, ka abu pušu intereses ir nesamierināmas un kompromisi nav iespējami. Tiek mākslīgi paaugstināta vērtības nozīme. Šādām domstarpībām ir vienpusīgs raksturs – viens cīnās, savukārt, otrs novēro. Pseidokonflikta devīze varētu būt: „Cīņa līdz uzvarai!” Neracionāla uzvedība un nepareiza taktika šajā konfliktā noved pie tā, ka nav iespējams uzvarēt. Tā rezultāts ir zaudēti resursi un vilšanās. Šis konflikta veids atgādina cīņu ar vējdzirnavām.
  • Iracionālais: abas konfliktējošās puses ir pārliecinātas, ka tās šķir pretrunu bezdibenis. Vērtība, par ko noris cīņa, šķiet nedalāma. Pretiniekos pastāv ideja, ka uzvarai ir jāmobilizē visi spēki un resursi, pretinieks ir jāiznīcina. Šis ir pats destruktīvākais konfliktu veids.
  • Slēptais: tam ir iemesls, bet oponenti nemin patieso nesaskaņu cēloni, iespējams, to arī labi neapzinās. Slēptajā konfliktā notiek strīdi un kašķēšanās par sīkumiem. Piemēram, viens no kolēģiem regulāri saņem vadības uzslavas, bet otrs konfliktē par pirmā laikus nepadarītiem darbiem, lai gan patiesībā viņam skauž tieši slavinājumi.
  • Nobīdītais: tie ir strīdi par sīkumiem. Šis veids rodas no daudzu savlaicīgi neatrisinātu konfliktu uzslāņošanās. Pašreizējam konfliktam nav iemesla, bet tas rodas uz uzkrāto aizvainojumu un negatīvo emociju bāzes. Mazākā neveiksme vai asāks vārds provocē nesaskaņu uzliesmojumus.
  • Gadījuma konflikts – uzplaiksnījums: šīs domstarpības ir pārejošas – ātri sākas un beidzas, jo situācijai nav dziļāka pamata. Vienkārši tā gadās, ja kādam ir saspringti nervi, slikts noskaņojums, zema uzvedības kultūra vai neiecietīgs raksturs.

 

Konflikta etapi

1. Konfliktsituācijas rašanās – tiek apzināts tā iemesls – vērtība, par ko norisinās cīņa un konkurējošās intereses.

 2. Konfliktējošā darbība – oponentu interešu sadursme.

 3. Konflikta atrisināšana (neatrisināšana) – interešu noregulēšana (nenoregulēšana).

 

Konfliktu atrisināšana

 

Konfliktologi uzskata, ka nesaskaņām ir ne tikai negatīva, bet arī pozitīva nozīme, jo konfliktējošās puses, satikušās sarežģītā savu interešu noregulēšanas situācijā, ir spiestas meklēt jaunas idejas, oriģinālas pieejas, labāk izzina un izprot viena otru. Domstarpību atrisināšana ir radošs process, kurā abas puses izmaina un pārveido viena otru, kā arī priekšstatu par radušos situāciju.

Konfliktu atrisināšanas speciālisti uzskata, ka principā visas domstarpības ir atrisināmas, ja tās izdodas novest līdz racionālu sarunu stadijai. Ja oponenti labprātīgi cenšas atrisināt ķildas, tikai tad viņi apzinās notiekoša vērtību un uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Savlaicīgi neatrisināts starppersonu konflikts var radīt situāciju, kad cilvēks šīs nesaskaņas sāk iekšēji pārdzīvot, kļūst depresīvs vai agresīvs.

Divējādas reakcijas:  izvairīšanās no kontaktēšanās, nerunāšana, neatbildēšana uz jautājumiem vai varas demonstrēšana – draudi, sūdzību rakstīšana, žēlošanās vadībai, vairāku kolēģu apvienošana pret vienu, aizsteigšanās priekšā – pirmajam nosūdzēt, tāpat tenkošana un aprunāšana,  abas ir neefektīvas, jo pastiprina  konfliktu un bojā koleģiālas attiecības.

 

Ieteikumi, atrisinot nesaskaņas

 

1. Izlem stāties pretī personai, kura apgrūtina tavu darbu, radot nesaskaņas. Labāk ir atklāti pastāstīt par savām sajūtām, nevis ļaut neapmierinājumam un dusmām emocionāli mocīt tevi.

2. Runā ar šo personu mierīgi, pieklājīgi un racionāli, koncentrējies uz reālo situāciju un faktiem, neizmanto tenkas un neuzbrūc personiskas nepatikas dēļ.

3. Esi piesardzīgs, neizrādi savu nepatiku un naidīgo attieksmi savā pozā, sejas izteiksmē un/vai balss intonācijā. Esi neatlaidīgs, bet ne agresīvs.

4. Izsakies par nokaitēto situāciju pats un ļauj paskaidrot savu nostāju oponentam, nepārtrauc viņu. Mēģini saprast, ko tev vēlas pateikt, cenšoties izzināt otra nostāju.

5. Atzīsti savas kļūdas. Pat tad, ja esi pārliecināts, ka taisnība ir tavā pusē, vienmēr ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk. Piedāvājot piemērus, kā tu varētu uzlabot savu rīcību un atzīstot savas kļūdas, tu veidosi atvērtu un godīgu sarunu. 

Šādā atmosfērā arī otrai konfliktā iesaistītai pusei būs vieglāk izvērtēt savu rīcību. Tā rezultātā pie abiem pieņemama risinājuma nonāksiet ātrāk un nākotnē būs vienkāršāk izvairīties no līdzīgām situācijām.

6. Nemeklē vainīgo – izproti cēloni. Cilvēki pieļauj kļūdas, jo reizēm mēdz rīkoties iracionāli un neatbilstoši tam, kas no viņiem tiek sagaidīts. Taču koncentrējot savus spēkus uz vainīgā atrašanu, var itin viegli palaist garām iemeslu, kāpēc konflikts vispār ir izcēlies. 

Šeit var palīdzēt darbs ar emocijām. Kādas emocijas tevī izraisa konfliktsun kāds ir to cēlonis? Iespējams, ka tu jūties dusmīgs vai vīlies, jo kolēģis laikus nepabrīdināja par gaidāmajām izmaiņām projektā, tādēļ tev nācās steigā paveikt daudz darba un rezultāts nebija tik labs kā nepieciešams. Šādi definējot savas sajūtas un to cēloņus, tev būs vieglāk komunicēt ar otru konfliktā iesaistīto pusi. 

7. Nedomā par to, kurš uzvarēs vai kuram galu galā izrādīsies taisnība. Risinot konfliktsituāciju, uzvara ir tad, kad abas puses ir nomierinājušās, nonākušas pie kopsaucēja un izlīgušas. Ja uzskatīsi, ka cilvēks vai cilvēku grupa, ar kuru tev radušās nesaskaņas, ir tavi pretinieki, tev būs jāpieliek krietni vairāk pūļu, lai nonāktu pie atrisinājuma. 

Būt atvērtam – tas nav vienkārši, it sevišķi tad, ja ar konkrēto cilvēku jau iepriekš ir bijuši strīdi (vai arī tad, ja tu esi simtprocentīgi pārliecināts par savu taisnību). Taču konflikts, kas tiek risināts savstarpējas cieņas atmosfērā, var tev palīdzēt labāk izprast otru cilvēku un iegūt informāciju, kas palīdzēs nonākt pie abām pusēm pieņemama risinājuma. 

8. Sadarbojies ar otru konfliktā iesaistīto pusi. Daudzi no konfliktiem darba vietā rodas atšķirīgu komunikācijas stilu dēļ. Piemēram, tu vari kaut ko pateikt, taču darba kolēģis to uztver citādāk, nekā tu to biji domājis. Šī problēma kļūst arvien aktuālāka digitālajā vidē, kad liela daļa komunikācijas nenotiek aci pret aci. 

Mudinot otru konfliktā iesaistīto pusi sadarboties, tu parādīsi, ka esi atvērts un gatavs uzklausīt. Tavs kolēģis var sniegt tev vērtīgus padomus par to, kā labāk komunicēt, lai nākotnē izvairītos no pārpratumiem. Lieliski, ja situācijas pārrunāšanai varat tikties klātienē, jo tam var būt būtiska loma veiksmīgā konflikta atrisināšanā. 

9. Izrādi interesei par oponenta sacīto. Tu vari atzīt viņa idejas, taču, tev nav jāpiekrīt vai jāpakļaujas, tam, kam neesi ar mieru. Saki: „Es saprotu kā tu jūties šajā situācijā, taču manas domas ir citādas…” Izsaki savu viedokli, panākot, ka otrs respektē arī tavas domas.

10. Komunicē skaidri, izsaki visu ko vēlies, piedāvājot pozitīvus un konstruktīvus  risinājumus un ieteikumus. Esi gatavs, ka konfliktējošais kolēģis vēlēsies to pašu.

11. Ja nespējat vienoties, konsultējies ar priekšniecību, ja radusies konfliktsituācija starp jums būtiski apdraud turpmāko darbu, taču negaudies un nesūdzies, esi lietišķs.

Jumta segumu veidi – kādu izvēlēties?

Jumta segumu veidi – kādu izvēlēties?

Ikvienai ēkai ir nepieciešams kvalitatīvs, estētisks un ilgi kalpojošs jumts, kas ne tikai paaugstina kopējo mājas vērtību, bet arī rūpējas par tās iemītnieku drošību un komfortu. Taču, lai izvēlētos piemērotāko jumta segumu, nepieciešams izpētīt dažādus to veidus, izvērtējot visas priekšrocības un trūkumus.

Jumtu var dēvēt par vislabāk pamanāmo mājas fasādi. Skaists, piemērots un labi funkcionējošs jumts palielinās mājas vērtību, ilgi kalpos un nodrošinās minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi. Izvēloties jumta segumu savai mājai, ieteicams ņemt vērā ne tikai materiāla izmaksas, bet arī jumta konstrukcijas un mājas ārsienu materiālus.

Dakstiņi

Šis jumu seguma veids ir pazīstams jau daudzus gadus, un nav pārsteigums, ka tas ticis izvēlēts, jo starp citiem materiāliem izceļas ar savu ilgo kalpošanas mūžu. Māla dakstiņus uzskata par vienu no senākajiem jumta segumiem, un tie ir pieejami arī mūsdienās. Protams, tie laika gaitā ir uzlaboti un modernizēti, lai labāk pielāgotos Latvijas klimata apstākļiem. Ir iespējams iegādāties ne tikai māla, bet arī betona dakstiņus, kas pieejami dažādās krāsās un ar īpašiem pārklājumiem. Dakstiņu jumtu klāšanu ieteicams uzticēt zinošiem profesionāļiem, lai nodrošinātu augstāko kvalitāti.

Pateicoties salīdzinoši ilgajam kalpošanas laikam, kas ir vairāk nekā 100 gadu, dakstiņi ir labākie jumta segumi tiem, kuri dod priekšroku augstvērtīgiem materiāliem. Tāpat šis materiāls ir izturīgs pret uguni, salu un spēcīgu sauli, kā arī veiksmīgi spēj absorbēt troksni, tādēļ spēcīgs vējš un lietus nespēs iztraucēt ēkas iemītnieku mieru. Pateicoties šīm pozitīvajām īpašībām, mājoklī, kuram ir dakstiņu jumts, būs komfortabli pat karstās vasarās un aukstās ziemās. Un, papildus iepriekš minētajam, jāpiebilst, ka šis materiāls noveco skaisti, proti, ar laiku tas nezaudē savu šarmu un pievilcību.

Metāls

Šis materiāls arī ir salīdzinoši izplatīts, un pieejams gan daudzveidīgā krāsu, gan formu klāstā. Profilēto un viļņoto lokšņu ieklāšana ir salīdzinoši vienkārša, jo tās ar skrūvēm stiprina pie jumta latām. Valcprofila loksnes ieklāj, izmantojot klemmerus. Metāla jumta seguma atjaunošana izbalēšanas vai korozijas gadījumā ir diezgan vienkārša – to iespējams pārkrāsot. Lai izvēlētos piemērotāko jumta segumu, ir jāņem vērā gan metāla biezums, gan seguma pārklājums. Jo tas būs vairākās kārtās un biezāks, jo jumts kalpos ilgāk. Tāpat uzmanība jāpievērš tam, ka zem metāla jumta seguma rodas kondensāts, un lai no tā izvairītos, jāieklāj pretkondensāta plēvi un jānodrošina pareiza ventilācija. Metāla jumtu kalpošanas laiks variē no 15 līdz 40 gadiem.

Valcprofils

Šis ir sens metāla jumtu veids, kuru nereti izvēlas sarežģītāku konstrukciju pārklāšanai. Materiāls ir izturīgs, kā arī ir iespējams no vairākiem to veidiem. Gluda virsma ļauj ūdenim veiksmīgi notecēt no jumta, kā arī valcprofils ir salīdzinoši viegls un lokans, tādēļ to var uzklāt netradicionālās formās. Kalpošanas ilgums ir aptuveni no 15 līdz 40 gadiem.

Bitumena šindeļi

Tie sastāv no poliestera vai stikla šķiedrras armējuma, kuru klāj bitums un minerālu skaidas. Šindeļus parasti klāj uz līdzenas virsmas, piemēram, finiera, izmantojot naglas. Lai arī ieklāšana nav sarežģīta, darbam nepieciešams liels naglu skaits. Šis materiāls ir plāns un lokans, tādēļ arī to var pielāgot sarežģītāku formu jumtiem. Kad šindeļi uzsilst saulē, veidojas viendabīgs pārklājums, kas samazina tecēšanas risku. Kalpošanas ilgums ir no 20 līdz 40 gadiem.

Bitumena uzkausējamais jumta segums

Viens no lētākajiem un ērtāk uzstādāmajiem jumta viediem, taču to iespējams izmantot tikai taisniem vai ļoti lēzeniem jumtiem.

Lubiņi jeb skaidu plāksnes

Šis klājums pieder pie ekoloģiskajiem un dabīgi tīrajiem veidiem. Jumtos parasti izvēlas apses, priedes vai egles koksni, no kuras izveido skaidu plāksnes, kas tiek ieklātas vairākās kārtās.

Akmens (dabīgā šīfera) jumts

Ļoti kvalitatīvs un izturīgs jumta veids, kas var kalpot vairāk par 100 gadiem. Taču, izvēloties akmens jumtu, nāksies saskarties ar lielām izmaksām, kā arī jumta konstrukcijai jābūt ļoti izturīgai.

Bezazbesta šīferis

Tā kā azbestu saturošie materiāli ir kaitīgi veselībai, kādreiz populārais plākšņveida azbestcementašīferis vairs nav pārdošanā. Taču pieejams bezazbesta šīferis – viļņotas loksnes, ko izgatavo no cementa, celulozes, kartona, dabīgās akmens šķiedras. Šis šīferis ir krietni izturīgāks par azbestu saturošo materiālu, ir veselībai nekaitīgs, taču to grūti ieklāt uz sarežģītas konfigurācijas jumtiem. Salīdzinājumā ar citiem sintētiskajiem jumta segumiem diezgan liels svars un augsta cena. Bezazbesta šīfera pozitīvās īpašības – tas ir labs siltumizolācijas materiāls, ļoti izturīgs un praktisks. Nopērkams dažādās krāsās. Tomēr pieprasījums pēc bezazbesta šīfera ir neliels. Nepopularitāte Latvijā, iespējams, izskaidrojama ar to, ka šīferis asociējas ar padomjlaika būvniecības kvalitāti. 

Niedru jumts

Niedru jumti it ļoti specifiska produktu grupa, kas piestāv tikai noteiktām ēkām – guļbūvēm, lauku krodziņiem vai viesu mājām, kas veidotas etnogrāfiskā stilā. Neapšaubāmi, niedru jumtam ir īpašs statuss, tas tiek atzīts kā ekskluzīvs jumta klājums ar neatkārtojamu izskatu. Niedru jumti tiek klāti no vēlā rudenī vai ziemā pļautām niedrēm, kas tiek tīrītas, sietas kūlīšos, lai tālāk izmantotu jumta ieklāšanā.
Niedru jumts kalpo aptuveni 40-60 gadus vai pat ilgāk – tas atkarīgs no jumta leņķa, apkārtējās vides, izmantojamā materiāla, kā arī ieklāšanas darbu kvalitātes. Ņemot vērā to, ka niedru jumts ir 25 – 45 cm biezs, tas pilda arī termoizolācijas funkcijas. 10 cm biezs niedru klājums aptuveni atbilst 5 cm minerālvates izolācijai. Niedru jumts nodrošinās, ka mājā ziemā būs silti un vasarā patīkami vēsi. Tas absorbēs lietus un krusas trokšņus. Tomēr niedru jumti nav sevišķi pieprasīti, lielākoties augsto izmaksu dēļ. Rada bažas arī jumta ugunsizturību, jo niedres ir degošs materiāls. Lai panāktu jumta un mājokļa ugunsdrošību, nepieciešamas attiecīgas zināšanas un speciāli materiāli. 

Jumts ar zālāju

Viens no vizuāli efektīvākajiem jumtu veidiem. Uz līdzenas virsmas tiek uzklāti hidroizolācijas materiāli, kurus nosedz ar virskārtu (zāle, sūnas). Arī šis jumta veids izceļas ar lielisku siltumizolāciju. 

Kāpēc ir vērts spēlēt galda spēles kopā ar bērnu?

Kāpēc ir vērts spēlēt galda spēles kopā ar bērnu?

Galda spēles jau sen nav tikai metamais kauliņš un spēļu figūriņas virzīšana uz priekšu. Tās kļuvušas sarežģītākas, liek vairāk domāt un bieži vien dod arī daudz lielāku jautrību. Pēdējos gados galda spēļu kultūra attīstījusies arī Latvijā, jo arī pie mums arvien vairāk cilvēku vakarus pavada, spēlējot galda spēles. Kāpēc vispār galda spēles ir ieteicamas un no kāda vecuma var sākt tās mācīt bērnam – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Galda spēle kā socializēšanās, izklaides un prāta asināšanas līdzeklis izmantota vēl ilgi pirms tika radīts pats galds. 5000 gadu senos apbedījumos Turcijas dienvidaustrumos atrasti apgleznoti vienādas formas akmentiņi varētu būt senākās spēles figūriņas, un kauliņu mešana nav bijusi sveša ne Mezopotāmijā, ne Senajā Romā, tā pieminēta kā hinduisma vēdās, tā Bībelē, atainota antīkās freskās un mozaīkās. Galda spēļu kultūra pasaulē ir teju universāla.

Lietderīgi

Modernie vecāki zina, ka kvalitatīvi pavadīts laiks ar bērniem ir dārgākais un labākais, ko vecāks var dot savām atvasēm. Nevis arvien jaunas mantas, rotaļlietas un atrakciju daudzums, bet tieši pieaugušo iesaiste bērnu dzīvē, savstarpējā komunikācija un ieklausīšanās. Nevis atdot kādam citam nodarboties ar tavu bērnu, bet pašam būt kopā.  Ir laiks tik ļoti nepieciešamajām brīvajām rotaļām, kur vecāki praktiski neiesaistās un ļauj vaļu bērna fantāzijai, un ir laiks, kad bērniem ir nepieciešams nepastarpināts laiks ar vecākiem.

Kā lielisks līdzeklis šim laika pavadīšanas veidam ir galda spēle: tā pieprasa savstarpēju komunikāciju un sadarbību. Tā ne tikai satuvina emocionāli spēlētājus, tā arī attīsta tik svarīgās komunikācijas spējas, māca noteikumu ievērošanu, pacietību, nemaz nerunājot par motorikas un kognitīvo spēju attīstību mazajiem. Visredzamākā prasme, ko bērniem attīsta galda spēles, ir domāšana. Un vēl spēle māca dalīties, zaudēt, sadarboties ar citiem spēlētājiem, pakļauties noteikumiem. Svarīgu dzīves prasmi – prast pārdzīvot zaudējumu, vislabāk sākumā iepazīt pie spēļu galda ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem, lai pēc tam reālajā dzīvē nebūtu tik sāpīgi.

Ideāli, ja spēlē ir līdzsvarots gan veiksmes, gan stratēģijas faktors. Tas nozīmē, ka vajadzēs iesaistīt gan savu aktīvo domāšanu, gan paļauties uz veiksmi, kas padarīs spēli pieejamāku dažādai auditorijai. Tas dod iespēju uzvarēt gan iesācējiem, kuri vēl nav noslīpējuši savas stratēģiskās prasmes šajā spēlē, gan padarīs spēli interesantu nākamajās spēlēšanas reizēs tieši dažādi pielietotās stratēģijas dēļ.

Aizraujoši

Kopīga laika pavadīšana, prieks, un turklāt konkrētu prasmju attīstība – lūk, kāpēc galda spēles ir laba izvēle. Un spēļu vērtība ir tieši šajā nesaraujamajā kopābūšanā. Vecākie – omītes un opīši, tēti, mammas – te spēlē kā līdzīgs ar līdzīgu ar bērnu, jo ir tik daudz spēļu, kas ir paredzētas vecumā no trīs līdz 99 gadiem, un ir interesantas visiem. Un pieaugušie gūst ne mazāk prieka, kā bērni.

Sākt spēlēt galda spēles gandrīz nekad nav par agru. Ja jūsu bērns vēl neuztver noteikumus, jūs viņam varat atrast kādu darbību spēlē, ko viņš noteikti varēs darīt atbilstoši savām spējām (ar noteikumu, ka jūs spēlējat ne tikai bērnu galda spēles). Sākumā varbūt mest metamo kauliņu, izdarīt kādas manipulācijas ar kauliņiem utml. Dodiet iespēju līdzdarboties un esiet pacietīgi – ar laiku bērna iesaiste kļūs arvien mērķtiecīgāka un apzinātāka. Noteikti piedāvājiet arī viņa vecumam atbilstošas spēles, kur viņš jau var būt situācijas noteicējs. Tas notiek pārsteidzoši agri, kad viņš jau sāks jūs uzvarēt. It sevišķi tas attiecas uz spēlēm, kas vērstas uz ātrumu un uzmanības trenēšanu.

Reizēm ir kāda spēle, kura bērnam jau interesē (viņš pamanījis, ka, piemēram, lielākie bērni spēlē vai tā atrodas spēļu plauktā), kura viņam vēl ir par sarežģītu. Neatsakiet to izmēģināt. Noteikumus var pamainīt vai vienkāršot, lai tā būtu jau piemērota mazajam spēlētājam. Atcerieties, ka, spēlējot galda spēles ar saviem bērniem, galvenais nav uzvara – ne jums, ne bērnam. Tas ir kopīgs pārdzīvojums un piedzīvojums. Lai veicinātu šo kopības sajūtu var sākt pat ar kooperatīvajām spēlēm, kur uzvarētāji mēs varam būt visi vai kopā zaudēt pašai spēlei.

Bērniem ir tendence ieciklēties uz vienām un tām pašām spēlēm (tāpat grāmatām, multfilmām utt.). Ļaujiet viņam izspēlēties – tas ļauj justies droši un pārliecināti par sevi, bet uzņemieties arī atbildību iemācīt kaut ko jaunu. Un atkal – ar pacietību un ieinteresētību – kopā. Nepērciet spēles tikai “brenda” dēļ – jo tur ir kādi populāri “multeņu” varoņi vai tā ir redzēta TV reklāmās. Painteresējieties, kas īsti jādara konkrētajā spēlē. Vai tas varētu būt patiešām interesanti un atbilstoši spējām attiecīgajā vecuma posmā.  Jūs taču vislabāk arī pazīstat savu bērnu – vai viņam patīk darboties ātrāk vai apdomīgāk. Vai patīk kaut ko būvēt, zīmēt vai izdomāt “stāstus”. Ja pats vēl neesat nekāds lielais spēļu entuziasts – pakonsultējieties ar citiem pieredzējušākiem spēlējošiem vecākiem, pameklējiet aprakstus un atsauksmes internetā, galu galā galda spēļu pārdevēji parasti zina, ko tirgo, un noteikti neskoposies ar pieredzi un ieteikumiem.

Pēc noteikumiem

Spēļu noteikumi attiecas uz diviem līdz vairākiem spēlētājiem. Par kaut ko līdzīgu var uzskatīt arī mīklas, kas ir cieši blakus galda spēlēm. Starp tām nav stingras robežas, jo pastāv spēles, uz kura iepakojumiem rakstīts: “No viena līdz pieciem spēlētājiem”, un mīklas ar tādu pašu spēlētāju skaitu. Gribi – spēlē viens, gribi – kolektīvā!

Galda spēle ir taustāma lieta, kas ir ne mazsvarīgi bērna attīstībai. Mūsdienās spēles izgatavo no dažādiem materiāliem, kas sniedz sajūtu dažādību: no kartona, metāla, plastikas, koka, akmens, stikla, auduma. Daudzu spēļu burvība slēpjas tajā, ka tām ir iespējams mainīt sarežģītības līmeni: no trīsgadniekam saprotama līmeņa līdz par sarežģītam, kas piemērots pieaugušajiem.

Kādas prasmes attīsta galda spēles:

  • Prasmi dalīties;
  • Prasmi zaudēt;
  • Prasmi sadarboties ar citiem spēlētajiem;
  • Prasmi pakļauties noteikumiem;
  • Prasmi pārdzīvot zaudējumu;
  • Loģisko domāšanu;
  • Attīsta sīko motoriku;
  • Vizuālo uztveri;
  • Vērību.

Kādas mēdz būt galda spēles

  • Loģiskās un telpiskās domāšanas attīstībai

Šādas spēles māca salīdzināt un pretstatīt, atrast līdzības un atšķirības starp dažādiem priekšmetiem un jēdzieniem. Tāpat tās veicina spēku paredzēt turpmāko notikumu attīstību un izdarīt secinājumus.

  • Vērības attīstībai

Uzmanība, atjautība, prasme salīdzināt un klasificēt. Un to visu jādara ātri! Ideāls mācību simulators atjautības attīstībai.

  • Skaitīšanas un vienkāršu matemātisku darbību apgūšanai

Dažādas kartīšu spēles ir populārs intelektuālo un azartisko spēļu variants. Ar to palīdzību var ne tikai iemācīties skaitīt galvā, bet uztrenēt to darīt ātri un ar prieku. Rezultātā – iemīlēsi daudz aizraujošāku un skaistāku spēli – matemātikas zinātni.

  • Iztēles veicināšanai

Jāsaliek vārds? Jāsacer stāsts? Jāparāda priekšmets, kas attēlots kartītē, nenosaucot to? Viegli! Bet vēl – iemācīties ļauties savai iztēlei un ar tās palīdzību radīt pašam savu pasauli. Un, protams, attīstīt emocionālo intelektu – lūk, kam radītas šīs interesantās spēles.

  • Motorikas attīstībai

Jo labāk bērns pārvalda roku pirkstiņus, jo labāk viņš runā un mācās. Taču sīkās motorikas attīstīšana ir svarīga ne tikai bērniem, bet arī ciņu vecākiem, un arī omītēm un opīšiem. Tādēļ spēles, kas prasa precīzas kustības, tiek rekomendētas visiem.

Iesaistīties ar prieku

Vecākiem pašiem ir interesanti iesaistīties daudzās bērnu galda spēlēs, un tas ir ļoti svarīgi – darīt to ar prieku, nevis pienākuma pēc.  Bērni ļoti labi jūt un redz, kur vecāki pietēlo un izliekas. Visticamāk, ka bērnam patiks tieši tā spēle, kurā, spēlējot kopā ar vecākiem, visi piedzīvos patiesas, pozitīvas emocijas. Padariet šo kopā būšanas laiku patīkamu visiem. Esiet vienoti spēļu izvēlē un, iespējams, tā kļūs par jūsu ģimenes jaukāko kopīgo hobiju. Kas gan vairāk vieno cilvēkus, ja ne kopīgs hobijs?!

Kāda ir bibliotēkas loma mūsdienu sabiedrībā?

Kāda ir bibliotēkas loma mūsdienu sabiedrībā?

Sabiedrībā vēl joprojām ir dzirdami dažādi apgalvojumi un uzskati par bibliotēkām: „Bibliotēkas apmeklē tikai pensionāri”, „Bibliotēkās ir vecas, putekļainas grāmatas”, „Bērni nelasa grāmatas, bet tikai datoros spēlē spēlītes”, vai tas ir mīts vai realitāte? Un kāda tad ir bibliotēkas loma mūsdienās? Par to šajā rakstā.

Kas ir bibliotēka?

Bibliotēku likumā bibliotēka tiek skaidrota kā izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas un ir reģistrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Bibliotēkai ir noteiktas divas funkcijas:

  1. uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu (iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus);
  2. nodrošināt publisku pieejamību un izmantošanu tās krājumā esošajai informācijai un nodrošināt bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Raugoties no sociālā viedokļa, bibliotēka ir uzskatāma par daudzfunkcionālu centru, jo īpaši lauku reģionos. Šeit tās ir gan kultūras centri, gan iedzīvotāju satikšanās, socializēšanās un informācijas apmaiņas vietas. Bibliotēkās tiek ģenerētas jaunas idejas, rīkotas izstādes, organizētas dažādas apmācības un tikšanās, koncerti un daudzi citi kultūras pasākumi.

Bibliotēka šodien

Mainās sabiedrība un mainās arī bibliotēka. Bibliotēka šodien ir progresējošs institūts. Salīdzinājumā pat ar neseniem laikiem tā tagad kļuvusi vēl vajadzīgāka. Jo – transformējušās bibliotēkas funkcijas un palielinājušās iespējas. Tā vairs nav tikai krātuve un lasītava.

„Mūsdienās tā vairs nav tikai grāmatu apmaiņas vieta, bet daudziem arī vienīgā vieta, no kuras cilvēki, pateicoties internetam, var komunicēt ar valsts un pašvaldības iestādēm, ar sabiedrību kopumā un saviem draugiem vai radiniekiem gan ārzemēs, gan tepat Latvijā. Likvidējot vai pat ierobežojot bibliotēku darbību, šīs cilvēku pamattiesības vietējiem iedzīvotājiem tiek atņemtas vai būtiski ierobežotas.” (A. Kļavis.)

Pats bibliotekārs šodien nav tikai funkcionārs. Šodien viņš top vidutājs, translētājs, navigators, kurš tam pieejamajā informācijas telpā palīdz atrast konkrētiem cilvēkiem nepieciešamos zināšanu avotus. Ņemot vērā arī to, ka ne visi ir vienlīdz izglītoti. Bibliotekāram ir jāsaprot to ļaužu dzīve, starp kuriem esi. Bibliotēka novados šodien var kļūt par cilvēkiem pašu nozīmīgāko kultūrsociālās vides veidotāju un uzturētāju. Bibliotēka ir maksimāli jātuvina cilvēkiem. 

Tikai mainoties un piemērojoties jaunajai informācijas videi, bibliotēkas varēs izdzīvot. Bibliotēkām un bibliotekāriem ir jākļūst vēl aktīvākiem un pamanāmākiem abās vidēs: gan fiziskajā, gan virtuālajā.

Šajā milzīgajā informācijas plūsmā ir svarīgi tas, ka bibliotēkai ir jāprot identificēt un atlasīt to, kas ir arī pilnīgs, kas nodrošina atbildi uz to jautājumu, kas cilvēku interesē, jo ļoti bieži ir tā, ka cilvēki vienkārši nespēj pārliecināties, vai ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju. Ja bibliotēkas nespēs to nodrošināt, tad radīsies cita sistēma, kas informācijā palīdzēs orientēties tādā pakāpē, lai būtu šīs divas lietas – informācijas uzticamība un pilnīgums.

Pēdējos gados tieši publiskās bibliotēkas ir saņēmušas valsts un Bila&Melindas Geitsa fonda investīcijas jaunu tehnoloģiju ieviešanai un darbinieku apmācībai, lai tās spētu sniegt iedzīvotājiem dažādus pakalpojumus labā līmenī un mazinātu sociālo nevienlīdzību sabiedrībā.

Galvenās bibliotēkas lomas

Publiskās bibliotēkas ir vietējie informācijas centri, kuri nodrošina pieejamību visa veida zināšanām un informācijai. Svarīgi apzināt galvenās lomas, ko mūsdienās veic bibliotēka:

  • informācijas un zināšanu centrs;
  • medijpratības un informācijpratības, kritiskās domāšanas attīstīšana; visu citu pratību un prasmju attīstīšana;
  • lasīšanas veicināšana un lasīšanas kultūras attīstīšana un izkopšana;
  • kultūras centrs;
  • lokālās kultūras un vēstures saglabāšana;
  • komunikācijas un socializācijas centrs;
  • radošuma un radīšanas veicināšana;
  • personības attīstības centrs;
  • tehnoloģiju pieejamība un digitālās un virtuālās vides pieejamība;
  • sabiedrības attīstības un labklājības veicināšana;
  • demokrātijas, pilsoniskuma, patstāvīgas lēmumu pieņemšanas, atbildības un līdzatbildības veicināšana;
  • demokrātiska un nekomerciāla telpa – atvērta vieta visiem.

Lietot bibliotēku – moderni un izdevīgi

Kā valstij nodrošināt plašāku ceļu pretī izglītībai un kultūrai? Piesaistīt bibliotēkām ģimenes. Bērnus un viņu vecākus. Organizējot kopīgus pasākumus, grāmatu lasīšanas utt. Bibliotēka ir vieta, kur ar grāmatu starpniecību bērns var iepazīt sevi pasaulē un pasauli sevī.  Grāmatas ir neaizstājamas ikviena bērna attīstībā, bagātas valodas, personības un vērtību veidošanā.  Lasīšana ir domāšana, ja nelasa, tad nedomā, un nedomāšana ir bīstama.

Taču jāuzsver, ka bibliotēka – tā sen jau vairs nav vieta, uz kuru cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tā ir kļuvusi par kultūras un sabiedriskās dzīves centru, vietu, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Tā ir socializēšanās un informācijas apmaiņas vieta ar pievienoto vērtību.  

„Kamēr latvietis domā, kamēr latvietim vispār ir jālasa, kamēr latvietim vajag zināšanas, tikmēr bibliotēka ir vajadzīga. Reāla vai virtuāla, bet bibliotēka ir vajadzīga. Iespējams, mazāk vajadzīga tādiem, kuri paši māk atrast informāciju un ar to strādāt, bet noteikti vajadzīga tiem, kuri neprot atrast informāciju, un tādu, starp citu, ir daudz un daudz vairāk, nekā šķiet. Ir noteikta sabiedrības daļa, kurai bibliotēka ir vajadzīga un būs vajadzīga, kamēr eksistēs rakstītais vārds.” (A.Vilks)

Lietot bibliotēkas – tas ir moderni un izdevīgi!

Kā izvēlēties kaķi?

Kā izvēlēties kaķi?

Kaķis ir ļoti īpašs dzīvnieks, kam piedēvē dziednieka spējas. Kaķis ļoti spēcīgi jūt tās ķermeņa vietas, kurās cilvēkam sāp un kuras jāārstē. Kaķis ir arī labākais eksperts, kurš pateiks, vai ēdiens, kuru vēlies pagatavot vai ēst, ir labs un kvalitatīvs, vai arī to tomēr nav ieteicams baudīt. Šis dzīvnieks vienlaikus var būt gan ļoti mīļš, gan nejauks, gan pakļāvīgs, gan izteikti patstāvīgs.

Līdz ar kaķa ienākšanu jūsu mājā un dzīvē daudz kas mainīsies, un vai šīs izmaiņas jums būs pieņemamas, labāk izvērtēt savlaicīgi. Ja esat tomēr nolēmis teikt “jā” par labu murrājošam mīlulim, tad šajā rakstā sniegsim dažus svarīgus padomus, kas būtu jāņem vērā, pieņemot kaķi savā ģimenē.

  • Vai ģimenē kādam ir alerģija

 Vispirms jānoskaidro, vai jums vai kādam no ģimenes locekļiem nav alerģija uz dzīvniekiem, īpaši kaķiem, jo pat bezvilnas kaķi nav piemēroti alerģiskiem cilvēkiem.

  • Pirkšana vai adoptācija

Viens no pirmajiem lēmumiem, kurš jums ir jāpieņem, ir izvēle, vai vēlaties pieņemt vai nopirkt kaķi. 

Mazi kaķēni neizrāda savu personību, līdz tie sāk nobriest, un tad jums tie ir jāpieņem tādi, kādi tie ir. Ir nepieciešams nepārtraukti veltīt viņiem uzmanību, apmācot un gandrīz pastāvīgi aprūpējot viņu prasības.

Ja izvēlaties kaķēnu, labāk ņemiet tādu, kurš jau kopš mazotnes ir pieradis pie cilvēkiem. Pretējā gadījumā tas arī vēlāk vairīsies no saskarsmes ar cilvēku.

Vienmēr palūdziet parādīt visu metienu. Pavērojiet, kā uz jūsu klātbūtni reaģē kaķene – ja tā ir mierīga un ļauj jums kaķēnus paņemt rokās, tad arī kaķēni būs sabiedriski. Pavadiet brīdi rotaļās ar kaķēniem, lai redzētu, kuri ir draudzīgāki un rotaļīgāki. Atcerieties – veselīgs un laimīgs kaķēns būs ziņkārīgs un gribēs rotaļāties.

Parasti metienā ir dažāda rakstura kaķēni. Padomājiet, cik aktīvu dzīvnieku vēlaties. Ļoti kautrīgam kaķēnam būs grūtāk iedzīvoties pie jums, savukārt pārāk aktīvs kaķēns var radīt dažādas problēmas.

Adoptācijaturpretī sevī ietver pamesta kaķa vai kaķenes pieņemšanu drošās mājās, neatkarīgi no tā, vai tas ir pieaudzis kaķis vai kaķēns.

Ja vien kaķis nebūs traumēts vai slims, viņš spēs viegli adaptēties mājīgajā vidē.

Noteikti atliciniet laiku, lai paņemtu dzīvnieku rokās un glāstītu, un vērojiet tā reakciju. Ideāli, ja šajā brīdī kaķis ir mierīgs un izrāda patiku.

Lai gan dažkārt jums var nākties mainīt viņu sliktos ieradumus, kas palikuši no iepriekšējās apmācības vai dēļ tās trūkuma, tomēr viņi mācēs novērtēt otro iespēju, ko jūs viņiem dodat. 

Pieauguši kaķi ir daudz mierīgāki un viņu personība ir pilnībā izveidojusies, tāpēc adoptētājam rodas iespēja izvēlēties saderīgāku biedru. 

  • Runci vai kaķeni

Runči parasti ir lielāki nekā kaķenes. Ja nesterilizēsiet savu runci, tas, iespējams, klaiņos un plēsīsies ar citiem kaķiem.  Tas arī varētu iezīmēt savu teritoriju, izsmidzinot urīnu vai neaprokot izkārnījumus. Lai gan kaķim šāda uzvedība ir pilnīgi dabiska, jums tas varētu šķist nepatīkami.

Ja turēsiet nesterilizētu kaķeni, tai regulāri būs meklēšanās periodi. Meklējoties kaķene, visticamāk, radīs daudz trokšņa, un runčiem tas šķitīs ārkārtīgi pievilcīgi. Un, protams, pastāv liela iespēja, ka kaķene kļūs grūta.

Labāk tomēr mājas dzīvniekus sterilizēt. Pēc sterilizācijas starpība starp abiem dzimumiem samazinās. Gan runči, gan kaķenes būs jauki, mīloši un uzticīgi draugi. 

  • Krāsa

Var droši teikt, ka nav lielas starpības starp dažādas krāsas kaķiem. Vienīgais, kas būtu jāzina, zilacaini tīri balti kaķi bieži ir jau dzimuši kurli. 

  • Garspalvainu vai īsspalvainu

Garspalvaini kaķi ir ļoti skaisti. Tomēr jāatceras, ka šādus kaķus ik dienas jākopj, lai to burvīgie kažoki nesaveltos un vienmēr izskatītos labi. Pozitīvi, ka regulāra kaķa kažoka sukāšana ir lielisks veids, kā stiprināt saikni ar kaķi, un viņš noteikti priecāsies par veltīto uzmanību. Ja apzināties, ka nevarēsiet katru dienu veltīt laiku ķemmēšanai, tad labāk izvēlēties īsspalvainu kaķi.

  • Kur iegādāties kaķi

Kad esat nolēmis iegādāties kaķi, apjautājieties draugiem un kaimiņiem. Iespējams, kāds, ko pazīstat, pārdod kaķēnus vai pazīst kādu, kas to dara. Varat arī meklēt sludinājumus vietējā laikrakstā vai tīmeklī. Tāpat varat apmeklēt vietējo dzīvnieku patversmi vai labdarības organizāciju. Šajās vietās noteikti būs daudz kaķu un kaķēnu, kuriem ļoti nepieciešamas labas mājas.

Ja esat nolēmis iegādāties šķirnes kaķēnu, iesakām doties pie uzticama dzīvnieku audzētāja. Audzētājus visvieglāk atradīsiet, pajautājot par tiem citiem kaķu īpašniekiem vai veterinārārstam. Vēl varat aplūkot reklāmas laikrakstos un kaķu žurnālos, kā arī apmeklēt kaķu izstādes. Arī dzīvnieku audzētāju klubi var palīdzēt atrast uzticamus audzētājus vietējā apkaimē.

  • Kādu šķirni izvēlēties

Pēc Starptautiskās Kaķu Federācijas (FIFe) datiem oficiālā kaķu šķirņu klasifikācija atšķir ap 40 šķirnēm pēc to ārējā izskata, kažoka garuma un ģeogrāfiskās izcelsmes. Turklāt ir daudzas citas krustošanas vai mutāciju ceļā izveidojušās šķirnes, kuras joprojām nav atzītas par oficiālām šķirnēm.

Pirms doties pēc kaķēna, jums vajadzētu padomāt par to, cik daudz laika un pūļu jūs varat tam veltīt. Ņemiet vērā, ka kaķi, kas tiek labi aprūpēti var nodzīvot apmēram 20 gadus. Šī izvēle prasa praktiskumu un atbildību.

Rūpīgi iepazīstieties ar izvēlēto šķirni, tās temperamentu.

Ir svarīgi arī izlemt – vēlaties kaķi ar ciltrakstiem vai bez tiem.

Pārliecinieties, ka kaķa Izcelsmes vai ciltsrakstu sertifikātu ir izsniegusi oficiāla kaķu organizācija, un ka tajā tiek detalizēti uzrādīts jūsu kaķa ciltskoks līdz vismaz četrām iepriekšējām paaudzēm.

Atcerieties, ka ciltsraksti un audzētāja piederība klubam vēl negarantē kaķēna šķirnes kvalitāti un labu veselību, tāpēc labāk par to pārliecināties, apskatot vecāku novērtējumus un titulus izstādēs, kā arī pie veterinārārsta pārbaudot kaķēna veselības stāvokli.

Neiegādājieties kaķēnus jaunākus par 10 nedēļām, bez vakcinācijas, pat ja tiem ir ļoti pievilcīga cena – kas lēti pērk, parasti dārgi maksā un par veterinārārsta pakalpojumiem izdotā nauda pat būs lielāka par daudz dārgāka kaķēna cenu.

  • Kas būtu jāsagatavo jau pirms kaķa iegādes

Pirms kaķēna atvešanas mājās, iegādājieties visu tam nepieciešamo – traukus ēdienam un ūdenim, guļvietas, tualetes, ķemmi, rotaļlietas, bet kaķēna pārdevējam pajautājiet, ar kādu barību viņš kaķēnu barojis un palūdziet sauju iedot līdzi.
Vediet kaķēnu mājās brīvdienās, lai pagūtu viņu pieradināt pie sevis un jaunajiem apstākļiem.

Kas ir depozīti?

Kas ir depozīti?

Depozīts jeb noguldījums ir, visbiežāk, naudas noguldījums bankā, kuru veic privātpersona. Noguldījumi tiek ieskaitīti noguldījumu kontā, un katrai bankai ir atšķirīga politika gan attiecībā uz procentu likmēm, gan naudas izņemšanas nosacījumiem, gan citiem faktoriem. Šajā rakstā īsi apskatīsim svarīgāko, kas jāzina katram, kurš vēlas veikt depozītus.

Jēdzienam depozīts pastāv dažādi skaidrojumi un definīcijas, taču vienkāršāk sakot, depozīts jeb noguldījums ir naudas līdzekļu uzglabāšana konkrētā bankas kontā, vienojoties par konkrētiem uzglabāšanas nosacījumiem, tai skaitā procentu maksām, kuras banka izmaksā noguldītājam. Arī spēļu atomātos var būt depozīti, piemēram, casino-latvia.com/bezmaksas-griezieni ir bzemaksas griezieni.

Depozīti ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem noguldījumu veidiem. Augstā prognozējamība ir viena no depozītu priekšrocībām – tiklīdz nauda tiek ievietota depozītā ir precīzi zināmi gan sagaidāmie peļņas procenti, gan tas, kad tie tiks izmaksāti. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Noguldījumu veidi

Atkarībā no depozīta jeb noguldījuma termiņa pastāv:

  • Īstermiņa noguldījumi – noguldījumi ar termiņu līdz vienam gadam. Šo noguldījumu veidu iecienījuši uzņēmēji, veicot noguldījumus, piemēram, uz vienu mēnesi. Šāda veida noguldījumus var izmantot, kā nodrošinājumu īstermiņa aizdevumu saņemšanai.
  • Ilgtermiņa noguldījumi – noguldījumi ar termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Šie noguldījumi var būt dažādas valūtas un ar dažādiem noguldīšanas termiņiem.

Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

1) Pieprasījuma noguldījumi jeb krājkontiuz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma. Tāpat, kā par citiem noguldījumu veidiem, arī par noguldījumiem krājkontā, banka maksā nelielus procentu maksājumus, kuri parasti tiek ieskaitīti klienta kontā vienu reizi gadā.;

2) Termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku;

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Jāņem vērā, ka termiņnoguldījumus uz nenoteiktu laiku var izņemt jeb izmaksāt vienu mēnesi pēc noguldīšanas brīža, pirms tam par to brīdinot banku vismaz 10 dienas iepriekš, ja noslēgtajā līgumā nav norādīts savādāk.

Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

Strukturētais noguldījums irtermiņnoguldījuma paveids, kas sniedz iespēju droši noguldīt naudu un vienlaikus pelnīt vairāk nekā ar tradicionālajiem depozītiem. Termiņa beigās ieguldītāji saņem 100% no noguldītās pamatsummas, bet depozīta peļņa ir atkarīga no tā, kā cēlies vai krities kāds no pasaules biržas indeksiem, vērtspapīriem, valūtu kursiem, kuriem tiek piesaistīta depozīta peļņa. Šos depozītus nevar papildināt.

Strukturētie ieguldījumi iedalās sīkāk atkarībā pēc piesaistes dažādiem indeksiem utt. Indeksa vērtība tiek fiksēta termiņa sākumā un termiņa beigās. Ja termiņa beigās tā vērtība ir pieaugusi, ieguldītāji saņem daļu no kopējās peļņas. Tādējādi potenciālais ienākums labas izaugsmes laikā var būt pat vairāk nekā 20%.

Kas būtu jāzina, veicot noguldījumu

  • Katrai finanšu iestādei ir noguldījumu politika un tā patstāvīgi nosaka noguldījumu procentu likmes. Parasti to lielums atkarīgs no noguldījuma apjoma, termiņa, valūtas un citiem faktoriem. Noguldījuma piesaistītājam un tev jāvienojas par procentu likmi un tās izmaksāšanas kārtību abpusēji parakstītā līgumā;
  • Ja līgumā nav noteikts citādi, tad parasti par procentu aprēķināšanas laika periodu tiek pieņemts noguldījuma kalendāro dienu skaits, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas;
  • Parasti ir tā – jo lielāks noguldījums un garāks noguldījuma termiņš, jo lielāki būs tavas peļņas procenti;
  • Procentu likme var būt fiksēta uz visu noguldījuma termiņu vai to var periodiski pārskatīt saskaņā ar tavu noslēgto līgumu. Ja likme ir fiksēta, tad tu varēsi uzreiz aprēķināt, cik saņemsi noguldījuma līguma beigās;
  • Tev ir iespēja izņemt noguldīto naudu arī pirms termiņa, bet tad jārēķinās ar to, ka tu vari zaudēt uzkrātos procentus vai var pat tikt aprēķināta soda nauda, un tu saņemsi atpakaļ mazāk naudas, nekā biji noguldījis. Parasti šādā gadījumā būs nepieciešams iepriekšējs pieteikums par noguldījuma pirmstermiņa izņemšanu, bet nosacījumi ir atkarīgi no tava noslēgtā līguma ar konkrēto finanšu iestādi;
  • Ja procentu likme tiek pārskatīta katra mēneša 5. datumā un tiek aprēķināta kā viena mēneša EURIBOR (starpbanku darījumu procentu likme) +1%, tad tu nevarēsi noguldījuma līguma slēgšanas brīdī aprēķināt savu ieguvumu, jo tas būs lielāks vai mazāks atkarībā no starpbanku procentu likmēm noguldījuma līgumā paredzētajā pārskatīšanas datumā;
  • 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, saskaņā ar kuriem no fizisko personu (Latvijas un ārvalstu klientu) ienākuma no kapitāla un kapitāla pieauguma tiek ieturēts nodoklis. Latvijā nodokļa likme ienākumam no kapitāla ir noteikta 10% apmērā, kapitāla pieaugumam 15% apmērā. Nodoklis tiek aprēķināts no nopelnītajiem procentiem, nevis no noguldījuma pamatsummas.

Kas Tevi aizsargā?

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Latvijas valsts garantē tavu noguldījumu izmaksu iespējamā nepieejamības gadījumā līdz 100 000 eiro katrā Latvijas bankā un kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā.

Kāpēc noguldīt?

Noguldījumu uzkrāšanai ir vairākas labas īpašības.

Tavu noguldīto naudu banka izmanto, lai izsniegtu kredītus, par kuriem tā saņem procentus, vai investē kādā citā veidā. No saņemtiem procentiem banka izmaksā ieguldītājiem atlīdzību procentu veidā. Tādā veidā noguldījumi atnes ienākumu savam saimniekam.

Atlīdzība ir atkarīga no ieguldījuma summas un termiņa, uz kuru tiek noguldīta nauda. Lielākos ienākumus atnes lielākie noguldījumi uz ilgākiem termiņiem.

Mantojot lielāku naudas summu, to var ieguldīt ar procentu izmaksu termiņa beigās, nodrošinot labāku dzīvi saviem bērniem vai labākas vecumdienas sev pašam.